Studējošie no daudzbērnu ģimenēm saņems sociālās stipendijas

VALDĪBA atbalsta sociālo stipendiju daudzbērnu ģimeņu jauniešiem, un tai varēs pieteikties jau šoruden, uzsākot mācības augstskolās © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Kad valdība vienojās par ģimenes valsts pabalsta reformu, kā rezultātā daļai daudzbērnu ģimeņu no nākamā gada pabalsts samazinātos, politiķi pieņēma lēmumu izveidot sociālo stipendiju šo ģimeņu bērniem un piešķirt tam valsts budžeta finansējumu.

Stipendiju “Studētgods” no šī gada rudens jaunieši no daudzbērnu ģimenēm patiešām saņems, bet valdībā aktualizējies jautājums - kas tad īsti ir daudzbērnu ģimene?

Stipendija samazinātā pabalsta vietā

Ģimenes pabalsta reformas rezultātā tās daudzbērnu ģimenes, kurās kāds no bērniem jau ir pilngadīgs, saņems nedaudz zemāku pabalstu nekā līdz šim (šāda pieeja tika pamatota ar domu, ka lielāks atbalsts jāsniedz ģimenēm, kurās faktiski dzīvo vairāk nekā trīs bērni, nevis kurās “skaitās” vismaz trīs un vairāk bērnu). Lai šīs ģimenes nejustos aizvainotas, Demogrāfisko lietu centrs piedāvāja daudzbērnu ģimeņu jauniešiem, kuri studē, ieviest sociālo stipendiju, ko jaunieši saņemtu neatkarīgi no ģimenes ienākumu līmeņa.

Valdība šonedēļ vienbalsīgi pieņēma lēmumu par šāda stipendiju fonda ieviešanu un stipendiju piešķiršanu jau no šā gada rudens semestra. Stipendiju 160 eiro mēnesī varēs saņemt jaunieši līdz 25 gadu vecumam no daudzbērnu ģimenēm. Stipendijai studentam būs jāpiesakās pašam. Izglītības un zinātnes ministre Anita Mužniece šo valdības lēmumu uzskata par vēsturisku notikumu, jo “pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas tiek ieviesta jauna stipendija, vadoties no sociāliem kritērijiem”, proti, ģimenes statusa.

Studentam jābūt sekmīgam

Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka uz stipendiju varēs pretendēt ikviens students, kas būs ieskaitīts jeb imatrikulēts 1. kursā koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē gan valsts, gan privātajās augstskolās un koledžās vai atjaunosies studijās 2021. gada rudens semestrī pēc studiju pārtraukuma koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē.

Stipendijas piešķiršanai izvirzīti vairāki nosacījumi: centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā jābūt ne zemākiem par 30 procentiem, bet latviešu valodā ne zemākiem par 40 procentiem.

Savukārt studiju laikā vidējai svērtajai atzīmei jābūt 6 un augstāk, studentam jābūt sekmīgam un bez akadēmiskiem parādiem. Kritēriji tiks pārskatīti reizi semestrī, nākamā pieteikšanās stipendijām - februārī.

Stipendijai ir dots nosaukums “Studētgods”, tai pieteikties varēs, izmantojot pakalpojumu www.latvija.lv, pieteikšanās no septembra sākuma līdz 20. septembrim. Sistēma automātiski pārbaudīs atbilstību nosacījumiem - koledžas un bakalaura līmeņa studijas, pirmais kurss, pilna laika klātiene, līdz 25 gadu vecumam ieskaitot. Pretendēt uz stipendiju varēs, ja ģimene atbilst daudzbērnu ģimenes statusam.

Līdz šim Latvijas augstākās izglītības sistēmā faktiski neeksistēja atbalsts augstākās izglītības iegūšanai, kas tiktu sniegts pēc sociālām pazīmēm vai citiem kritērijiem, izņemot akadēmiskās sekmes. Izglītības un zinātnes ministrija, lai ieviestu “Studētgoda” stipendiju, speciāli izstrādāja Augstskolu likuma grozījumus par sociālo stipendiju ieviešanu. Tiesa, prioritāte studējošā stipendijas saņemšanai (ja sekmes bija vairākiem studentiem līdzīgas) arī līdz šim bija studentiem no daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem vai studentiem, kuriem ir vismaz trīs bērni.

Kas tad īsti ir daudzbērnu ģimene?

Jaunās stipendijas piešķiršanas kritēriji izsauca interesantu diskusiju valdībā, jo, kā izrādās, valstij nemaz nav skaidrs, kas tad īsti ir daudzbērnu ģimene. Līdz šim formulējums ir bijis visai vienkāršs - tā ir ģimene, kurā aug trīs un vairāk bērnu. Tomēr, kā valdības sēdē norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), ir situācijas, kad nav skaidrs, kā formulēt daudzbērnu ģimenes definīciju.

Tieslietu ministrs minēja piemēru: vienam vīrietim ir pieci bērni, kur katrs bērns ir no citas sievietes, un bērni dzīvo ar savu māti. Vai šī ir daudzbērnu ģimene? - šāds jautājums bija tieslietu ministram.

NEIZPRATNE. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns aicināja diskutēt un formulēt, kas īsti ir daudzbērnu ģimene / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Šāds jautājums Tieslietu ministrijai radās, izskatot noteikumus, kā varēs saņemt stipendiju. No ministra skaidrojuma izriet, ka ne tikai nav skaidrs, kas īsti ir ģimene (jo pierasts ir to skaidrot kā vecākus, kuri dzīvo kopā ar visiem saviem bērniem), bet arī - kā bērni varēs saņemt stipendijas un vai tas notiks taisnīgi, kā arī situācijā, ja šis piecu bērnu tēvs nebūs samaksājis uzturlīdzekļus par kādu no saviem bērniem, šis jaunietis stipendiju nevarēs saņemt. “Šāda tiesiskā regulējuma rezultātā ir iespējami tiesvedības riski, jo tiek skarti tiesiskās paļāvības principi. Netaisnīgs ir nosacījums, ka stipendijai kvalificējas tāds studējošais, kur vienam no vecākiem ir trīs vai vairāk bērnu, un nav izšķirīgs arguments, vai vecāki dzīvo vienā mājsaimniecībā un kopīgi audzina bērnus. Rodas situācija, ka studējošais var pretendēt uz stipendiju arī gadījumā, ja vienam no vecākiem dažādās attiecībās ir vairāk nekā trīs bērnu. Tas neatbilst daudzbērnu ģimenes definīcijai Bērnu tiesību aizsardzības likumā,” šādu viedokli tieslietu ministrs lūdza pievienot valdības lēmumam par stipendijām.

Valdība nolēma uzdot Demogrāfisko lietu centram, ko vada Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), pārskatīt daudzbērnu ģimenes formulējumu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais