Ja tiesa lems, ka Tukuma domes aizliegums novada teritorijā būvēt vēja elektrostaciju parku ir nelikumīgs, šis spriedums kļūs par precedentu, ar kura palīdzību Latviju varēs piestādīt pilnu ar vējdzirnavām un saules paneļiem, pilnībā ignorējot iedzīvotāju gribu. Toties daži pašmāju vai ārzemju miljonāri no valsts budžeta varēs pumpēt nodokļu naudu – OIK vai kādas modernākas pseidozaļās shēmas formātā.
Šis Latvijā ir pirmais tiesas process, kurā vēja biznesmeņi apstrīd iedzīvotāju tiesības rīkoties pēc savas kopienas ieskatiem, un šobrīd spriedumu ar aizturētu elpu gaida ikvienā pašvaldībā, kas nolūkota tā dēvētās zaļās enerģijas ražošanai.
Prasību pret Tukuma novada iedzīvotājiem un pašvaldību tiesā iesniedzis zviedru kompānijas “Eolus Vind AB” meitasuzņēmums SIA “Pienava wind”. Stāsta vēsture ir tāda, ka zviedri jau pirms desmit gadiem savām vējdzirnavām meklēja piemērotas platības Latvijā un nolūkoja tādas Dobeles un Tukuma novados - Džūkstē un Pienavā. Sākotnēji plānā bija uzsliet 51 vēja staciju, taču pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras turbīnu pieļaujamais skaits tika samazināts līdz 35, vairumu vēja stabu atstājot Tukuma pusē. Dobele projekta virzītājus vairs tik ļoti neinteresē. Taču galavārds par ieceri ar savu pašvaldību starpniecību tāpat jāsaka iedzīvotājiem. Dobelnieki jau no paša sākuma centīgi apkaroja vēja biznesu, un pašvaldība projektu Džūkstē pat nelika uz balsošanu - formāli tādēļ, ka teritorijas plānojums šādus objektus neparedz. Arī tukumnieki iestājās pret vēja parku - Pienavā. Pašvaldībai tika iesniegti 10 326 iedzīvotāju parakstīti iebildumi, un tas bija pietiekams mandāts, lai novada dome saņemto būvniecības ieceri noraidītu. Taču uzņēmums ar šādu lietu kārtību nebija mierā un vērsās tiesā, faktiski apstrīdot iedzīvotāju tiesības kaut ko gribēt vai negribēt. Pirmajā instancē tiesvedības process ir noslēdzies, un 5. jūlijā gaidāms Administratīvās rajona tiesas spriedums, ja vien tiesa nepagarinās sprieduma taisīšanas termiņu.
Šī ir tiesas pirmā instance, un, visticamāk, viena no pusēm jebkurā gadījumā to pārsūdzēs. Uzņēmumam “Eolus Vind AB” labvēlīgs spriedums dotu skaidru signālu arī pārējiem vēja biznesmeņiem, kāds ceļš ejams, ja iedzīvotāji kaut ko negrib. Un tas attieksies ne jau tikai uz vēja ģeneratoriem, bet arī jebkuriem citiem projektiem, kas Latvijas zaļajā ainavā paredz iedēstīt industriālas būves un ierīces. Turpretim lēmums par labu Tukuma iedzīvotājiem nozīmētu, ka pašu pārvaldība patiešām strādā un iedzīvotāji ir tiesīgi izlemt, kas viņu kopienai ir vēlams un kas ne.
Jāatgādina, ka šobrīd arī Ziemeļkurzemē Ventspils pievārtē OIK biznesmeņi vēlas uzsliet desmitiem vēja ģeneratoru, un arī tur iedzīvotāji aktīvi šai idejai pretojas. Lielākais sliktums no vēja turbīnām ir to radītais ainavas piesārņojums, bažas par šo industriālo objektu kaitīgo ietekmi ir arī klusuma un putnu mīļiem. Daudziem nav pieņemama doma, ka ģeneratoru stabu uzsliešanai tiks izcirsti meži un aizlieti ar betonu. Tāpēc arī Ventmales ļaudis cer uz spriedumu par labu plašai sabiedrībai, nevis dažu miljonāru interesēs.
Vienlaikus - fons šim procesam ir ļoti nelāgs. Latvijas valdība ir pasludinājusi sapni par klimata neitralitāti un apsolījusi Briselei kāpināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā energopatēriņā. Tātad zaļā gaisma vēja un saules enerģijai bez saprātīgiem nosacījumiem. Vienlaikus šis ir solījums OIK biznesmeņiem, ka viņi kļūs vēl bagātāki, jo valsts no viņiem garantēti pirks “zaļo enerģiju”. Skaidrojot, kādēļ Latvijas ainava ir jāizkropļo ar milzīgiem stabiem 250 metru augstumā, tieši klimata politika allaž tiek piesaukta kā arguments. “Mēs ticam Latvijas potenciālam vēja enerģijas industrijā un ar šo projektu mēs palīdzētu Latvijai sasniegt izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus, tā palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā,” tā vēršanos tiesā aģentūrai LETA komentēja “Eolus Vind AB” nolīgtais cilvēks Latvijā Gatis Galviņš. Tā teikt - viss tikai rūpēs par valsti. “Eolus” gan apgalvo, ka nepretendēs uz valsts subsīdijām un būs pirmais vēja parks Latvijā, kas spēj darboties uz biznesa pamatiem. Līdz šim Latvijā nekas tāds vēl nav pieredzēts.
Tā gluži nav, ka visur citur “zaļās” enerģijas biznesmeņus sagaida ar atplestām rokām un tikai latvieši aizspriedumu un tumsonīgu baiļu dēļ spītējas saulaini enerģiskajai nākotnei. Piemēram, pērn Zviedrijā tika rīkots vietējais referendums par vēja parka izveidi mežainā apgabalā valsts vidienē - pārdesmit kilometrus no Malungas pilsētas. Zviedri pateica - nē. Tur bija iecerētas 30 vēja turbīnas. Politiķi iedzīvotāju viedokli respektē - situācija līdzīga kā pie mums Tukumā. Un arī tepat kaimiņos Igaunijā, ko pašmāju OIK enerģētiķi allaž piesauc kā labo piemēru, ar valsts apstabošanu nemaz tik gludi neiet. Nacionālās energokompānijas meitasuzņēmums “Enefit Green” jau ilgāku laiku mokās ar Lēnes-Nigulas pagasta ļaudīm un tās pārvaldi. Gada sākumā tika apturēti sagatavošanās darbi Risti vēja fermas būvniecībai. Tur iecerēts uzsliet 30 vēja turbīnas 240 hektāru platībā.
Vēl viens cits vēja konflikts - Pērnavas tuvumā jau ir iztiesāts, un tur gan verdikts ir par labu stabu licējiem. Igaunijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka vēja elektrostaciju attīstīšana ir nozīmīga sabiedrības interesēs. Tā ziņo aģentūra BNS. Šis ir nozīmīgs lēmums, kas neapšaubāmi ietekmēs vēja biznesa attīstību Igaunijā.
Ja līdzīgi pateiks tiesa Latvijā - arī mūsu sabiedrības intereses tiks pakārtotas dažu miljonāru plāniem un valdības klimata apmātībai.
