Administratīvi teritoriālā reforma ir stājusies spēkā, taču Satversmes tiesas spriedums attiecībā uz Ilūkstes un Ozolnieku novadu Saeimai liek pārskatīt reformas risinājumu attiecībā uz valstspilsētām, iespējams, apvienojot tās ar to piegulošajiem novadiem.
Jautājums, ko darīt ar Latvijas lielajām pilsētām, jau no paša reformas sākuma tika viļāts kā karsts kartupelis. Vispirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvāja atstāt tikai divas republikas nozīmes pilsētas - Rīgu un Jūrmalu, pārējās lielpilsētas pielīdzinot novadiem. Vairums lielpilsētu tā nebija ar mieru. Liepāja pat nošantažēja valdību, ka šāda risinājuma gadījumā parūpēsies par koalīcijas izjukšanu. Tā tapa pavisam jocīgs piedāvājums, kurā Liepāja tika atstāta kā lielā pilsēta, bet Ventspils un Jelgava - nē. Bija skaidri saredzams, ka pilsētu statuss tiek šķirots atkarībā no politiskās piederības, un zaļzemnieku bloks ir opozīcijā. Ar karstām debatēm Saeimā, cik nu tādas bija iespējamas pandēmijas apstākļos, lielajām pilsētām savas intereses tomēr izdevās aizstāvēt, un vienubrīd tika spriests to skaitu pat palielināt līdz desmit. Taču galu galā Jēkabpils un Valmiera apvienojās ar piegulošajiem novadiem, Ogre par valstspilsētu nekļuva, un likumā ierakstīja septiņas novados neietilpstošas valstspilsētas: Rīga, Jūrmala, Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Rēzekne, Ventspils. Lielās pilsētas apmierinātas. Citas pašvaldības - kā kura. Daudzas vērsās Satversmes tiesā, jo negribēja apvienoties vai gribēja apvienoties ar kādiem citiem novadiem. Tad nu tiesa šī pretenzijas šķiroja. Lielo vairumu noraidīja, bet dažas atzina par pamatotām.
Un attiecībā uz valstspilsētām izšķirīgs kļuvis jau pēc vēlēšanām Satversmes tiesas pieņemtais lēmums attiecībā uz Ozolnieku novadu un Ilūkstes novadu.
Ozolnieki reformas rezultātā ir pievienoti Jelgavas novadam, Ilūkste ir pievienota Augšdaugavas novadam. Taču tajos neietilpst pilsētas, kurām pieguļ šie novadi. Jelgava un Daugavpils ir valstspilsētas. Tādējādi Ozolniekiem un Ilūkstei nav likumā reformas kritērijos ierakstītā attīstības centra. Un paradoksālā kārtā šie divi nelielie novadi, ejot uz tiesu un iestājoties par savu patstāvību un interesēm, tagad būs izraisījuši grandiozas izmaiņas lielākajās Latvijas pilsētās. Saeima nevar ignorēt Satversmes tiesas lemto. Līdz gada beigām tai jāatrisina Ilūkstes un Ozolnieku rēbuss, un tā - lai arī citas līdzīgā situācijā esošās pašvaldības tiktu pie saviem attīstības centriem. Ir divas versijas, kā to izdarīt. Var formāli piešķirt attīstības centra statusu kādai no jaunā novada sastāvdaļām, piemēram, Ozolniekiem. Pat ja realitātē tas nebūs nekāds dižais centrs, juridiski šāds risinājums tiesu varētu apmierināt. Otrs variants ir atgriezties pie sākotnējā ministrijas piedāvājuma, un faktiski likvidēt piecas valstspilsētas, apvienojot tās ar piegulošajām pašvaldībām. Tieši šo otro risinājumu uz Saeimu vakar atnesa ministrs Artūrs Toms Plešs un viņa komanda.
Satversmes tiesas sprieduma sekas tika skatītas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, un ministrijas piedāvājums ir šāds: Piegulošās pašvaldības piecām valstspilsētām tiks pievienotas 2025. gada 1. jūlijā līdz ar nākamajām vēlēšanām. Savukārt līdz tam tiks noteikts pārejas posms, kurā tiks saplūdinātas apvienojamo pašvaldību funkcijas mantas apsaimniekošanā, kārtības uzturēšanā, sabiedriskajā transportā, bērnu tiesību aizsardzībā un tamlīdzīgi. Vēl viena iespēja tiesas lēmuma izpildei ir pašvaldību veidošanas kritēriju pārskatīšana, bet tā ir mazāk ticama, jo tad jau uzbūvēto reformu varētu apšaubīt arī attiecībā uz citiem kritērijiem - ne tikai attīstības centra esamību. Tomēr atbildīgā Saeimas komisija lūgusi ministriju izskatīt arī šādu iespēju. Kopumā deputāti uzdevuši ierēdniecībai līdz septembra vidum izdarīt trīs lietas. Pirmkārt, piedāvājumu par valstspilsētu apvienošanu ar piegulošajiem novadiem uzrakstīt likumprojekta formā. Otrkārt, izanalizēt iespējamus alternatīvus risinājumus, tostarp pašvaldību veidošanas kritēriju pārskatīšanu. Treškārt, izrunāt šos plānus ar pašvaldībām. Lai Saeima, rudenī sākot strādāt ar reformas pārskatīšanu, jau aptuveni zinātu visu pušu nostājas. Valdība šai procesā netiek iesaistīta, jo tas paildzinātu tiesas lēmuma izpildi. Tāpēc reformas reformēšanu Saeima patur savās rokās.
Par Ilūkstes novada domes apstrīdētajām normām
Satversmes tiesa secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.
Satversmes tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav norādījis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.
Par Ozolnieku novada domes apstrīdētajām normām
Satversmes tiesa secināja, ka līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.
Satversmes tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.
