Pēc 28 gadu darbošanās Centrālā zemes komisija tika likvidēta šā gada 30. jūnijā. Darbiniekiem izmaksātas kompensācijas, atlaišanas pabalsti un prēmijas.
Centrālā zemes komisija bija Saeimas 1993. gadā izveidota patstāvīga iestāde, kas tika finansēta no valsts budžeta, ik gadu valsts budžetā paredzot atsevišķu budžeta programmu.
Centrālās zemes komisijas sastāvā bija divi Saeimas deputāti, pa vienam pārstāvim no Valsts zemes dienesta, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas pilsētas zemes komisijas un Centrālās zemes komisijas darba grupas pārstāvis. No 2020. gada 12. novembra līdz iestādes likvidācijai Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs bija Ralfs Nemiro, pirms tam šo darbu veica pašreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Centrālās zemes komisijas darbu 2021. gadā nodrošināja pieci darbinieki: darba grupas vadītāja, divi galvenie speciālisti, galvenā grāmatvede un vecākā lietvede. Likvidācijas brīdī Centrālajā zemes komisijā strādāja četri darbinieki. Centrālā zemes komisija 2021. gadā uz sēdēm sanāca trīs reizes (2020. gadā - piecas reizes).
Ralfs Nemiro pērn par darbu CVK saņēma 1249,60 eiro, Jānis Vitenbergs - 1132.45 eiro, liecina šo politiķu iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas.
Centrālās zemes komisijai šī gada sešiem mēnešiem plānotais izdevumu apmērs bija 81 355 eiro (par 27 803 eiro lielāks nekā izdevumi 2020. gada sešos mēnešos). Izdevumu pieaugumu veidoja aprēķinātie atlaišanas pabalsti darbiniekiem, kas tiek izmaksāti sakarā ar iestādes likvidēšanu, kā arī kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu. 2021. gada 29. jūnijā tika pieņemts rīkojums un ar motivāciju “Par darbu zemes reformas pabeigšanas koordinēšanā un kvalitatīvu Centrālās zemes komisijas darba nodrošināšanu 2021. gada pirmajā pusgadā” Centrālās zemes komisijas darbiniekiem tika izmaksātas iepriekš neplānotas prēmijas, kopumā 800 eiro apmērā. Taču, pat neskatoties uz šīm prēmijām un faktu, ka budžetā nebija ieplānoti likvidācijas izdevumi, izveidojās neizlietotās valsts budžeta dotācijas atlikums 614 eiro apmērā.
Centrālās zemes komisijas rīcībā nebija nozīmīgu aktīvu - aktīvu atlikusī bilances vērtība 2020. gada 31. decembrī bija 179 eiro. Būtiskākā aktīvu daļa (dažāda tehnika un mēbeles, kas uzskaitītas kā ātri nolietojamais inventārs un 80 pamatlīdzekļu vienības) tika nodota bezatlīdzības kārtībā Valsts policijai, kā arī divām sabiedriskā labuma organizācijām.
Valsts kontrole, noslēdzot revīziju par Centrālās zemes komisijas likvidāciju, vērš uzmanību, ka, paredzot Saeimas izveidotas, patstāvīgas iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, ir svarīgi noteikt pašu likvidācijas procesa kārtību, atbildīgos, saistību un tiesību pārņēmēju un termiņu likvidācijas procesa veikšanai. Pretējā gadījumā pastāv riski, kas neļaus noslēgt likvidācijas procesu noteiktajos termiņos, radīs tiesvedības risku pēc iestādes darbības izbeigšanas, kā arī nesniegs pārliecību, ka ir saglabāti visi iestādes rīcībā esošie aktīvi.
