Panākot Vakcinācijas loterijas likumprojekta izņemšanu no Saeimas dienaskārtības, Jaunā konservatīvā partija vēlas arī pārliecināt koalīcijas partnerus, ka likumprojekts vispār nav virzāms tālāk. Skaidras un vienotas pozīcijas šajā jautājumā koalīcijā nav, taču ir skaidrs, ka konservatīvajiem, lai pārliecinātu kolēģus, būs krietni jānopūlas.
Nespējot samierināties, ka Veselības ministrijas iecerētajai vakcinācijas loterijai iezīmētajos līdzekļos aptuveni trešdaļa paredzēta pašas loterijas organizēšanai, Jaunā konservatīvā partija panāca, ka šis likumprojekts no Saeimas sēdes darba kārtības trešdien tiek izņemts.
Koalīcijas partneri, kas atbalstīja konservatīvo prasību, vērtē to filozofiski, atgādinot, ka šādas tiesības atrunātas sadarbības līgumā. Piemēram, “Jauno Vienotību” veidojošās “Vienotības” priekšsēdētājs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens atgādina, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu konservatīvajiem ir tiesības prasīt kāda jautājuma izskatīšanas atlikšanu uz laiku un pārējiem koalīcijas partneriem šāds lūgums ir jārespektē.
Taču konservatīvo mērķis nav atlikt likumprojekta izskatīšanu, lai tā nianses varētu apspriest koalīciju veidojošo partiju kopsēdē un virzīt tālākai izskatīšanai parlamentā. Konservatīvie vēlas, lai Ministru kabinets, kas ir šī likumprojekta virzītājs, to atsauktu vispār.
“Mēs neatliekam [..] Veselības ministrija nāk ar dažādām idejām. Pārsvarā tās iztur parlamenta vētīšanu, bet šī ideja neizturēja,”
saka Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
Viņš skaidro, ka aicinājums izņemt jautājumu no Saeimas darba kārtības izmantots, lai procesu padarītu koleģiālu. Proti, pēdējo mēnesi atvaļinājumu dēļ nav notikušas koalīcijas sēdes, kurās būtu iespējams apspriest likumprojektu. Nākamnedēļ koalīcija atkal pulcēsies sēdei, un tajā konservatīvie iecerējuši pārliecināt sadarbības partnerus, ka loterijas iecere ir jāatmet un valdībai likumprojekts jāatsauc no Saeimas.
Zināmas šaubas par vakcinācijas loteriju tās ieceres sākotnējā formā ir arī konservatīvo partneriem koalīcijā, taču atklāti to noraidīt nesteidz neviens.
Tā par likumprojektu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, veselības ministra pārstāvētās “Attīstībai/Par!” biedrs Mārtiņš Bondars norāda, ka, par spīti dažām nepilnībām, loterija kaut dažus cilvēkus varētu pamudināt vakcinēties. “Ja mēs varam izglābt kaut vienu vai vairākas dzīvības, ir vērts to mēģināt,” saka politiķis.
Arī mediķis, M. Bondara partijas biedrs Andris Skride uzskata, ka loterija varētu būt gana labs risinājums vakcinācijas tempu audzēšanai. Tiesa, viņš uzsver, ka loteriju noteiktu vajadzētu papildināt ar plašu informatīvo kampaņu, kurā mediķi un kaiti pārslimojušie stāstītu par savu pieredzi.
Loterijas ieceri pilnībā nenoraksta arī atbildīgajā komisijā strādājošais Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, taču viņš uzskata, ka šī ideja ar milzīgajām administratīvajām izmaksām sevi diskreditējusi jau pašos pamatos, tādēļ tagad vajadzētu meklēt jaunus stimulus vakcinācijas veicināšanai. Viņaprāt, viens no variantiem varētu būt - brīvdienu piešķiršana pēc vakcīnas saņemšanas. Šāda prakse jau esot Čehijā, kur vakcinētie saņemot divas papildu brīvdienas. “Idejas jau ir dažādas, bet ar nodokļu maksātāju naudu jārīkojas saprātīgi,” saka A. Kiršteins.
Savukārt nesen “Jaunās Vienotības” rindas papildinājusī Iveta Benhena-Bēkena, kas ir atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedre, uzskata, ka loterija ir pareizais veids, kā motivēt līdz šim vakcinēties kūtros iedzīvotājus.
“Katrai iedzīvotāju grupas motivēšanai vakcinēties ir nepieciešama individuāla pieeja. Veselības ministrijas izvēlētais instruments loterija ir mērķēts uz šaubīgajiem, kuri vakcināciju nav veikuši dažādu praktisku iemeslu dēļ, piemēram, laika plānošanas, loģistikas un citu ikdienas jautājumu dēļ, taču globāli nav pret pašu vakcinācijas faktu. Loterija varētu nodrošināt papildu iemeslu šo praktisko aspektu pārvarēšanai,”
saka I. Benhena-Bēkena. Līdzīgi A. Skridem arī viņa uzsver, ka, ieviešot loteriju, vitāli svarīgi būtu izvērst arī papildu publicitātes kampaņu, lai nodrošinātu visu Latvijas iedzīvotāju informēšanu par vakcinētajiem līdzpilsoņiem un viņu stāstiem par izvēli vakcinēties.
Opozīcijā strādājošā “Saskaņa” gan uzskata, ka nepieciešama principiāla vakcinācijas procesa organizēšanas maiņa un “mākslīgi izveidotu struktūru”, to darbinieku algošanai, reklāmas kampaņām un loterijām paredzētie līdzekļi jānovirza veselības aprūpes sistēmai.
Kārtējo rīvēšanos koalīcijā izraisīja valdības pagājušajā nedēļā nolemtais nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.
Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.
VM skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai vakcinācijas kampaņas ietvaros ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.
Vakcinācijas loteriju plānots organizēt 12 nedēļas iknedēļas izložu un noslēguma izlozes veidā, turklāt ir paredzēti vairāku veidu laimesti. Nedēļas izlozē katru nedēļu tiks izlozēti pieci dalībnieki - pa vienam no katra reģiona, atbilstoši dalībnieka deklarētajai dzīvesvietai, kuru starpā pēc nejaušības principa tiks izlozēti pieci naudas laimesti - 2500 eiro, 5000 eiro un 10 000 eiro vērtībā. Izloze notiktu Latvijas Televīzijas programmā, kurā laimētājam ir jāpiedalās.
Loterijas noslēgumā notiks lielā laimesta izloze, kurā tiks izlozēti pieci dalībnieki, pa vienam no katra reģiona, kuru starpā izlozēs piecus naudas laimestus - 15 000 eiro, 25 000 eiro, 100 000 eiro vērtībā.
