Covid-19 laikā slimnīcas atkal tiek pie miljoniem

IESPĒJA. Covid-19 pandēmija ir arī iespēja slimnīcām realizēt projektus, kuriem iepriekš nekad vai ar lielām grūtībām izcīnīta nauda, piemēram, vēsturisko korpusu atjaunošana Stradiņa slimnīcā © Oksana Džadana/ F64

Pandēmijas laiks ir izdevīgs stacionārām ārstniecības iestādēm, jo faktiski bez ierunām tās tiek pie finansējuma, kas iepriekš valdībā bija jāizcīna.

Šonedēļ valdība piešķīrusi kārtējos piecus miljonus eiro, tostarp no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai “uzlabotu slimnīcu spēju efektīvi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā”.

Īstenos “augstas gatavības projektus”

Lai uzlabotu slimnīcu spēju efektīvi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, plānots veikt ievērojamus uzlabojumus vairāku slimnīcu infrastruktūrā, un tam valdība piešķīrusi vairāk nekā piecus miljonus eiro. Veselības ministrijā skaidro, ka slimnīcās tiks īstenoti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu saistīti augstas gatavības projekti. Līdz nākamā gada beigām 1,75 miljonus plānots ieguldīt Vidzemes slimnīcas trīs korpusu energoefektivitātes paaugstināšanai, bet 3,35 miljoni tiks ieguldīti P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” infrastruktūras uzlabošanai.

Lielākā daļa finansējuma - 3,35 miljoni eiro tiks pārdalīti no Veselības ministrijai jau pieejamā finansējuma, savukārt 1,75 miljoni piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Atjaunos vēsturiskos korpusus, cels jaunas ēkas

Kādus projektus īstenos ārstniecības iestādes par papildus piešķirto naudu? No valdībā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka Stradiņa slimnīcā noritēs vēsturisko korpusu atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana un renovācija, kas izmaksās 1,2 miljonus eiro, bet Bērnu slimnīcā uzlabos infrastruktūru, palielinot veco korpusu energoefektivitāti, un ierīkos ventilāciju (1,2 miljoni eiro). Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” pielāgos telpas, lai retinātu pacientu plūsmu, sniegtu kvalitatīvākus rehabilitācijas pakalpojumus epidemioloģiski drošākās telpās, un šis projekts izmaksās 417 919 eiro. Vēl “Vaivariem” notiks jaunas ēkas būvniecība, lai sadalītu pacientu plūsmu (projekta izmaksas 500 000 eiro). Vidzemes slimnīcai savukārt nepieciešami 1,7 miljoni eiro trīs korpusu energoefektivitātes paaugstināšanai.

Arī e-veselībai vajag naudu

Veselības ministrija norāda, ka līdzīgi pasākumi jāīsteno arī 2022. gadā, un tam arī ir nepieciešama nauda. 665 677 eiro vajadzīgi Stradiņa slimnīcai, 3,3 miljoni eiro - Bērnu slimnīcai (tam pašam mērķim, kam šogad, proti, infrastruktūras uzlabošanai, palielinot veco korpusu energoefektivitāti), “Vaivariem” - 1,1 miljons eiro, kā arī Vidzemes slimnīcai - 1,3 miljoni eiro. Kopā 2022. gadam tie ir 6,4 miljoni eiro.

Piemēram, ko paredzēts īstenot rehabilitācijas centrā “Vaivari”? Viens no projektiem paredz uzcelt jaunu ēku, lai sadalītu pacientu plūsmu un sniegtu kvalitatīvākus ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus epidemioloģiski drošākās telpās. Kopējā līgumu summa ir vairāk nekā 2,4 miljoni eiro, no tiem praktiski visa nauda paredzēta projektēšanai un būvdarbu veikšanai - vairāk nekā 2,3 miljoni eiro. Ieguvumi no šī projekta īstenošanas būs šādi: atbrīvosies telpas galvenajā rehabilitācijas ēkā, telpas būs pielāgotas epidemioloģiskai situācijai.

Veselības ministrijai apstiprināto projektu sarakstā ir arī Nacionālajam veselības dienestam īstenojams projekts - e-veselības jaunā kodola izveide, kam nepieciešami vairāk nekā 4,5 miljoni eiro. Sīkāku informāciju par šo projektu Neatkarīgajai pagaidām nav izdevies uzzināt, un arī valdības dokumentā par šo projektu nav ne vārda.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais