Valdība apdāvinās turīgus ļaudis

Elektroauto lietotāju dzīvē liels notikums. Veikala “Spice” stāvvietā nesen atklāts uzlādes punkts © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Pandēmijas dzīrotāji izdomājuši jaunu veidu, kā vēl vairāk audzēt valsts parādu. Bagātniekiem tiks piemaksāts par ekskluzīvi dārgu automašīnu iegādi. Par katru nopirktu mašīnu tiks maksāts 2250 līdz 4500 eiro grānts no Latvijas valdības. Dāvana, kas nav jāatmaksā.

Formālais iemesls, kādēļ turīgiem cilvēkiem tiek piedāvāts nomainīt savu automašīnu vai autoparku, ir cīņa ar klimata pārmaiņām. Šāda politika, protams, neatbilst idejai par lietu ilgstpēju. Katra mašīna, kas tiek nodota lūžņos, rada lērumu atkritumu. Taču šis arguments netiek ņemts vērā.

Ekskluzīvs segments

Latvijas autoparkā šīs ekskluzīvi dārgās - elektriskās automašīnas veido tikai 0,2% no kopējā Latvijas autoparka. Un liela daļa reģistrētas uz uzņēmumiem. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā tiem tika piemaksāts par elektroauto iegādi. Turklāt piemaksāts ļoti daudz. 2014. gadā Latvijā tika iegādāti 174 elektroauto ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu 85% apmērā. Protams, pie tik lielas dāvanas elektroauto cena bija būtiski zemāka par jebkuru iekšdedzes automašīnu. Taču objektīvi to cenu atšķirība ir aptuveni divas reizes - elektriskais auto ir būtiski dārgāks, jo tam vajadzīgi ne vien daudzi akumulatori, bet lielā svara dēļ arī izturīgāka šasija. CSDD statistika liecina, ka pēc uzņēmumu apdāvināšanas turpmākajos gados elektroauto skaits vairs nav būtiski audzis, jo, pat augot kopējai labklājībai valstī, šo automašīnu veiktspēja nav tik liela, lai turīgus cilvēkus rosinātu tās iegādāties. Šobrīd Latvijā reģistrēti tikai 1666 elektriskie transportlīdzekļi. To skaitā arī bariņš padomju laika elektrokāru, kas braukā pa uzņēmumu teritorijām, un sauja elektrisko autobusu.

Maksāsim visi kopā

Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda atbalsts elektroauto iegādei vairs nenāks no Eiropas fondiem, bet no Latvijas valsts budžeta.

Elektroauto iegādes shēmu apmaksās visi nodokļu maksātāji kopā.

Pamatoti par to sašutuši mikromobilitātes cienītāji, jo par sabiedrībai daudz pieejamākajiem elektroskrejriteņiem, elektromopēdiem un elektromotocikliem valdība naudu nedāvinās. Tikai par mašīnām.

Dāvanas proporcija gan būs mazāka nekā iepriekšējā reizē, toties dāvanas saņēmējs iegūs papildu atlīdzību, ja nodos pārstrādei vienu automobili ar iekšdedzes dzinēju. Pagaidām šī vēl ir tikai valdības iecere, bet plānots, ka no 2022. gada sākuma viena jauna elektromobiļa iegādei tiks piešķirts 4500 eiro liels grānts, savukārt lietota elektromobiļa un jauna spraudņa hibrīdauto iegādei 2250 eiro grānts. Lietotu elektroauto iegāde gan ir liels risks, jo akumulatoru resurss ar gadiem tiek izsmelts, tātad arī mašīnas veiktspēja būtiski samazinās - attālums, ko tā var nobraukt ar vienu uzlādi.

Pirktākā mašīna “Porsche Tycan”

Sabiedrība uz valdības apsolījumu jau noreaģējusi, jo jūlijā būtiski sarucis elektroauto pārdošanas apjoms. Biedrība “Auto asociācija” vēsta, ka pārdoti vien 15 jauni elektroauto pretstatā jūnijā pārdotajām 36 vienībām. Šobrīd līderis starp jaunajiem elektroauto ar 4 vienībām ir “Porsche Tycan”. Aptuvenam priekšstatam par šādas mašīnas izmaksām - tās sākuma cena vispieticīgākajā komplektācijā ir 107 450 eiro. Protams, jaunajam īpašniekam 4500 eiro būtu nozīmīgs atspaids šīs mašīnas iegādē.

Tirgū ir pieejami arī lētāki automobiļi. Piemēram, “Hyndai Ioniq” akcijas cena pērn bija 36 990 eiro (pašlaik akcijas cena Latvijas dīlera noliktavā pārsniedz 55 000 eiro). Savukārt bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā Latvijā bija 893 eiro. Tā ir vidējā alga valstī, atmetot ekstremāli mazās un lielās algas. Latvijas realitāte. Tas nozīmē, ka, atliekot, piemēram, pusi nopelnītās algas elektriskā auto iegādei, lai iegādātos “Hyndai”, vidusmēra iedzīvotājam nāksies krāt gadus 7 gadus, bet “Porsche” varēs nopirkt pēc 24 gadiem. Vai precīzāk - nevarēs nekad, pat ar valsts līdzfinansējumu. Taču jāmin būtiska nianse - valdības dāvana tiks piešķirta tikai par mašīnām, kas nav dārgākas par 50 000 eiro. Tātad luksusa auto segments nekvalificēsies atbalstam. Taču jebkurā gadījumā valdības dāvinājumu varēs izbaudīt tikai turīgi ļaudis un autolīzinga devēji.

Ieguldījums cīņā ar globālo sasilšanu

Ministru kabinets ir izskatījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumu un konceptuāli to atzinis par labu esam. Atbalsta programmas ilgums varētu būt 2 gadi - līdz 2023. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kamēr pieejams finansējums. Kopējais pieejamais finansējums paredzēts 10 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka Latvijas autoparks varētu bagātināties par 2222 jaunām elektromašīnām vai mazāku skaitu - ja iedzīvotāji riskēs iegādāties tirgū jau esošas lietotas elektromašīnas. Tādējādi valdība mazinās globālās sasilšanas izraisītās klimata pārmaiņas visā pasaulē. Lai valdības ieguldījums cīņā ar sasilšanas briesmām netiktu izmantots ļaunprātīgi, piemēram pērkot pirmās paaudzes elektromašīnas, kas lāgā vairs nekustas, dāvanas saņemšanā būs jāievēro virkne nosacījumu - gada laikā jānobrauc noteikts attālums. Mašīnai jābūt ar derīgu tehnisko apskati un vismaz četrus gadus reģistrētai Latvijā. Pilnā apmērā iepazīties ar valdības plānu turīgo cilvēku apdāvināšanā iespējams šeit.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.