VK: Ministrijas Covid-19 naudu izmantojušas arī pirmspandēmijas problēmu risināšanai

© Oksana Džadana/ F64

Lai gan ministrijas un citas valsts iestādes Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirtos līdzekļus, pēc Valsts kontroles (VK) secinātā, kopumā izlietojušas atbilstoši mērķim, tomēr atsevišķos gadījumos šī nauda (vairāki miljoni eiro) tērēta pasākumiem, kam ar Covid-19 nav bijis nekāda sakara. Tāpat, pēc VK vērtētā, atbalstu saņēmuši uzņēmumi, kuriem tas nemaz nepienācās. Savukārt Covid-19 sākumposmā valsts ievērojami pārmaksājusi par testu veikšanu.

Covid-19 seku novēršanai un krīzes pārvarēšanai ministrijām un valsts iestādēm 2020. gadā tika piešķirti 1,238 miljardi eiro, no tiem izlietoti 1,023 miljardi eiro. VK revidēja aptuveni 0,9 miljardu eiro izlietojumu, tas ir, aptuveni 93% no izmantotā.

Covid-19 nauda - remontiem un infrastruktūrai

VK secinājusi, ka kultūras nozares atbalstam piešķirtie 1,5 miljoni eiro izlietoti Kultūras ministrijas padotības iestāžu infrastruktūrai un materiāltehniskajam nodrošinājumam. Tāpat Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām piešķirtie 0,9 miljoni eiro izlietoti neatliekamu ēkas remontdarbu un uzlabojumu veikšanai, pagaidu telpu nomai un to uzturēšanas izdevumiem.

VK

Pārbaudot kultūras nozares atbalstam piešķirtos līdzekļus, VK konstatēja, ka atsevišķiem finansētiem pasākumiem nav sasaistes ar Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu, seku mazināšanu un novēršanu. Problēmas ar ēku tehnisko stāvokli un materiāltehnisko bāzi Profesionālās izglītības kompetences centrā “Nacionālā Mākslu vidusskola”, Latvijas Mākslas akadēmijā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Latvijas Nacionālajā arhīvā Kultūras ministrijai bija zināmas jau pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās, un līdzekļus 1 527 126 eiro apmērā, kas Covid-19 pandēmijas apstākļos paredzēti krīzes radīto seku mazināšanai un novēršanai, ministrija ir novirzījusi ilgstoši atliktu problēmu risināšanai, teikts VK revīzijas ziņojumā.

Arī Veselības ministrijā par 1,3 miljoniem veikti iepriekš plānoti remontdarbi divās slimnīcās.

“Vērtējot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) 15. korpusa remontdarbiem piešķirtos līdzekļus, konstatējām, ka nav pamata apšaubīt remontdarbu nepieciešamību slimnīcās, tomēr abām slimnīcām savlaicīgi bija jāplāno remontdarbu veikšana un tam nepieciešamais finansējums, lai nepieļautu ēku ekspluatācijas drošības riskus un neradītu kaitējumu ēkas lietotājiem un garāmgājējiem,” uzsver VK.

Par testu veikšanu valsts ievērojami pārmaksājusi

Vērtējot samaksu par sniegtajiem laboratoriskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, VK secinājusi, ka līdz vienota tarifa izveidei (tas ir, 2020. gada 15. augustam) laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem tika noteikti individuālie tarifi. Tādējādi, piemēram, vienam pakalpojumu sniedzējam par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai samaksāts pat līdz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzējam.

“Laikus neveicot pasākumus vienotu tarifu laboratoriskajiem pakalpojumiem izveidei, nav nodrošināts tarifa aprēķina caurspīdīgums, un valsts par sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi,” norāda VK.

2020. gada 15. augustā Nacionālais veselības dienests laboratorijām izveidoja vienotu Covid-19 noteikšanas tarifu - 33,08 eiro, tādējādi individuālos Covid-19 noteikšanas tarifus samazinot robežās no 24% līdz pat 37%. Savukārt ar 2020. gada 1. oktobri tika samazināti un noteikti vienoti tarifi pārējo laboratorisko Covid-19 izmeklējumu manipulācijām.

Norāda uz iespējamu nepamatotu atbalsta izmaksu un kontroles trūkumu

Pārbaudot preču un pakalpojumu eksportētājiem un tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem sniegto atbalstu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes seku pārvarēšanai, VK konstatēja trūkumus atbalsta kritēriju piemērošanā un izveidotajā atbalsta piešķiršanas kārtībā. VK arī secinājusi, ka atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav pietiekami ekonomiski pamatots, lai sniegtu pārliecību par krīzes seku objektīvo ietekmi uz eksportējošo uzņēmumu saimniecisko darbību. “Tādējādi pastāv iespēja, ka atbalsts ir sniegts arī tādām eksporta nozarēm un to uzņēmumiem, kuri nav būtiski cietuši no Covid-19 izraisītās krīzes. Turklāt diviem eksportētājiem atbalsts 93 596 eiro apmērā un vienam tūrisma saimnieciskās darbības veicējam atbalsts 546 946 eiro apmērā, iespējams, piešķirts un izmaksāts nepamatoti,” pieļauj VK.

VK revīzijā arī konstatējusi, ka Satiksmes ministrijas izveidotā iekšējās kontroles sistēmas vide AS “Air Baltic Corporation” kapitāla daļu pārvaldībai ir pilnveidojama, jo šobrīd nav pietiekamu

priekšnoteikumu “airBaltic” sniegtā valsts atbalsta nosacījumu izpildes uzraudzībai. Turklāt Satiksmes ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vērtēšanā pēc fakta, paļaujoties uz “airBaltic” vadības sniegto informāciju. Tādējādi ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot savus stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībā, uzsver VK.

Rosina saukt pie disciplināratbildības

Vērtējot valsts piešķirtos aizdevumus 56 miljonu eiro apmērā pašvaldību augstas gatavības investīciju projektiem 2020. gadā, VK secināja, ka nav iespējams pārliecināties par izvērtēto projektu atbilstību visiem noteiktajiem kritērijiem, jo veiktais izvērtējums par atsevišķiem kritērijiem nav pilnā mērā izsekojams. Turklāt, neievērojot normatīvajā regulējumā noteikto, Pašvaldību investīciju projektu izvērtēšanas komisija sniegusi atzinumu par investīciju projekta atbilstību valsts aizdevuma saņemšanai 67 tūkstošu eiro vērtībā, lai gan projekts neatbilst normatīvajā regulējumā noteiktajiem nosacījumiem, tas ir, projekta īstenošanas ietvaros paredzētie darbi nav investīcijas transporta infrastruktūrā, bet ir transporta infrastruktūras ikdienas uzturēšana. Valsts kontrole ir informējusi finanšu ministru par nepieciešamību izvērtēt iespējamu disciplināratbildību par Pašvaldību investīciju projektu izvērtēšanas komisijas locekļu rīcību, sniedzot atzinumu par projekta atbilstību valsts aizdevuma saņemšanai, lai gan projekts neatbilst normatīvajā regulējumā noteiktajiem mērķiem.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.