Latvijas zāļu verifikācijas sistēmā šogad pārbaudīti 12 miljoni zāļu iepakojumu, un nevienā gadījumā līdz šim nav atklāts, ka kāds Latvijā vēlētos notirgot viltotas zāles. Te gan jāņem vērā, ka verifikācijas sistēma, kas darbojas vairāk nekā 30 Eiropas valstīs, pārbauda tos medikamentus, kuri nopērkami legālajā zāļu tirgū.
Brīdinājuma sistēma Latvijā nostrādājusi galvenokārt dažādu tehnisku problēmu dēļ un neviens trauksmes brīdinājums līdz šim Latvijā nav bijis saistīts ar zāļu viltojumu, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.
Verifikācijas sistēma vairāk nekā 30 Eiropas valstīs darbojas kopš 2019. gada, un tās uzdevums ir garantēt recepšu zāļu drošumu pacientiem. “Sistēmas pamatprincips ir, ka ražotāji katru zāļu paciņu aprīko ar unikālu kodu, kas ceļā pie patērētāja tiek vairākas reizes pārbaudīts un beigās dzēsts, nododot vai izlietojot zāles pacientam aptiekā vai ārstniecības iestādē,” stāsta Inese Erdmane. Informācija par visiem kodiem tiek uzkrāta Eiropas zāļu verifikācijas sistēmā.
Gadījumā, ja pārbaudes laikā sistēma neatpazīst unikālo kodu, tiek ģenerēts trauksmes brīdinājums, ko saņem un izmeklē Veselības inspekcija.
Lai garantētu pacientiem zāļu drošumu, verifikācijas sistēmā 2021. gada pirmajā pusgadā Latvijā pārbaudīti un pie patērētājiem nonākuši 12 miljoni zāļu iepakojumu, liecina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 2,3 miljoniem zāļu iepakojumu vairāk.
Kopumā Latvijas zāļu verifikācijas sistēmā šā gada pirmajā pusgadā veikti 37 miljoni transakciju, tas ir, vidēji 1,4 miljoni transakciju nedēļā. Zāļu verifikācijas sistēmai Latvijā jūnija beigās bija pieslēgušies un zāļu drošuma pārbaudes veica 1211 lietotāji - aptiekas (gan atvērta tipa aptiekas, gan slēgta tipa aptiekas slimnīcās), zāļu lieltirgotavas un ārstniecības iestādes, kam ir zāļu iegādes atļauja (piemēram, slimnīcas, ārstu prakses, zobārstniecības klīnikas).
Inese Erdmane stāsta, ka šajā sistēmā pamatā iespējams veikt divu veidu transakcijas - zāļu iepakojumu pārbaudi jeb verifikāciju, ko veic ražotāji, lieltirgotāji, kā arī izlases kārtībā aptiekas un ārstniecības iestādes, un zāļu iepakojumu dzēšanu no sistēmas, ko veic aptiekas un ārstniecības iestādes tieši pirms zāļu pārdošanas vai izlietošanas pacientam. “Gadījumos, ja sistēma atrod datu neatbilstību datu bāzē vai unikālajā kodā uz zāļu paciņas, tā ģenerē trauksmes brīdinājumu,” stāsta I. Erdmane. “Laikā kopš sistēmas darbības uzsākšanas ir būtiski samazinājies tehnisko trauksmes brīdinājumu skaits, un Latvijas gala lietotāji vidēji 20 dienās saņem tikai vienu trauksmes brīdinājumu jeb 0,05 trauksmes brīdinājumus dienā.”
Pēc Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas rīcībā esošās informācijas, visi trauksmes brīdinājumi līdz šim Latvijā bijuši ar tehnisku izcelsmi, nevis zāļu viltojumu trauksmes. I. Erdmane skaidro: sākotnēji visām valstīm bija bažas - sistēma ģenerēs ļoti daudz tehniskas dabas trauksmes brīdinājumu. Arī Latvijā sākotnējais trauksmes brīdinājumu skaits bija daudz lielāks. Speciāliste apstiprina, ka laika gaitā ir novērsta liela daļa tehnisko iemeslu, bet tie joprojām ir galvenie trauksmes brīdinājumu izraisīšanas iemesli. Kā piemēru var nosaukt zāļu pakas skenēšana divas reizes, vai arī tiek skenēta paka, kam jau beidzies derīguma termiņš. Vēl daļa tehnisko kļūdu iemeslu ir saistīta ar zāļu ražotājiem - nepilnīga vai neprecīza datu par zāļu iepakojumiem ievade sistēmā.
Trauksmes brīdinājumus izmeklē gan gala lietotājs, kura transakcija ir to radījusi, gan ražotājs, kura paka tā ir. “Pamatā visi trauksmes brīdinājumi ir ar tehniskiem iemesliem, bet gadījumos, ja tā nav, informācija tiek sniegta valsts institūcijām, kas tālāk izmeklē konkrēto gadījumu un konstatē vai nekonstatē viltojumu,” saka Inese Erdmane.
Citās valstīs sistēma ir līdzīga kā Latvijā - ja sistēma ģenerē trauksmes brīdinājumu, vispirms tiek izmeklēti tehniskie iemesli, ja tādus nekonstatē - ziņo valsts institūcijām, un tālāk jau valsts institūcijas izmeklē šos gadījumus un konstatē vai nekonstatē viltojumus. Informācija par atklātajiem zāļu viltojumiem un zāļu atsaukšanu rāda, ka viltojumi atklāti ļoti dažādiem medikamentiem, gan pretsāpju zālēm, gan imūnsupresantiem, gan zālēm vēža ārstēšanai.
