Valdība nolēmusi nākamajā gadā ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu palielināt divreiz. Politiskā vienošanās paredz gada sākumā to palielināt vien par pārdesmit eiro, savukārt gada vidū celt līdz 500 eiro.
Šāds lēmums pieņemts, visticamāk, ierobežoto budžeta iespēju dēļ. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, lai palielinātu ar nodokli neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, gadā būtu nepieciešami ap 30 miljoniem eiro, taču nākamā gada budžetā visai labklājības nozarei papildus pieejami vien 34 miljoni eiro.
Pensiju neapliekamā minimuma palielināšana vispār ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm nākamajam gadam, bet ar nodokli neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro ir Jaunās konservatīvās partijas, ko pārstāv labklājības ministrs Gatis Eglītis, politiska apņemšanās. Labklājības ministrijas sākotnējo prioritāro pasākumu sarakstā bija iekļauts priekšlikums palielināt šo minimumu līdz 500 eiro, un šis priekšlikums provizoriski skartu 129 100 Latvijas pensiju saņēmēju (pensijas saņem ne tikai seniori, bet arī cilvēki ar invaliditāti). Labklājības ministrijas dati rāda, ka šā priekšlikuma fiskālā ietekme jeb provizoriskais budžeta ieņēmumu samazinājums 2022. gadā un turpmāk katru gadu būtu 29 miljoni eiro. Pašlaik pensionāriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par summu, kas lielāka par 330 eiro.
Tomēr budžeta sarunās panākta vienošanās ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu paaugstināt pakāpeniski, tas ir, divas reizes gadā.
No 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam cilvēkiem, kuriem piešķirta pensija (tas attiecas arī uz izdienas pensiju, speciālo valsts pensiju), neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija - 500 eiro mēnesī. Kopējā pensijas apmērā ieskaita arī piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem kopumā 2022. gadā būs pieejami papildu 34 miljoni eiro. Labklājības ministrijā skaidro, ka ir paredzēta gan jaunu iniciatīvu uzsākšana no nākamā gada, gan jau esošo sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un valsts materiālā atbalsta palielināšana dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem. Labklājības ministrs Gatis Eglītis atzīst, ka budžeta sarunas vienmēr ir sarežģītas, jo visas vajadzības neizdodas apmierināt, tomēr kā ministrs viņš ir gandarīts par papildu atbalstu sociālajiem darbiniekiem, senioriem, ģimenēm ar bērniem.
Atalgojuma paaugstināšanai sociālās aprūpes centros strādājošajiem aprūpētājiem nākamā gada budžetā plānots atvēlēt 9,9 miljonus eiro. Tiesa, atalgojuma apmērs aprūpētājiem turpinās būt ļoti neliels. No nākamā gada 1. janvāra daļai aprūpētāju mēnešalga būs 608 eiro (šogad vidēji tā bija 540 eiro). Aprūpes centros būs ieviests arī jauns amats “vecākais aprūpētājs”, kura maksimālā mēnešalga plānota 705 eiro. Par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem plānotas piemaksas 25 procentu apmērā, tomēr, lai nodrošinātu vienotu pieeju, plānots palielināt atalgojumu visiem aprūpes centros nodarbinātajiem līdzīgi kā aprūpētājiem, nosakot piemaksas 15 procentu apmērā. Tam nākamā gada budžetā paredzēti 1,4 miljoni eiro.
Pašvaldību sociālajos dienestos strādājošajiem iecerēts atjaunot mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem. Vienošanās paredz, ka šim mērķim nākamā gada budžetā būs pieejami 1,9 miljoni eiro. Plānotais mērķdotācijas apjoms katram sociālajam darbiniekam mēnesī būs 137,12 eiro.
Nākamā gada budžetā iecerēts 2,1 miljonu eiro atvēlēt pabalstiem aizbildņiem par bērna uzturēšanu. Līdz šim, ja par bērnu bija piešķirta pensija par apgādnieka zaudējumu vai kāds cits sociālais atbalsts, tad šo pabalstu samazināja par attiecīgo summu. Paredzēts, ka no 2022. gada pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās, lai gan te ir viena nianse - turpmāk tas varētu tikt samazināts tikai par uzturlīdzekļu apmēru no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Nākamā gada budžetā ir plānoti papildu līdzekļi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, arī tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Nauda paredzēta arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbībai, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai dzīvesvietā bērniem. Valdībā ir arī panākta vienošanās, ka no 2023. gada valsts pašvaldībām līdzfinansēs garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksas 30 procentu apmērā.
