Ar kampaņu mēģinās pārliecināt, ka 60 gadi ir jaunie 30

APGŪST. Nozīmīga prasme, lai strādātu un justos piederīgs mūsdienu sabiedrībai, ir māka apieties ar datoru, tāpēc svarīgi, lai ikvienā vecumā būtu pieejami kursi šo prasmju apguvei © Lauris Aizupietis/F64

Iedzīvotāji pilsētu ielās noteikti jau ir pamanījuši vairākus plakātus, kuros mūs uzrunā dažādu profesiju un hobiju cilvēki pirmspensijas vecumā, aicinot “darīt tagad”. Ar šo plakātu palīdzību informatīvās kampaņas ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds aicina nediskriminēt vecuma dēļ un novērtēt gados vecākās sabiedrības daļas prasmes un pieredzi.

Eiropas aptaujā “Eurobarometer” lielākā daļa aptaujāto norādījuši, ka vecums ir galvenais faktors, kas darba meklējumos pretendentus ar līdzīgu kvalifikāciju nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās, bet vienlaikus - pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaram sabiedrībā - jādomā, kā iesaistīt un noturēt darba tirgū arī pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkus.

Puse sabiedrības vecāka par 55 gadiem

Neatkarīgā rakstīja, ka Eiropas Komisija sākusi diskusiju par novecošanās problemātiku Eiropā, norādot, cik svarīgi ir runāt ar cilvēkiem pirmspensijas un pensijas vecumā palikt aktīviem darba un sabiedriskajā dzīvē. Viens no jautājumiem, uz kuriem netieši tiek norādīts, ir arī pensionēšanās vecums, kas vairākās valstīs ir augstāks nekā Latvijā. Mūsu valstī tas 2025. gadā būs 65 gadi, bet ir saglabāta iespēja doties pensijā priekšlaicīgi.

Arī Sabiedrības integrācijas fonds, stāstot par informatīvās kampaņas ideju, norāda, ka gados vecāku cilvēku nozīme tuvākajās desmitgadēs būtiski palielināsies: pēc “Eurostat” pētnieku secinātā,

Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam par apmēram 39 miljoniem pieaugs 65 un vairāk gadu vecu personu īpatsvars, savukārt Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem.

Ņemot vērā sarūkošo darbspējīgo iedzīvotāju populāciju, viens no lielākajiem politikas veidotāju izaicinājumiem ir pēc iespējas ilgāk noturēt vecākus cilvēkus darba tirgū. Tomēr pieredze rāda, ka tieši darba tirgū nākas visbiežāk saskarties ar diskrimināciju vecuma dēļ. 2019. gada Eirobarometrā absolūtais vairākums jeb 59 procenti aptaujāto norādījuši, ka vecums ir galvenais faktors, kas darba meklējumos pretendentus ar līdzīgu kvalifikāciju nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās. Arī Tiesībsarga biroja Latvijā veiktā izpēte, parāda, ka vecums ir galvenais diskriminācijas faktors darbavietās.

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2020. gada beigās Latvijā 38,6 procenti no bezdarbniekiem bija vecumā virs 50 gadiem, un arī vairāk nekā puse ilgstošo bezdarbnieku ir vecāki par 50 gadiem.

Mazinās plaisu starp 50+ un citiem vecumiem

Sabiedrības integrācijas fonda informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” tematiskais ietvars šogad ir diskriminācija vecuma dēļ, aicinot novērtēt gados vecākās sabiedrības daļas prasmes un pieredzi. Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce norāda: tas, cik pieņemošā un iekļaujošā sabiedrībā mēs dzīvosim, “būs atkarīgs gan no katra paša uzņēmības, gan no vides, ko veidojam visi kopā”. “Nepavisam nav tālu laiks, kad šodienas jaunieši būs nākotnes seniori, tāpēc viņu pašu rokās ir radīt vidi, kurā viņi justos vajadzīgi un saprasti arī pēc 30 un 40 gadiem. Jo aktīvāk apgūsim aktīvās novecošanas konceptu, jo vairāk pagarināsim aktīvā darba un sabiedriskās dzīves posmu un palīdzēsim vecākiem cilvēkiem nepadoties, turpinot attīstību un izaugsmi,” saka Z. Pūce. Par kampaņas laiku izvēlēts marts, jo arī visā pasaulē tieši tagad tiek aktualizēti diskriminācijas un līdztiesības jautājumi sabiedrībā, un Latvija mēģinās mazināt eidžismu jeb diskrimināciju vecuma dēļ. Kampaņas mērķis ir dažādu aizspriedumu, stereotipu un plaisas mazināšana starp cilvēkiem virs 50 gadiem un pārējām vecuma grupām, jo tas var sniegt pievienoto vērtību daudzās jomās, piemēram, aizpildīt trūkstošās darbaspēka pozīcijas, sabalansēt ģimenes ikdienu un veicināt paaudžu pieredzes apmaiņu. Kampaņas ietvaros cilvēki vecuma grupā virs 50 gadiem aicināti turpināt attīstīt savas prasmes darba jomā un būt sociāli aktīviem.

Runā par eidžismu

“Eidžisms ir nespēja aiz dzimšanas gada ieraudzīt talantīgu un līdzvērtīgu cilvēku. Vecums ir pieredze un zināšanas, nevis barjera pilnvērtīgai dzīvei,” saka kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Savukārt sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa papildina, ka vecums zināmā mērā ir sociāli konstruēts, proti, dažādās sabiedrībās un vidēs tam tiek piešķirtas dažādas nozīmes. Nereti tieši vecāka gadagājuma cilvēki tiek saistīti ar darba un dzīves pieredzi, zināšanām, spriestspēju un zināšanu nodošanu jaunajiem. “Kādu vērtību mēs piešķiram vecumam? Latvijā gandrīz 800 000 iedzīvotāju ir vecāki par 50 gadiem. Nesaredzot šo cilvēku potenciālu aiz viņu bioloģiskā vecuma, gan organizācijas, gan sabiedrība kopumā zaudē milzu resursu,” ir pārliecināta sociālantropoloģe.

Kampaņa turpināsies visu gadu, iesaistot darba devējus, darba ņēmējus un jauniešus. Jau pašlaik Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielās redzamas tematiskas vides reklāmas ar personību stāstiem, bet no 23. marta kampaņas ietvaros būs pieejams interaktīvs tests “Uzmini vecumu!”, ļaujot ikvienam pārbaudīt, cik lielā mērā viņa priekšstatus nosaka izplatīti stereotipi. Aktuālo informāciju par kampaņas norisēm var rast interneta vietnē www.atvertiba.lv.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais