Pagājušajā nedēļā pēkšņi parādījās asa plaisa iepriekš visai gludajās attiecībās starp Valsts prezidentu Egilu Levitu un pašreizējo valdošo koalīciju – līdz LTV žurnālistiem noplūda informācija par E. Levita zvaniem Saeimas deputātēm Vitai Andai Tēraudai un Inesei Voikai no frakcijas “Attīstībai/Par” (A/P).
Valsts prezidents vēlējies ietekmēt abas deputātes un arī visu viņu pārstāvēto Saeimas frakciju, lai A/P balsotu par Irēnas Kucinas, kas ir E. Levita padomniece, ievēlēšanu Satversmes tiesas tiesneses amatā.
Nezin kāpēc E. Levitam jautājums, vai I. Kucinas atbalstam Saeimā pietiks balsu, licies tik nopietns, ka viņš abām iepriekšminētajām deputātēm zvanījis pat no ASV.
Pirms tam I. Kucinas kandidatūra Satversmes tiesas tiesneša amatam bija guvusi vienbalsīgu atbalstu gan Tieslietu padomē, gan Ministru kabinetā. Tikai Saeimas Juridiskajā komisijā balsojums nebija vienprātīgs, jo trīs opozīcijas deputāti (divi no “Saskaņas” un Aldis Gobzems), kā arī I. Voika nepiedalījās balsojumā par lēmuma projektu, ar kuru komisija I. Kucinu virzīja uz Saeimu apstiprināšanai tiesneses amatā.
Nebalsojušie deputāti loģiski skaidroja, ka pirms Saeimas sēdes šo jautājumu grib apspriest savās frakcijās.
Būtiski ir tas - pirms šā balsojuma komisija atkal gandrīz vienbalsīgi (nebalsoja tikai A. Gobzems) atbalstīja lēmumu, ka Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte Irēna Kucina atbilst likumā “Par tiesu varu” un Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām, lai varētu ieņemt minēto amatu, liecina Juridiskās komisijas sēdes protokols.
Respektīvi, Juridiskā komisija lēma, ka kandidāte ir atbilstoša, bet dažu partiju pārstāvji gribēja jautājumu par atbalstu viņai pārrunāt ar savām frakcijām.
Vai tiešām tas varēja radīt kādas bažas, ka Saeimas vairākums pēkšņi ignorēs ne tikai nepopulārās valdības, bet arī cieņu baudošās Tieslietu padomes vienbalsīgu viedokli un pašas I. Kucinas kompetenci?
Iespējams, ka iemesls Valsts prezidenta zvaniem bija pavisam cits - vienkārši E. Levits var atļauties abām deputātēm pazvanīt, kā tautā saka, jebkurā diennakts laikā.
Par visu triju šobrīd augsto Latvijas valsts amatpersonu tuvajām attiecībām neapgāžamu informāciju var gūt, piemēram, Uzņēmumu reģistra datu bāzē “Firmas.lv”.
Datu bāzē atrodams, ka E Levits un V. A. Tērauda ilgus gadus kopā ir vadījuši finansējuma un politiskās ietekmes ziņā ļoti jaudīgu organizāciju - “Sorosa fonds Latvija”. Proti, V. A. Tērauda bija “Sorosa fonds Latvija” izpilddirektore (no 1996. gada maija līdz 2003. gada maijam) bet E. Levits - šīs organizācijas valdes loceklis (no 1997. gada decembra līdz 2004. gada maijam).
Savukārt I. Voika šajā laikā (1998.-2005.) vadīja “Sorosa fonds Latvija” satelītorganizāciju “Sabiedrība par atklātība “Delna””, kura tika dibināta “Sorosa fonds Latvija” telpās un regulāri saņēma dāsnu finansējumu no Sorosa. Nav šaubu, ka par šo finansējumu lēma gan E. Levits, gan V. A. Tērauda un pēdējai bija arī jāparaksta finansējuma papīri.
Vai tad starp šīm trim amatpersonām var būt kaut kādas būtiskas nesaskaņas?
Varbūt kāds teiks - par patiesajām personu attiecībām vēl neko noliecina fakts, ka tās ilgus gadus kopā vadījušas organizāciju, lai cik tā politiski būtu ietekmīga.
Tomēr šis nebūs tas gadījums, kad nevar neko spriest par patiesajām personu attiecībām.
Proti, 2009. gadā “Sorosa fonds Latvija” valdes loceklis Nils Muižnieks atklāja, ka šā fonda “mātes” organizācijas jeb “centrāles”, no kuras nāk viss daudzmiljonu finansējums, mērķis ir izveidot jauna tipa cilvēku jeb “homo sorosensus”, kuram būs jāpārņem vara ja ne visā pasaulē, tad Austrumeiropā jau nu noteikti.
Publikācijā N. Muižnieks precīzi nosauca “homo sorosensus” patiesos veidotājus - tie esot “Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāni, valžu locekļi, grantu saņēmēji”. Vairāk, piemēram, šeit un šeit.
Nav nekādu šaubu, ka Nila Muižnieka rakstiski paustais ir jāuztver ļoti nopietni - vismaz tikpat nopietni, kā to jau darījis Ungārijas premjers Viktors Orbāns. N. Muižnieka kompetence sorosogrāfijā ir neapšaubāma. Viņš bijis ne tikai “Sorosa fonds Latvija” struktūrvienību vadītājs un fonda valdes loceklis, bet arī ministrs Latvijas valdībā un Eiropas padomes komisārs.
Protams, arī “Sorosa fonds Latvija” ir “Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienība”, līdz ar to E. Levits, V. A. Tērauda un I. Voika atbilst “homo sorosensus” patieso veidotāju definīcijai, tāpat kā šai definīcijai atbilst arī pats N. Muižnieks.
Ņemot vērā šo “homo sorosensus” īpašo misiju šajā grēcīgajā pasaulē, nav nekādu šaubu, ka starp iepriekšminētajām Latvijas valsts amatpersonām (un ne tikai starp šīm trim) pastāv īpašas attiecības, kas sevī ietver arī iespēju sazvanīties no jebkuras zemeslodes daļas jebkurā diennakts laikā.
Nu atliek vienīgi saprast, kura persona informāciju par Valsts prezidenta zvaniem “nopludinājusi” līdz LTV žurnālistiem, tādējādi ievēdinot melnu neuzticības miglu līdz šim tik jaukajās attiecībās starp Valsts prezidentu un valdošo koalīciju.
To precīzi uzzināt visticamāk nevarēs, bet var izdarīt tikai loģiskus secinājumus.
Diezin vai augstāk minēto argumentu dēļ aizdomas varētu krist uz V. A. Tēraudu un I. Voiku.
Bet, kā LTV sižetā atklāja abas E. Levita sazvanītās Saeimas deputātes, viņas par Valsts prezidenta vēlmēm informējušas visu A/P frakciju, un te jau aizdomās turamo loks paplašinās, jo A/P frakcijā ir 12 locekļi (pārsvarā iesācēji politikā), kuri pārstāv pat trīs partijas, un frakcijai vēl ir arī daži konsultanti, kas varēja piedalīties konkrētajā frakcijas sēdē.
LTV sižetā vēl runāja A/P frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce, kurš teica, ka viņš ir bijis “nepatīkami pārsteigts” par to, ka Valsts prezidents mēģinājis “uzspiest uz Saeimas deputātiem”, jo šis jautājums nav bijis “tā vērts”, lai vajadzētu tā rīkoties.
Te tad arī varētu meklēt atbildi, kā informācija par E. Levita zvaniem noplūda līdz LTV.
Savukārt, cik patiesībā “nepatīkami pārsteigts” par E. Levita zvaniem varēja būt “dīlošanas” vecmeistars J. Pūce, Neatkarīgā jau detalizēti izanalizēja šeit.
