Demogrāfisko lietu padomē izskatīti Demogrāfisko lietu centra priekšlikumi ģimenes valsts pabalsta reformai. Lai arī reformas ideja ir apsveicama – padarīt šo pabalstu taisnīgāku, tomēr no padomē izskatītajiem dokumentiem izriet, ka daļai ģimeņu pabalsts reformas rezultātā samazinātos.
Labklājības ministre Ramona Petraviča, komentējot Demogrāfisko lietu centra idejas, sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka reformas piedāvājums vēl ir jāizvērtē un jāpieņem tāds variants, lai neradītu Satversmes tiesas risku, samazinot kādai ģimenei pabalsta apmēru. Vienlaikus ministre uzsvēra, ka šīm ģimenēm ir plānots izveidot jaunu atbalsta veidu stipendiju veidā, ja jaunietis no daudzbērnu ģimenes studētu.
Pēc Demogrāfisko lietu padomes sēdes pagājušajā piektdienā Labklājības ministrija izplatīja paziņojumu, raksturojot ģimenes valsts pabalsta reformēšanas ideju. Pieteikums pabalsta reformai skan labi - “no 2022. gada plānots palielināt ģimenes valsts pabalstu, mainot arī izmaksas principu”. Skaidrojumā minēts, ka “no 2022. gada tiks mainīta ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtība un apmērs”. Par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam pabalsts būs 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro (50 eiro par katru), par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro (75 eiro par katru). Par katru nākamo bērnu ģimenē - 100 eiro par katru bērnu. Tālāk gan seko piebilde, ka pabalstu izmaksās par tiem bērniem, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē.
Tomēr dokumentā, ko sagatavojis Demogrāfisko lietu centrs un ko vada bijušais Saeimas deputāts Imants Parādnieks, izvērstāk skaidrota ģimenes valsts pabalsta reforma un krasi iezīmējas viens fakts, kas Labklājības ministrijas paziņojumā nekādā veidā netiek paskaidrots, ne arī minēts. Proti, no vienas puses, pabalstu plānots palielināt, taču, mainot tā izmaksas kārtību, realitātē daļai ģimeņu šis pabalsts būtu mazāks. Kā tas ir iespējams, un kur tad ir reformas ideja, lai ģimenes ar bērniem saņemtu lielāku atbalstu? To centās noskaidrot Neatkarīgā, izpētot ģimenes valsts pabalsta reformas ideju.
Reformas plānā skaidrota ideja, kāds ģimenes valsts pabalsts būtu taisnīgs? “Tāds, kas ģimenēm līdzīgos apstākļos sniedz līdzīgu atbalstu, un tāds, kas lielāku atbalstu sniedz ģimenēm, kurām objektīvu apstākļu dēļ nenovēršamie tēriņi ir lielāki,” rakstīts dokumentā, ar ko Demogrāfisko lietu centrs iepazīstināja padomi.
Pašlaik ģimenes valsts pabalsts tiek izmaksāts par katru bērnu, viņam nosakot kārtas skaitli, piemēram, pirmais, otrais, trešais bērns ģimenē, un atkarībā no šī kārtas skaitļa tiek piešķirts pabalsts, kas atšķiras arī pēc apmēra. Par pirmo bērnu ir 11,4 eiro, otro - 22,80 eiro, par trešo - 34,20 eiro, bet par ceturto un nākamajiem - 50 eiro. Vai pašreizējā pabalsta kārtība ir netaisnīga? Tajā pašā dokumentā skaidrots, ka “pabalsta apmērs par bērna kārtas skaitli saglabājas arī tad, kad vecākie brāļi un māsas jau ir pieauguši un pelna paši” un “tā vietā, lai līdzekļus sadalītu ģimenēm, kurās nepieciešama lielāka palīdzība šodien un tūlīt, tiek papildus piemaksāts ģimenēm, kurās jau ir pieauguši bērni, lai gan tas objektīvās vajadzības neietekmē”.
Kā piemērs pabalsta izmaksā ir aprakstīts pabalsts divām ģimenēm. Ģimene ar trim bērniem (visi nepilngadīgi) saņem trīs dažāda apmēra ģimenes valsts pabalstu, kas atkarīgs no bērna kārtas skaitļa ģimenēm - 11,4 eiro, 22,80 eiro un 34,20 eiro, plus piemaksu 66 eiro, kopā 134 eiro. Savukārt otra ģimene ar sešiem bērniem, kur trīs no bērniem ir jau lielāki par 20 gadiem, par trīs mazākajiem saņem 150, 20 eiro pabalstu, kas kopā ar piemaksu veido 216 eiro pabalstu. Abās ģimenēs faktiski ir trīs bērni, bet viena ģimene saņem lielāku pabalstu, skaidrots reformas izklāstā. Tiktāl ir skaidrs un iespējams patiešām saskatīt zināmu netaisnību, tomēr - ko piedāvā reformas autori?
No reformas apraksta izriet, ka ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtība tiktu mainīta un atbalsts tiktu palielināts atkarībā no tā, par cik bērniem līdz 20 gadu vecumam ģimene rūpējas faktiski, tātad, cik bērnu no visiem ģimenē dzimušajiem pabalsta pieņemšanas brīdī ir mazāk par 20 gadiem. Reforma paredz atteikties no bērna kārtas skaitļa ģimenē, bet maksāt pabalstu pēc tā, cik ir bērnu, piemēram, ja ģimenē ir viens nepilngadīgais bērns - pabalsts būs 25 eiro (tagad 11,40 eiro), ja ģimenē ir divi bērni, bet viens jau sasniedzis 20 gadu vecumu, tad arī 25 eiro (tagad 22,80), bet savukārt, ja ģimenē ir trīs bērni, bet divi sasnieguši jau 20 gadu vecumu, tad arī 25 eiro (pašlaik šī ģimene saņem 34,20 eiro).
Izpētot dažādus variantus, ko piedāvā reformas autori, jāsecina, ka lielākā daļa ģimeņu būs ieguvēji, jo pabalsts kā tāds tiktu palielināts, īpaši situācijā, ja ģimenē ir vairāki pilngadību nesasnieguši bērni, tomēr reforma paredz daļai ģimeņu pabalstu faktiski samazināt, un tas attiecas tieši uz tādām daudzbērnu ģimenēm, kurās viens vai divi bērni jau ir kļuvuši pilngadīgi. Šādu ģimeņu skaits ir vairāk nekā 15 000.
Piemēram, ģimene ar vienu mazu bērnu un diviem jau izaugušiem bērniem - pašlaik pabalstā saņem 34,20 eiro, bet līdz ar reformu saņems 25 eiro, jo vienīgais ģimenes bērns vairs “neskaitīsies” kā trešais ģimenē. Cits piemērs: ģimene ar vienu mazu bērnu un trim jau pieaugušiem bērniem pašlaik saņem 50 eiro pabalstu, bet līdz ar reformu saņems 25 eiro, tātad uz pusi mazāku pabalstu.
Jāpiebilst, ka daudzas ģimenes, savukārt, saņems lielākus pabalstus, vislielākie ieguvēji būs ģimenes ar trim vai četriem bērniem, kur neviens vēl nav pilngadīgs, tad pabalsts pieaugs par apmēram simts eiro.
Izmaiņas plānots ieviest jau 2022. gadā, taču pašlaik nav skaidrs, vai pabalsts patiešām tiks samazināts arī tām ģimenēm, kuras to jau saņem? Sarunā ar Neatkarīgo labklājības ministre Ramona Petraviča apstiprināja, ka šī reforma nāk no Demogrāfijas lietu centra, tomēr pagaidām ir vēl pāragri runāt par to, tieši kādu variantu apstiprinās valdība. Ministre apstiprināja, ka pie šīs reformas notiktu atteikšanās no bērna kārtas skaitļa ģimenē, bet pabalsta apmērs būtu atkarīgs no tā, cik bērnu ir ģimenē pašreizējā brīdī. Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka šīs 15 000 ģimeņu 2022. gadā saņems mazāku pabalstu, ministre atzina, ka par šo noteikti būs jādiskutē. “Noteikti būs jāizvērtē, kādu lēmumu pieņemt, jāizvērtē arī Satversmes tiesas riski, es pieļauju, ka, visticamāk, ģimenēm, kuras pašlaik saņem pabalstu, tas jāsaglabā esošajā apmērā, neko nesamazinot,” sacīja ministre. Viņa gan sacīja, ka Demogrāfisko lietu padomē reforma saņēmusi atbalstu.
Reformas ietvaros plānots ieviest stipendiju daudzbērnu ģimeņu bērniem, kas būtu kā “kompensējošs instruments atsevišķu ģimeņu pabalsta apmēra samazinājumam”, teikts reformas pieteikumā.
UZZIŅA
Reformas piedāvājums
Ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtības maiņa un atbalsta palielināšana atkarībā no tā, par cik bērniem līdz 20 gadu vecumam ģimene faktiski rūpējas, nosakot, ka pabalsts:
viena bērna ģimenē ir 25 eiro,
divu bērnu ģimenē ir 100 eiro (jeb 50 eiro par katru bērnu),
trīs bērnu ģimenē ir 225 eiro (jeb 75 eiro par katru bērnu),
četru (un vairāk) bērnu ģimenē ir 400 eiro (jeb 100 eiro par katru bērnu (+100 eiro par nākamo bērnu).
