Par Vakcinācijas loterijas raidīšanu piešķirtos 300 tūkstošus eiro LTV gatava atdot privātajiem

Ilustratīva bilde © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Vakcinācijas loterijas atspoguļošanai LTV ir atvēlēti 299 995 eiro. Tā kā ir paredzēti 12 raidījumi, katrs 20 minūšu garumā, tad viena raidījuma izmaksas lēšamas aptuveni 25 tūkstošu eiro apmērā.

Teju 300 000 eiro piešķiršanu televīzijas raidījumiem, teju 100 000 IT sistēmai, 51 000 komunikācijas kampaņai un vēl auditoriem Ministru kabinets akceptēja. Saeima vēl nav skatījusi Vakcinācijas loterijas likumprojektu. Vakar Saeimas deputātu vairākums (59 deputāti) nolēma no plenārsēdes darba kārtības izņemt Vakcinācijas loterijas likumprojektu. Tas nozīmē, ka šī likumprojekta skatīšana ir atlikta, bet ne noraidīta.

Deputātiem vislielākie iebildumi bija pret lielajiem naudas tēriņiem, piemēram, teju 300 000 eiro raidījumiem televīzijā.

“Jā, nauda šķietami ir liela. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka Latvijas Televīzijai tik vērienīgu projektu tik ātrā tempā nav iespējams realizēt. Tāpēc mums nāksies piesaistīt neatkarīgu producentu. Turklāt būs jānomā telpas un jāpiesaista tehniskie darbinieki, skaidroja LTV vadītājs Ivars Priede, viesojoties raidījumā “Krustpunktā”.

Šim darbam bez konkursa LTV izvēlējās kompāniju “Buzz Division”, kam ir liela pieredze spilgtu raidījumu un šovu veidošanā. “Buzz Division” realizēto projektu kontā ir Latvijas 3x3 basketbola olimpisko čempionu sagaidīšana, “Zelta mikrofons”, “Balss maskā”.

Tas , ka valsts atvēlētie 300 000 eiro raidījumu veidošanai nav samērīgi ar laimestu apjomu - 720 000 eiro, LTV nemulsina. Pēc I. Priedes teiktā, ja ir bijuši pētījumi, ka loterija var veicināt vakcinēšanos, līdz ar to 300 000 tūkstoši eiro vairs nešķiet tik nesamērīgi, salīdzinot ar situāciju, ja Covid-19 dēļ atkal nāktos izsludināt ārkārtas stāvokli ar visu no tā izrietošajām sekām.

LTV kompānija “Buzz Division” nav sveša. 2019. gadā LTV izziņoja konkursu jauna izklaides šova oriģinālformāta demonstrēšanai rudens sezonā LTV ēterā. Konkursa rezultātā LTV saņēma desmit pieteikumus, pēc visu izvērtēšanas tika noslēgts līgums ar neatkarīgo producentu SIA “Buzz Division” par izklaides šova “Ko tu proti, Latvija?” īstenošanu. Pandēmijas dēļ tas netika realizēts 2020. gadā. Bija iecere to realizēt 2021. gadā.

Par ūdeni, tēju un kafiju tērēs 1560 eiro

VM

Saskaņā ar Ministru kabinetā izskatīšanai iesniegto tāmi samaksa iesaistītajam personālam veidotu 101 885 eiro, tehniskais nodrošinājums 133 691 eiro, administratīvās izmaksas - 12 532 eiro. Kopā 299 995 eiro. Dārgākā pozīcija ir satura grupa - režija, scenārijs, vadītāji - par kuru algošanu 12 raidījumiem un vienam mēģinājumam no valsts naudas būtu jāsamaksā aptuveni 33 tūkstoši eiro (aptuveni 2540 eiro par vienu raidījumu). Tehniskajā nodrošinājumā lielākās izmaksas veido gaismas tehnikas (28 437 eiro), skaņu tehnikas (15 600 eiro) un pārvietojamās televīzijas stacijas īre (35 100 eiro) par 12 raidījumiem un vienu ģenerālmēģinājumu, savukārt administratīvās izmaksās - dalībnieku nogādāšana mājās pēc raidījuma - 7800 eiro (650 eiro par vienu raidījumu). Raidījumos ir paredzēts ūdens, tēja un kafija dalībniekiem - 130 eiro apmērā katrā raidījumā (tātad kopumā 1560 eiro).
Par pults režisora darbu tiek prasīti 345 eiro par vienu raidījumu, arī vadošā operatora darbs ir novērtēts par šādu pašu summu. Operatoru darbs izmaksās 209 eiro par vienu raidījumu un katrā raidījumā ir paredzēti četri ierindas operatori. Divu grimētāju pakalpojumi izmaksās 165 eiro par vienu raidījumu, fotogrāfa pakalpojumi par visiem 12 raidījumiem - 3429 eiro (par vienu raidījumu - 263 eiro).

Neatkarīgā jau rakstīja arī par Vakcinācijas loterijas IT sistēmas un komunikācijas kampaņas nesamērīgajām izmaksām, kur vienas stundas likme IT risinājuma izstrādei bija noteikta 70 eiro stundā, komunikācijas kampaņas veidošanai - 50 eiro stundā.



Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais