Slimnīcās katru dienu palielinās Covid-19 noslodze

SLIMNĪCĀM jābūt gatavām trīs dienu laikā atjaunot Covid-19 gultas, ja pasliktināsies epidemioloģiskā situācija © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ārkārtas situāciju medicīnā atcēla pavisam nesen, taču, visticamāk, jau pavisam drīz Veselības ministrijai atkal nāksies pieņemt šādu lēmumu. Lai arī lēnām, tomēr katru nedēļu palielinās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu noslodze Latvijas slimnīcās. Ārkārtas situāciju veselības aprūpē atcēla pirms nepilniem diviem mēnešiem, jo būtiski samazinājās Covid-19 pacientu skaits. Veselības ministrijas aktuālākie dati liecina, ka saslimušo skaits aug. Atšķirībā no ziemas mēnešiem pašlaik ir ievērojami mazāk ar Covid-19 inficēto mediķu, kas situāciju slimnīcās padara cerīgāku. Mediķu saslimstība ar Covid-19 mazinājusies desmitkārtīgi, pateicoties vakcinācijai.

Vislielākā noslodze Stradiņos

Starp vairākiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem, kurus izskatīja šīs nedēļas valdības sēdē, bija epidemioloģiskā situācija un slimnīcu noslodze. Veselības ministrijas dati liecina, ka šonedēļ Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu noslodze Latvijas slimnīcās pieaugusi līdz 38 procentiem. Pagājušajā nedēļā noslogoti bija 34 procenti šo Covid-19 gultu.

Laikā, kad Covid-19 saslimstība samazinājās, Veselības ministrija pieņēma lēmumu Covid-19 pacientus ārstēt tikai lielākajās slimnīcās - universitāšu klīnikās un reģionālajās slimnīcās. Šajās slimnīcās ir izveidotas jeb pārprofilētas gultasvietas tieši Covid-19 pacientiem - tās ir gan intensīvās terapijas gultas, gan terapijas nodaļu gultas. Pašlaik lielākā mērā ir aizņemtas Covid-19 nodaļu gultas (48 procenti), bet mazāk noslogotas ir intensīvās terapijas gultas (18 procenti).

Vislielākā noslodze ir P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kur aizņemti 62 procenti Covid-19 nodaļu gultu. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā aizņemti 52 procenti no šīm gultām, Liepājas reģionālajā slimnīcā aizņemti seši procenti Covid-19 gultu, bet Daugavpils reģionālajā slimnīcā - ceturtā daļa no pārprofilētajām gultām. Stradiņa slimnīcā ir arī vislielākā noslodze tieši Covid-19 intensīvās terapijas gultām, proti, 45 procenti no tām ir aizņemtas. Kopumā šajos četros stacionāros Covid-19 pacientiem pašlaik ir paredzētas 168 gultasvietas, 55 no tām - pacientiem ar smagu slimības gaitu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati rāda, ka kopējais 21 slimnīcas gultu noslogojums pašlaik ir 68 procenti, un tas ir pat nedaudz mazāks, nekā bija iepriekšējās nedēļās, kad slimnīcās bija aizņemtas vairāk nekā 70 procenti gultu, kas tiek uzskatīts jau par sarkano signālu.

Veselības ministrs: tiekam galā labi

Kopš pavasara būtiski samazinājušies neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi pie Covid-19 pacientiem (ap 12 gadījumi nedēļā), arī pacientu stacionēšanas gadījumu skaits ir neliels.

“Mums nav bijis pamata līdz šim pārskatīt lēmumu par ārkārtas situāciju, kā to izdarīja Igaunija, kas ieviesa ārkārtas situāciju medicīnā, jo pacientu skaits nav liels un mums pietiek ar jaudām, kas ir lielākajās slimnīcās.

Jaudas mums ir pietiekami,” situāciju raksturoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Viņš ir pārliecināts, ka “kopumā veselības aprūpes sistēmā mēs tiekam galā labi”. Ministrs gan pieļāva, ka, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, slimnīcās varētu tikt pastiprināti drošības pasākumi.

D. Pavļuts arī norādīja, ka slimnīcās normalizējusies situācija ar citu slimību pacientiem, jo jāatgādina, ka vasarā slimnīcās būtiski pieauga gan hronisku pacientu skaits slimnīcās, gan pacientu skaits ar sirds un asinsvadu slimību paasinājumu.

Lems, ja pieaugs Covid pacientu skaits

Ārkārtējo stāvokli medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam, pilnvarojot ārstniecības iestādes brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām. Kritēriji, kurus ņem vērā, lai izsludinātu ārkārtas situāciju, ir slimnīcās pieejamie resursi - ārstniecības personas, kas var iesaistīties pacientu ārstēšanā, un gultu noslogojums - gan kopējais, gan intensīvajā terapijā. Ja šī spriedze Covid-19 dēļ mazinās, veselības aprūpe ārkārtas situāciju var atcelt.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020. gada decembra sākumā, un to atcēla šā gada 1. jūlijā, kad slimnīcās bija aizņemti 27 procenti Covid-19 pacientiem paredzēto gultu. Pašlaik Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits ir būtiski samazināts (no apmēram tūkstoš gultām līdz 169), bet ārstniecības iestādēm ir jābūt gatavām tās trīs dienu laikā atjaunot, ja Latvijā atkal būtiski palielināsies Covid-19 slimnieku skaits.

Nacionālā veselības dienesta aktuālākā informācija liecina, ka slimnīcās ārstējas (17. augusta dati) 69 pacienti ar Covid-19, no tiem 57 pacienti ar vidēji smagu slimības gaitu un 12 ar smagu slimības gaitu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais