Ministram Pavļutam traucē Zemessardzes jubileja

© Aivars Ķesteris/F64

Zemessardzei šis ir īpašs gads – kopš organizācijas dibināšanas aprit 30 gadi. Neraugoties uz pandēmiju, nozīmīgā jubileja ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta visa gada garumā, bet centrālais notikums būs svinīgā parāde Jelgavā 21. augustā. Ja vien veselības ministrs Daniels Pavļuts to neaizliegs.

Pašlaik Veselības ministrijas un Aizsardzības ministrijas ierēdņi mēģina rast kompromisu attiecībā uz epidemioloģiskajiem nosacījumiem parādes norisei. Taču tas neizdodas. Veselības ministrs Daniels Pavļuts pats nav Zemessardzē un, visticamāk, nesaprot, cik liela nozīme armijā ir formāliem svinīgiem pasākumiem. Tie ceļ patriotisko garu, veido saikni ar sabiedrību, sekmē rekrutēšanu. Tādēļ armija regulāri piedalās dažādos pasākumos, demonstrējot savu aprīkojumu un bruņojumu, tādēļ

ir vajadzīgas parādes. Atnāk vecāki ar bērniem, atnāk jaunieši. Jūt lepnumu un saprot, ka vēlas kalpot savai valstij, vēlas stāties dienestā.

Negrib pielaist testētos

Pandēmijas apstākļos pērn un šogad jau vairāki lielie publiskie pasākumi, ko plānoja Nacionālie bruņotie spēki, tika atcelti vai būtiski samazināti mēroga ziņā. Parāde Daugavpilī nenotika. Tāpēc Zemessardzes jubilejas parādei Jelgavā vajadzētu kļūt par gada nozīmīgāko svinīgo notikumu armijas dzīvē. Pašlaik epidemioloģiskā situācija valstī ir būtiski uzlabojusies - slimnīcas vairs nav pārpildītas ar mirstošajiem, sasirgušo skaits būtiski krities, vakcinācija turpinās un arī sabiedrības prasmes sadzīvot ar vīrusa klātbūtni ir uzlabojušās. Parādē Nacionālie bruņotie spēki plāno iesaistīt ievērojamu skaitu zemessargu, tādējādi demonstrējot sabiedrībai, cik liela tautas daļa ir iesaistīta valsts aizsardzībā. Epidemioloģiskā drošība tiktu nodrošināta, parādē ļaujot piedalīties vakcinētajiem zemessargiem, izslimojušajiem un testētajiem. Taču Veselības ministrija ir ietiepusies, un testētos zemessargus parādē pielaist atsakās. Neraugoties uz to, ka ikdienā bataljonu teritorijā testētie zemessargi tiek ielaisti. Tādējādi šī viena pasākuma rīkošana būs jāizlemj valdības līmenī. Iespējams, jau šonedēļ Ministru kabinetā tiks skatīts Aizsardzības ministrijas gatavotais ziņojums par Zemessardzes 30. gadu jubilejas centrālo pasākumu, ko Veselības ministrija nebūs saskaņojusi. Oficiāli gan lēmums vēl nav pieņemts, un ministrijas darbiniekiem saistībā ar šīm domstarpībām uzdots sargāt ministru Pavļutu no negatīvas publicitātes.

Speciālists Pavļuts nesaprot

Oficiāli ministram Pavļutam ar šo neesot nekādas saistības, un šķēršļus parādei liekot tikai speciālisti. Ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere Neatkarīgajai skaidro, ka “ministrs nepiedalās šādu lēmumu pieņemšanā, tas ir speciālistu līmeņa jautājums”. Par konkrētu pasākumu drošības protokoliem lemj tā dēvētā epidgrupa, balstoties uz Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem. Taču valdības sēdē ministram Pavļutam jebkurā gadījumā būs jāpiedalās, un tur viņš, visticamāk, aizstāvēs savas ministrijas darba grupā izstrādāto drošības protokolu, kas faktiski padara neiespējamu lielas parādes rīkošanu, neraugoties uz tās norisi zem klajas debess, aizsargmasku lietošanu, distances ievērošanu, dalībnieku testēšanu un citiem piesardzības pasākumiem.

Neoficiāli zināms, ka Slimību profilakses un kontroles centra sākotnējās rekomendācijas Zemessardzes centrālā jubilejas pasākuma norisei bija draudzīgākas, taču Veselības ministrija parādei ķērās klāt pēc tās skarbākās programmas, it kā valstī jau būtu ieviesta piespiedu vakcinācija. Ministrs Pavļuts acīmredzot nesaprot, kas ir Zemessardze un kāpēc šis pasākums armijai ir tik svarīgs.

UZZIŅA

Šā gada 23. augustā Zemessardzei aprit 30. gadadiena. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991. gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.