Kompensējamās zāles: pacientu maksājumi samazinājušies par trešdaļu

GADA laikā Latvijas pacienti par valsts kompensējamām zālēm līdzmaksājumos samaksājuši par 13 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējos gados © Pexels

Kopš jaunās valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības ieviešanas pacienti ik mēnesi, iegādājoties kompensējamās zāles, ietaupījuši miljonu eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Gada laikā kopumā pacientu līdzmaksājumi par medikamentiem samazinājušies par trešdaļu jeb 13,27 miljoniem eiro. Arī zāļu budžets ietaupa, nepārmaksājot par dārgākām zālēm, taču - vai tas ļauj apsvērt ierosinājumu atgriezties tādā situācijā, kas zāļu kompensācijā bija pirms vairāk nekā desmit gadiem? Pēc ekspertu domām, tas būtu “minimumu minimums”, kas veselības nozarē uz nākamā gada budžetu jāizdara.

Par trešdaļu maksā mazāk

Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu pagājušā gada pavasarī Latvijā tika ieviesta arī jauna kārtība valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanā. Tā noteica, ka kompensējamo zāļu receptē ārsts norāda nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, bet gan zāļu aktīvās jeb ārstējošas vielas nosaukumu. Dodoties ar recepti uz aptieku, farmaceita pienākums ir pacietam izsniegt lētāko receptē norādīto aktīvo vielu saturošo medikamentu. Apkopotie dati par šīs jaunās kārtības darbību no 2020. gada 1. aprīļa līdz šā gada 31. martam parāda, ka pacientu līdzmaksājums par medikamentiem samazinājies par 29 procentiem jeb 13,27 miljoniem eiro.

“Latvijā ir samērā augsti pacientu līdzmaksājumi par veselības aprūpi, un, lai arī liela daļa no kompensējamo medikamentu izmaksām tiek nosegta no valsts puses, tomēr tā daļa, kas jāsamaksā pašam pacientam bieži veido nozīmīgas summas, ko ne visi var atļauties, tādēļ, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību, tie bija jāpadara pēc iespējas lētāki, un viena no pasaulē plaši lietotām metodēm ir lētākā references medikamenta izsniegšana,” Veselības ministrijas pozīciju skaidro ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis. Viņš uzskata, ka ieviestā sistēma ir attaisnojusies, jo “redzam zāļu cenu samazinājumu.”

Ģimenes ārste: gandrīz visās receptēs tikai aktīvā viela

Aktīvās vielas izrakstīšanu receptē atbalsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, ģimenes ārste Līga Kozlovska. Viņa uzskata, ka šī kārtība būtiski palielinājusi pacientu iespēju saņemt ārstēšanu, jo, “piemaksājot pavisam nelielu summu, kas ierasti ir dažu eiro robežās, pacients saņem pilnvērtīgu medikamentu”. “Iepriekš seniori, kuriem ir nelielas pensijas, izrakstītā medikamenta tableti dalīja uz pusēm, lai pietiktu ilgākam laikam, vai iegādājās tikai daļu medikamentu, bet tagad iegādājas visas zāles,” saka L. Kozlovska. Ģimenes ārstam joprojām ir tiesības izrakstīt arī konkrētu medikamentu, pacienta medicīnas kartē norādot iemeslus. Tomēr, kā atzīst L. Kozlovska,

saviem pacientiem konkrētu medikamentu viņa raksta ļoti reti - vien divos trijos procentos gadījumu.

Pagājušajā gadā ieviestā sistēma nosaka, ka 30 procentos gadījumu, ja tas nepieciešams pacienta medicīnisko apsvērumu dēļ, ārsts receptē drīkst norādīt konkrētu medikamenta nosaukumu. Dati liecina, ka tikai 11 procentos recepšu izrakstīts konkrēts medikaments, nevis aktīvā viela, kas nozīmē, ka lielākā daļa pacientu saņēmuši references medikamentu.

Samazina cenas medikamentiem

Latvijas patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics Neatkarīgajai nosauc vairākus ieguvumus no jaunās zāļu izrakstīšanas kārtības. Tie ir mazāki maksājumi pacientam, samazinājusies medikamentu vidējā cena un veidojas ietaupījums zāļu budžetā, ko var novirzīt kompensējamo medikamentu apmaksai. Valsts ar šo jauno kārtību ir ierobežojusi cenu kāpumu, jo ražotājam ir jācenšas cenu pazemināt.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka gada laikā 364 medikamentiem ir samazināta kompensācijas bāzes cena, vidējais cenas samazinājums ir 19,76 eiro. E. Jurševics nenoliedz, ka iepriekšējā kārtība, kad pacients piemaksājot varēja izvēlēties konkrētu medikamentu vai ārsts varēja izrakstīt jebkuras zāles no kompensējamo zāļu saraksta, tomēr radīja riskus konkurences pārkāpumiem, jo ārstu izvēle par labu kādam konkrētam medikamentam varēja būt ietekmēta ar uzņēmumu mārketinga aktivitātēm. “Pašlaik šāda iespēja ir minimāla, jo, izrakstot konkrētu medikamentu, receptē jānorāda medicīnisks pamatojums,” saka E. Jurševics, uzsverot jaunās sistēmas vēl vienu ieguvumu - ētisko principu.

Vienlaikus Latvijas patentbrīvo medikamentu asociācija uzsver, ka nākamā gada prioritātei veselības jomā līdztekus mediķu algām un cīņai ar pandēmiju noteikti jābūt kompensējamo medikamentu budžeta pieaugumam, citādi runāt par medikamentu pieejamību pacientiem ir sarežģīti.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais