Sākas skolotāju vakcinācija pret Covid-19, pieteikusies tikai piektā daļa

© Avots: Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija

Šonedēļ visā Latvijā sāk vakcinēt skolotājus. No vairāk nekā 76 000 izglītības iestāžu darbinieku aktīvi savu nostāju un vēlmi vakcinēties pauduši nepilni 12 000 pedagogu un citu skolas darbinieku. Tomēr arī pedagogu vakcinācija ir sadalīta divās kārtās, un pirmie vakcīnu saņems nevis tie, kuri jau reģistrējušies, bet vispirms vakcinēs tos skolotājus, kuri atsākuši darbu klātienē, skolotājus, kuri māca pirmo līdz sesto klašu un 12. klašu skolēnus.

Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens norāda, ka liela daļa skolotāju ir izlēmuši par labu vakcinācijai, tomēr daudzi vēl šaubās, un neizlēmības iemesls ir saistīts ar informācijas trūkumu par vakcināciju. “Ir nepieciešami personīgi pieredzes stāsti, kas palīdzētu izlemt un rīkoties,” atzina vidusskolas direktors.

Skolotāji ceturtā un piektā prioritāte

Latvijā vakcinācija pret Covid-19 notiek pēc prioritāšu saraksta. Pedagogi, skolu tehniskie darbinieki un atbalsta personāls ir ceturtā un piektā vakcinācijas prioritārā grupa. Vakcinācija izglītības iestāžu darbinieku grupā notiks pakāpeniski, ņemot vērā Latvijā pieejamo vakcīnu apjomu.

Vispirms vakcīnu pret Covid-19 saņems pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.- 6. klašu pedagogi un darbinieki, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī pedagogi, kuri atsāk darbu klātienē.

Veselības ministrijā sola, ka jau otrdien pirmie izglītības iestāžu darbinieki saņems informāciju īsziņā vai e-pastā par ierādīto vakcinācijas veicēju, savukārt vakcinācijas veicējs sazināsies ar izglītības iestāžu darbinieku, lai piedāvātu noteiktu vakcinācijas dienu un laiku. Tā kā arī skolas darbinieki ir sadalīti divās prioritārās grupās (līdzīgi kā seniori pēc vecuma), tad saskaņā ar Vakcinācijas biroja plāniem šonedēļ vakcinācija sāksies ceturtajai prioritātes grupai, un tie ir: pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6. klašu pedagogi un darbinieki, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī pedagogi, kuri atsāk darbu klātienē. Nākamajai pedagogu grupai gan vēl būs jāuzgaida apmēram mēnesis, jo tikai no 3. maija ir plānots sākt vakcinēt pārējos izglītības iestāžu darbiniekus, kuri, veicot darba pienākumus, ir ciešā saskarē ar izglītojamajiem.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts gan piebilst, ka maija sākums ir visvēlākais brīdis, kad uzsāks arī pārējo skolotāju un darbinieku vakcināciju, jo, visticamāk, tas sāksies ātrāk, tiklīdz kā būs iespējams. Ministrs uzskata, ka izglītības iestāžu darbinieku vakcinācija ir ļoti būtisks brīdis, jo vakcinācijas uzsākšana palīdzēs pasargāt pedagogus un iestāžu darbiniekus no vīrusa negatīvās ietekmes. “Es ļoti ceru uz izglītības iestāžu darbinieku aktīvāku pieteikšanos savai vakcīnai vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, jo vakcinācija var raiti notikt, ja iedzīvotāji ir tai pieteikušies,” uzrunājot skolotājus, uzsvēra veselības ministrs.

Pieteikušies tikai piektā daļa pedagogu

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, kopumā vakcinācijai klasificējas vairāk nekā 76 000 izglītības iestāžu darbinieku, tomēr pašlaik vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989 savai vakcīnai pieteikušies vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju, norādot savu piederību izglītības iestāžu darbinieku grupai. Līdz ar to vakcinācijai pašlaik faktiski pieteikušies 20 procenti no visiem izglītības iestāžu darbiniekiem.

Tiesa, ne visu šo cilvēku dati sakrīt ar informāciju, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā, proti, no visiem 15 000 iedzīvotāju, kuri jau pieteikušies vakcinācijai un norādījuši savu piederību skolotāju vai skolas darbinieku grupai, 11 529 sakrīt ar atsūtītajiem sarakstiem no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tieši šie iedzīvotāji kā pirmie saņems ziņu par iespēju vakcinēties.

SĀKS ar to pedagogu vakcināciju, kuri ir pieteikušies vakcīnai un kuri atbilst skolotāju pirmajai prioritārajai grupai. Pašlaik šo cilvēku skaits visā Latvijā ir vairāk nekā 7000 / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Aktīvāki - augstskolu mācībspēki

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzina, ka no tiem skolu darbiniekiem, pedagogiem, kuri jau pieteikušies vakcinācijai, nav iespējams pateikt, tieši kādu grupu šie pedagogi pārstāv - pirmskolu, speciālās skolas vai citas, tomēr ir zināms, ka visaktīvākie, kuri visvairāk izteikuši vēlmi vakcinēties, ir augstskolu mācībspēki, lai arī viņi prioritāšu sarakstā ir pēc citiem. Visai aktīvi vakcinācijai piesakās arī vispārizglītojošo skolu skolotāji.

Kā notiks skolotāju informēšana par vakcinācijas vietu un laiku? Saskaņā ar Veselības ministrijas publiskoto shēmu Izglītības un zinātnes ministrija nosūta Nacionālajam veselības dienestam sarakstu ar visām personām, kuras atbilst prioritārai vakcinācijas grupai, šie saraksti tiek salīdzināti ar to cilvēku sarakstu, kuri jau ir pieteikušies manavakcina.lv vai pa tālruni. Ja konkrētā persona būs gan vienā, gan otrā sarakstā, cilvēks saņems īsziņu ar apliecinājumu, ka gaidāma vakcinācija, un viņam jāgaida aicinājums doties uz vakcināciju jau konkrētā vietā. Tā varētu būt gan poliklīnika, gan arī skola, kurā varēs organizēt izbraukuma vakcināciju.

Trūkst personiskās pieredzes stāstu

Raunas vidusskolā lielākā daļa skolotāju ir izlēmuši par labu vakcinācijai, atklāja skolas direktors Edgars Plētiens. Tomēr arī pārējie nesaka - nē. “Skolotāji, kuri vēl domā, atzīst, ka viņiem pagaidām vēl pietrūkst informācijas, lai izlemtu, tāpēc es uzskatu, ka ļoti nepieciešami ir pieredzes stāsti, kā es nonācu pie sava lēmuma vakcinēties, pie pamatojuma, kāpēc vakcinācija ir svarīga,” stāsta E. Plētiens. “Manā gadījumā tās ir divas lietas. Es pamatā esmu zinātnieks, vēsturnieks, es ticu zinātnei, ticu pierādījumiem, argumentiem, faktiem. Otrkārt, manas ģimenes draugs ir mediķis, kurš pēdējos mēnešus strādā Covid-19 nodaļā, un, runājot ar viņu, man radusies mana pārliecība - ja tik daudzi mediķi ir vakcinējušies, viņi to nedara tāpat vien, bet pamatojoties uz pārbaudītu informāciju.” Skolas direktors tāpēc uzsver, ka arī skolotājiem izlemt ļautu personīgi pieredzes stāsti, kāpēc cilvēks ir vakcinējies vai kāpēc vēlas to darīt.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.