Trīsdesmit gadu laikā senioru dzīves ilgums būtiski palielinājies. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, tagadējie seniori dzīvo ilgāk nekā deviņdesmitajos. Tomēr pēdējo divu gadu laikā senioru paredzamo mūža ilgumu saīsinājis Covid-19. Ceturtā daļa no visiem ar Covid-19 inficētajiem bija seniori vecumā virs 60 gadiem.
Senioru īpatsvars visu Latvijas iedzīvotāju skaitā ar katru gadu palielinās. Vēl deviņdesmito gadu sākumā senioru bija 12 procenti no visiem iedzīvotājiem, pašlaik jau piektā daļa Latvijas sabiedrības ir pensijā.
Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 393 700 senioru vecumā no 65 gadiem, un tas ir katrs piektais jeb 20,8 procenti no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pirms 30 gadiem, 1991. gadā, senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks - 11,8 procenti jeb 314 500 senioru.
Tomēr, ja apskatīsim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus par vecuma pensijas saņēmējiem, senioru skaits ir vēl lielāks, jo, kā zināms, pensionēties var jau no 63 gadu vecuma, kā arī priekšlaikus (divus gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas). Šā gada jūnijā Latvijā bija 440 672 vecuma pensijas saņēmēji.
Senioru īpatsvara pieaugumu ietekmē vairāki faktori, tajā skaitā paredzamā mūža ilguma pieaugums, dzimstības kritums, kā arī migrācija, vērtē Centrālās statistikas pārvaldes eksperti. 1991. gadā personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, vidēji paredzamais mūža ilgums bija 14,9 gadi, bet 30 gadu laikā tas pakāpeniski pieaudzis un 2019. gadā sasniedza 17,2 gadus. Tomēr, 2020. gadā pieaugot mirstībai Covid-19 pandēmijas ietekmē, rādītājs samazinājies līdz 16,7 gadiem.
Visvairāk Covid-19 ietekmējis seniorus - no visiem inficētajiem 37 700 jeb ceturtā daļa (25 procenti) ir seniori vecumā virs 60 gadiem.
Senioru vecuma grupā reģistrēti 2350 mirušie jeb 88,8 procenti no visiem mirušajiem ar apstiprinātu Covid-19.
2021. gada sākumā Latvijā 46,2 procenti iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8 procenti - sievietes. Starp senioriem šis dalījums ir būtiski atšķirīgs - tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,3 procenti), bet divas trešdaļas - sievietes (66,7 procenti). No Eiropas Savienības dalībvalstīm Baltijas valstīs ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū, kuras cēlonis ir būtiskas paredzamā mūža ilguma atšķirības starp dzimumiem. Vīriešiem 65 gadu vecumā pērn vidēji bija paredzami 13,8 mūža gadi, bet sievietēm 18,6 gadi.
Republikas pilsētās augstākais senioru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir Daugavpilī (23,7 procenti), vismazākais Jelgavā (19,3 procenti), savukārt Rīgā tas ir virs Latvijas vidējā. Salīdzinot reģionus, augstāks senioru īpatsvars par Latvijas vidējo rādītāju ir Latgalē, Kurzemē, Vidzemē, bet Pierīgas un Zemgales reģionā tas ir mazāks.
Lai arī senioriem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir sliktāks veselības pašnovērtējums un 2020. gadā trešā daļa iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, 52,7 procenti kā vidēju un tikai 14,8 procenti kā labu vai ļoti labu, pēdējos gados senioru veselības pašnovērtējums uzlabojas. Salīdzinājumam - 2010. gadā savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu vērtēja 44,9 procenti senioru.
2020. gadā trīs ceturtdaļas (74,1 procents) senioru vecumā no 65 gadiem norādīja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes. Pretēji veselības stāvokļa pašnovērtējumam šis rādītājs senioru vidū pēdējos gados nedaudz pasliktinās - desmit gadu laikā pieaugums par 6,8 procentpunktiem.
Iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem īpatsvars republikas pilsētās un novados 2021. gada sākumā