Uzņēmums “Oribalt Rīga”, kas noslēdza līgumu ar Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru par vakcīnu piegādi visā Latvijā, nepiekrīt viedoklim, ka 9. un 10. martā nepilnīgi veikto vakcīnu piegāde ir nolaidība.
Parakstītu līgumu par vakcīnu piegādi uzņēmums saņēma vien 9. martā un uzreiz informēja atbildīgās iestādes, ka prasītās piegādes nevarēs veikt uzreiz tajā pašā dienā, Neatkarīgajai norāda “Oribalt” vairumtirdzniecības vadītājs Baltijā Ronalds Šlosbergs.
Asās diskusijas valdības sēdē šonedēļ par vakcīnu piegādes aizkavēšanos izsauca pat valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa dusmu izvirdumu. Problēmas būtība ir sekojoša: trešdien, 10. martā, vairākos vakcinācijas kabinetos nebija piegādātas Covid-19 vakcīnas. Veselības ministrs Daniels Pavļuts tās pašas dienas vakarā sociālajos tīklos pavēstīja, ka veselības resoru pievīlis vakcīnu piegādātājs “Oribalt Rīga”, lai gan precīzi iemesli šādai situācijai tobrīd nebija zināmi.
Veselības ministrija informēja, ka šā gada 8. martā esot stājušies spēkā divi līgumi ar uzņēmumu “Oribalt” par noliktavas pakalpojumu un vakcīnu loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Tāpat ministrijā skaidroja: ar uzņēmumu noslēgtie noliktavas pakalpojuma un vakcīnu piegādes līgumi paredz, ka pakalpojuma sniedzējam divu stundu laikā no vakcīnu saņemšanas ir jāveic sākotnējā vakcīnu komplektācija atbilstoši piegāžu punktiem, kā arī nākamo astoņu darba stundu laikā vakcīnas jāpiegādā 100 Rīgas un Rīgas tuvumā esošajiem vakcinācijas punktiem, kā arī diviem Latvijas reģioniem, katrā piegādājot vakcīnas 50 vakcinācijas punktiem. Precīzu Slimību profilakses un kontroles centra pasūtījumu sarakstu, vakcīnas un šļirces uzņēmums saņēmis līdz pulksten trijiem dienā 9. martā.
Valdības sēdē, kur vairāk nekā stundu notika diskusija par vakcīnu piegādi, Nacionālā veselības dienesta jaunais direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns pastāstīja, kāpēc vispār bija jāsludina jauns iepirkums un jāslēdz jauns līgums par vakcīnu piegādēm. Iepriekšējais līgums ar citu uzņēmumu “Vakcīna” tika izbeigts, jo piegādātājs vēlējās mainīt līguma nosacījumus, ko bez jauna iepirkuma rīkošanas nevarot izdarīt. Tātad tā vietā, lai apspriestu iespēju ārkārtas situācijas laikā kaut ko mainīt jau esošajā līgumā un nekavētu vakcīnu piegādes, neradītu riskus piegāžu pārtraukumā, atbildīgās iestādes izvēlējās līgumu izbeigt un steidzamā kārtā izsludināt jaunu iepirkumu. Tajā pašā laikā uzņēmums “Vakcīna” pašlaik atkal ir iesaistījies neizvadāto vakcīnu piegādē, tāpat kā vēl viens lieltirgotājs “Recipe Plus”.
Uz ministru vaicājumu, kāpēc gadījies šāds misēklis ar vakcīnu piegādi un vai uzņēmumam var uzticēties tik svarīgā jautājumā, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns atzina, ka uzņēmumam ir ilggadēja pieredze loģistikas nozarē medicīnā, miljoniem eiro apgrozījums gadā un pašlaik ar šo uzņēmumu ir spēkā vēl vairāki līgumi par medikamentu piegādi, kur līdz šim nekādu problēmu nav bijis. “Tagad izaicinājumi ir lielāki, ātrāki piegāžu tempi tiek prasīti, bet teikt, ka uzņēmums būtu nesagatavots un bez pieredzes, tā nevaram,” sacīja Ā. Kasparāns. Iespējams, spiediens uz uzņēmumu un vispār spiediens saistībā par vakcinācijas procesu ir ļoti smags, kas arī var ietekmēt darbu. Ā. Kasparāns apstiprināja, ka iepirkumā uz noliktavas pakalpojumu sniegšanu pieteicās trīs kandidāti, uz vakcīnu piegādi austrumu reģionam - divi kandidāti, bet uz Rīgu un rietumu reģionu - tikai viens uzņēmums, un tas bija “Oribalt”. Līguma summa ar “Oribalt” par noliktavas pakalpojumiem ir 60 800 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet par piegādi trīs reģioniem - 900 000 eiro bez PVN. Redzot problēmas vakcīnu piegādē, dienests mēģinājis sazināties ar uzņēmumu, bet komunikācija nevedusies.
Tomēr ne valdības sēdē, ne masu medijiem sniegtajos paziņojumos nebija neviena komentāra par iespējamo atbildīgo valsts iestāžu pieļautajām kļūdām vai problēmām šo vakcīnu piegāžu organizēšanā. Piemēram, vai tiešām līgums uzņēmumam nodots pēdējā brīdī, kad jau reāli bija jāved vakcīnas.
Savukārt uzņēmums situāciju komentē citādi. “Oribalt” vairumtirdzniecības vadītājs Baltijā Ronalds Šlosbergs norādīja, ka, tāpat kā ikviens iedzīvotājs, arī “Oribalt” vēlas, lai vakcinācijas process notiktu bez kavēšanās un pārtraukumiem, taču ir jāņem vērā objektīvi apstākļi, kāpēc konkrētā kavēšanās notika. Uzņēmuma pārstāvis skaidro, kā notika līguma noslēgšana. 2021. gada 5. martā notika Nacionālā veselības dienesta rīkotā sarunu procedūra par loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Šis iepirkums tika rīkots saistībā ar iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja maiņu. Uzvarētāja paziņošana notika jau nākamajā darbdienā - 8. martā, un šajā dienā līgumu no savas puses parakstīja “Oribalt”. Savukārt Nacionālais veselības dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs parakstījis līgumu vēlāk, un tas tika piegādāts “Oribalt” tikai 9. marta pēcpusdienā.
“Par vakcīnu piegādēm, sākot no 9. marta, atbildīgās iestādes informēja ārstus jau 5. martā - tas ir datumā, kad vēl notika iepirkuma procedūra, un nebija zināms, vai un kas konkursā uzvarēs,” stāsta R. Šlosbergs. “Jāņem vērā, ka līgums paredz vakcīnu piegādi visā Latvijas teritorijā. Tas ir apjomīgs loģistikas un administratīvais darbs, tāpēc objektīvi prasītās piegādes bija iespējams paveikt tikai 11. un 12. martā. Par to jau 9. martā sarunu procesā “Oribalt” informēja iesaistītās puses, tādēļ apgalvojums, ka 9. un 10. martā nepilnīgi veiktā vakcīnu piegāde ir nolaidība, mūsuprāt, ir nepamatots. Jāņem vērā, ka šļirces, kuras bija nepieciešams sakomplektēt un piegādāt kopā ar vakcīnām, “Oribalt” saņēma tikai 9. marta pēcpusdienā, tādēļ komplektēšanas un piegādes process objektīvi varēja sākties tikai 10. marta rītā.” Saskaņā ar līgumu piegādes noteiktām vakcinācijas iestādēm bija jāveic 8 un 16 darba stundu laikā, un šis laiks daudziem saņēmējiem tika ievērots, apgalvo uzņēmuma pārstāvis. Viņš nosauc virkni pilsētu, uz kurām vakcīnas piegādātas.
Tās Covid-19 vakcīnas, kuras bija jāizvadā “Oribalt”, bet ar kuru Veselības ministrija nolēmusi neturpināt sadarbību, palīdzēja izvadāt divi citi uzņēmumi - “Recipe Plus” un otrs jau pieminētais uzņēmums “Vakcīna”.
Pēc ilgām diskusijām valdība vienojās, ka Covid-19 vakcīnu piegādē jāiesaista Nacionālie bruņotie spēki, izstrādājot plānu B dienai, ja arī nākamais vakcīnu piegādātājs nespētu tikt galā ar uzdevumiem. Premjers K. Kariņš bija nobažījies, kā notiks vakcīnu piegāde brīdī, kad Latvijā ienāks vairāki miljoni vakcīnu devas, tāpēc jāvienojas par plānu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks sacīja, ka šī procesa sagatavošana prasītu apmēram mēnesi laika, jo armijai nav ledusskapju un saldētavu, lai varētu pārvadāt vakcīnas. Tomēr ministrs neteica “nē”. Veselības ministrijai uzdots noskaidrot, vai un kā armiju iesaistīt vakcīnu piegādē un galvenais - patiešām sagatavot plānu B situācijai, ja rodas problēmas ar vakcīnu piegādi. Vietā ir jautājums, kāpēc šāda plāna jau nebija, pirms Latvijā parādījās pirmās vakcīnas un sāka plānot vakcinācijas procesu?
