Lukašenko šūpo Eiropu pēc Kadāfi scenārija

© Scanpix/President.gov.by

Ar mērķi destabilizēt situāciju Eiropas Savienībā – Baltijas valstīs un Polijā tiek iesūtīti karadarbību pieredzējuši migranti no Irākas. Tā nav nejaušība, un viņi nav nez kādi nabadziņi, kā to pasniedz liberālie velkamisti. Pamatā šo hibrīduzbrukumu izpilda vīrieši spēka gados, pa priekšu kā aizsegu stumjot pa kādai sievietei un bērnam. Lai arī kāda būtu viņu ādas krāsa un izcelsmes valsts, viņi ir tie “zaļie cilvēciņi”, kuru atnākšanai valdība pēdējos gados tik rūpīgi gatavojusies, bet, kā parāda krīze – tā arī nav sagatavojusies.

Ārkārtējā situācija uz valsts robežas izsludināta novēloti, iekšzemē oficiāli uzņemti jau vairāk nekā 300 bīstami migranti, bet to skaits, kas zaļo robežu šķērsojuši nemanīti, nav zināms, un varasiestādēm par to nav pat teorētiska priekšstata.

Sprādzienbīstama kombinācija

Robežsardzes sniegtā oficiālā statistika tiek sagatavota pavirši, bez jebkādas sistēmas un ar novēlošanos. Ticamākais informācijas avots ir iekšlietu ministres tvitera konts. Ceturtdien priekšpusdienā viņa vēstīja, ka “līdz šim brīdim novērsta 91 (56 vakar un 35 šodien) personas nelikumīga robežšķērsošana no Baltkrievijas”, ar to domājot laika periodu, kas pagājis kopš ārkārtējās situācijas mehānisma iedarbināšanas. Varasiestāžu pilnvaras attiecībā uz rīcību ar migrantiem ir paplašinātas, taču tas nenozīmē, ka šie noziedznieki vairs nevar šķērsot zaļo robežu. Robeža joprojām ir caura kā siets, un liels skaits “zaļo cilvēciņu” jau iekļuvuši valstī. Viņi rada būtisku terorisma risku, jo nāk no valsts, kurā valdošā reliģija ir islāms un kurā pirms dažiem gadiem plosījās karš. Tā ir sprādzienbīstama kombinācija.

Varbūt viņi karojuši valdības spēku un sabiedroto pusē, varbūt grieza “neticīgajiem” galvas “Islāma valsts” uzdevumā.

Tas nav zināms, jo pati robežsardze atzīst, ka daudziem migrantiem nav dokumentu un ir neiespējami noskaidrot personu identitāti. Tātad tas jau ir specdienestu uzdevums.

Jāidentificē radikāļi

Neatkarīgā vērsās Valsts drošības dienestā ar lūgumu skaidrot tā iesaisti migrācijas krīzes risku novēršanā:

“Dienesta kompetencē ir vērtēt, vai konkrēto personu uzturēšanās Latvijā nav saistīta ar iespējamu apdraudējumu valsts drošībai, tajā skaitā identificēt ekstrēmi un radikāli noskaņotas personas. Saistībā ar notikumu attīstību uz Lietuvas-Baltkrievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas VDD strādā intensīvā režīmā, lai savlaicīgi identificētu un mazinātu iespējamos riskus Latvijas valsts drošībai. Dienests atbilstoši savai kompetencei seko līdzi situācijas izmaiņām uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un ir gatavs veikt atbilstošus pasākumus arī iespējama nelegālo robežšķērsotāju skaita pieauguma gadījumā.”

Tikmēr politiķu aprindās un publiskajā telpā arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas arvien turpinās diskusijas par to, vai šie migranti tiešām ir jāsūta projām, tiek kritizēta atturēšanas stratēģija, kas ļauj nelūgtos nācējus nekavējoties pagriezt pretējā virzienā. Tās vietā tiek runāts par nepieciešamību piedāvāt atnācējiem pajumti - ne teltis, bet apkurināmus mitekļus. Valsts medijā lsm.lv pat tika paziņots, ka “neļaut trešo valstu pilsoņiem iekļūt Latvijā pāri Baltkrievijas robežai, lai prasītu patvērumu, ir cilvēktiesību pārkāpums”.

Viņa mērķis ir destabilizēt ES

Velkamisti par migrantiem runā kā cietējiem globālajās migrācijas plūsmās, publiskajā telpā mērķtiecīgi tiek radīts līdzjūtīgs noskaņojums, lai gan faktiski viņi ir hibrīdkara kaujinieki, kas iesaistījušies Latvijai naidīgu valstu uzdevumā. Viņi speciāli ar lidmašīnām tiek vesti no Irākas uz Minsku, un pēc tam, baltkrievu robežsardzei asistējot, nogādāti līdz robežai. Lūk, kas te sakāms Valsts drošības dienestam:

“VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka pēdējā laikā fiksētie gadījumi, kad Latvijas robežu nelegāli šķērso trešo valstu pilsoņi, nav saistīti ar pēkšņām izmaiņām migrācijas tendencēs pasaulē.

Šie incidenti ir saistāmi ar Baltkrievijas režīma īstenotiem pasākumiem, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju uz Eiropas Savienības ārējās robežas.”

Zīmīgi, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko rīkojas pēc reiz attiecībā uz Eiropu jau izmantotas shēmas un, visticamāk, to dara ar sava Krievijas kolēģa Vladimira Putina ziņu. Par migrantu un narkotiku plūsmas apturēšanu Lukašenko no Eiropas pieprasa samaksu - sankciju atcelšanu. Tas izskanējis vairākos viņa paziņojumos un intervijās. Piemēram, šāds citāts: “Ja viņiem vajadzīga palīdzība, mēs to sniegsim, bet ne par velti” .

Vai arī šis - “Mēs apturējām migrantus un narkotikas, tagad jūs varat ķert viņus un ēst tās paši.” Un tieši tas pašlaik notiek.

Kadāfi mācība

Pirms Lukašenko tieši tāpat Eiropa tika šantažēta 2010. gadā, kad migranti un teroristi jau gāzās Eiropas Savienībā caur Lībiju. Var teikt, ka viens diktators ir samācījies no cita. Lībijas ilggadējais līderis Muamars ben Muhameds Abu Menjars Abdels Salams ben Hamids al Kadāfi toreiz no ES pieprasīja 5 miljardus eiro gadā par Lībijas krasta noslēgšanu.

Vārdi, ar kādiem viņš pamatoja savu prasību Eiropai, joprojām šķiet biedējoši pravietiski:

“Rīt Eiropa vairs nebūs eiropeiska, vai pat kļūs melna, jo ir miljoni, kas grib ienākt. Kāda būs balto un kristiešu eiropiešu reakcija, saskaroties ar šo badīgo un neizglītoto afrikāņu pieplūdumu... mēs nezinām, vai Eiropa paliks attīstīts un vienots kontinents, vai arī tiks iznīcināta, kā tas notika ar barbaru iebrukumiem.”

Lībijas līderis Kadāfi ar Eiropu salīga. Par daudz mazāku summu - pieticīgiem 50 miljoniem. Drīz vien viņš ņēma nelāgu galu, sabiedrotajiem sadarbojoties ar vietējiem revolucionāriem. Līdz ar diktatora nāvi, arī darījums pajuka, un migrantiem Eiropas vārti bija vaļā. Turpmākajos gados nelegālo migrantu skaits pārsniedza pat miljonu cilvēku gadā. Ja Eiropas Savienība nekavējoties nenoslēgs savu austrumu robežu, tostarp arī Latvijas teritorijā nelegālajai migrācijai, sekas var būt dramatiskas.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.