Runājot par to, kam vajadzētu nodot Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, likumdevējs joprojām ir izvairīgs, taču procesā tiek iesaistīts Vācijas Bundestāgs. Atbildīgās komisijas vadītājs saka, ka tas vēl nenozīmē, ka dievnams tiks nodots Vācu Svētā Pētera draudzei – vācieši vien vēlas uzraudzīt procesu, jo dievnama atjaunošanai tie gatavi tērēt miljoniem eiro.
Sākotnējā likumprojekta redakcija paredzēja, ka Svētā Pētera baznīca tiek nodota vācu luterāņu draudzei, kas bija baznīcas īpašnieki, līdz baltvāci pirms Otrā pasaules kara no Latvijas tika repatriēti. Šī iecere raisīja runas, ka tikai pie šādiem noteikumiem Vācija būs ar mieru finansēt Pēterbaznīcas restaurāciju un renovāciju, kas Latvijas kristīgajām draudzēm nebūtu pa kabatai.
Pašlaik likumprojektā nav iezīmēts konkrēts dievnama nākotnes īpašnieks, un Saeimas atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs
Arvils Ašeradens sola, ka Vācijas likumdevēja piesaistīšana nenozīmē, ka baznīcu paredzēts nodot vācu draudzei. Vienlaikus viņš nenoliedz, ka vācu draudzei ir nopelni tajā, ka Vācijas likumdevējs valsts budžetā jau iezīmējis 33 miljonus eiro, kas vairākās daļās - atbilstoši paveiktajiem darbiem - tiks pārskaitīti Pēterbaznīcas restaurēšanai.
Bundestāgā un Saeimā izveidojot sešu deputātu lielas darba grupas, politiķi iecerējuši nodrošināt, lai likumprojekts par Pēterbaznīcas īpašumtiesībām tiktu izstrādāts ar maksimāli labākajiem noteikumiem pašam dievnamam. Piemēram, ja organizācija, kas iegūs īpašumtiesības uz vēsturisko dievnamu, kurā plauka reformācijas pirmie asni Ziemeļeiropā, pārstās pastāvēt, valsts atkal pārņems ēku savā pārziņā.
Jautājums par Pēterbaznīcas īpašumtiesībām ir svarīgākais, bet ne vienīgais, par kuru vēl jāvienojas politiķiem. Debates raisīs arī tas, kādus pienākumus valsts uzliks jaunajiem dievnama īpašniekiem. Pastāv viedoklis, ka tiem vajadzētu nodrošināt arī dažādu kultūras un ekumenisku pasākumu norisi, taču A. Ašeradens uzsver, ka, veidojot šo pienākumu sarakstu, nedrīkst aizmirst Pēterbaznīcas kultūrvēsturisko nozīmi reformācijai Ziemeļeiropā.
Nākamtrešdien deputāti turpinās skatīt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu. A. Ašeradens vēlas panākt, lai līdz 10. jūnijam Saeima var konceptuāli sagatavot vienošanās projektu, pateikt galvenās idejas, par ko panāktas vienošanās, kā arī tiktu pie otrā lasījuma redakcijas, to iztulkotu un nosūtītu vācu parlamenta kolēģiem.
Iepriekšējās komisijas sēdēs skatot likumu, Saeimas deputāti nespēja vienoties par dievnama pārvaldītāju. Rīgas Svētā Pētera baznīcu ilgstoši apsaimnieko Rīgas pašvaldība.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) savā atzinumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai norādījusi, ka Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājums ilgstoši bijis neatrisināts, kas ir ietekmējis objekta apsaimniekošanu un uzturēšanu.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka no būvniecības problēmu viedokļa ir ļoti smags mantojums, iespējams, ka smagāks par pārējām Vecrīgas viduslaiku baznīcām, jo tas ir divas reizes bijis pakļauts postošām uguns un konstrukciju termisko deformāciju slodzēm, kam sekojuši gadi bez jumtiem virs ēkas, teikts minētajā atzinumā.
Pēdējā baznīcas atjaunošana notika bez paaudzēs mantotas arhitektu, inženieru, būvnieku pieredzes gotisko baznīcu statikas aprēķinos, konstrukciju projektēšanā un būvniecībā, uzturēšanā, atjaunošanā. Kvalitāte, kādā veikta liela daļa mūra restaurācijas darbu, ir ļoti tāla no mūsdienu prasībām un kvalitātes līmeņa, norādīts NKMP atzinumā, piebilstot, ka visas tehniskās infrastruktūras sistēmas ir galēji novecojušas, neefektīvas, daļa ir nelietojama vai pat nekad nav ierīkota. Ēkas funkcionālā kapacitāte ir zema, stipri ierobežota un arhaiska.
NKMP brīdinājusi, ka ēkas tehniskās un arhitektoniskās problēmas vēl apzinātas tikai daļēji, nav aptverti visi vajadzību un nepieciešamību sektori.
