Vairāk nekā 600 miljoni eiro pēdējos divos gados – tik valsts naudas iztērēts dažādiem Covid-19 pasākumiem veselības nozarē. Savukārt šogad Veselības ministrijai rezervēti vēl gandrīz 300 miljoni eiro.
Vai kāds uzrauga un analizē šīs naudas izlietojuma lietderību - šāds jautājums interesē ne tikai Saeimas deputātus, kuri iztaujāja veselības ministru un ministrijas ierēdņus, bet to ir tiesības zināt arī sabiedrībai.
Veselības ministrijas atskaite rāda, ka pirmajā pandēmijas gadā - 2020. gadā - Covid-19 pasākumiem papildus tika piešķirti 83 miljoni eiro, bet pērn - jau vairāk nekā 555 miljoni eiro. “Ieguldījumi veselības jomā ir jāskatās no diviem aspektiem,” skaidro veselības ministrs Daniels Pavļuts. “Ieguldījumi ir saistīti tieši ar pandēmijas raksturu, piemēram, laboratorijas testi, bet otra daļa ieguldījumu ir veselības aprūpes sistēmā, lai to stiprinātu, un tas daļēji atspoguļo to, ka vēsturiski veselības nozares finansējums Latvijā ir bijis nepietiekams un viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.” Ministrs arī piebilda, ka “nekas vēl nav beidzies”, tā norādot uz jau atnākušo nākamo pandēmijas jeb omikrona vilni.
Šajā gadā veselības nozarei vēl gan nav piešķirts, bet ir rezervēts finansējums gandrīz 300 miljonu eiro apmērā, no tiem lielākā daļa tiks atvēlēta vakcinācijai.
Piešķirtais finansējums Covid-19 pasākumiem 2020. gadā bija 83,2 miljoni eiro, no tiem 31,4 miljoni eiro izlietoti laboratorisko izmeklējumu apmaksai, bet ieguldījums slimnīcu pamatkapitālā bija 21,2 miljoni eiro. Šīs divas pozīcijas 2020. gadā bija finansiāli visietilpīgākās. Vēl nauda tērēta ārstniecības iestāžu kapacitātes stiprināšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu un Covid-19 medikamentu iegādei.
Daudz lielāks finansējums veselības nozarei atvēlēts 2021. gadā - 555,4 miljoni eiro.
Šī summa ir gandrīz tikpat liela, cik veselības nozares nefinansētās vajadzības kopumā, tajā skaitā onkoloģijas pacientu ārstēšanai, par ko ik gadu Veselības ministrija ziņo valdībai, iesniedzot savu prioritāšu sarakstu.
Lielākā daļa pērn izlietotās naudas - 164 miljoni eiro - izmaksāta mediķu darba apmaksai - piemaksas par darbu Covid-19 nodaļās un virsstundas. 101 miljons eiro tērēts Covid-19 testēšanai, bet 68,5 miljoni eiro vakcīnām: iegādei, loģistikai, ievadei, ģimenes ārstiem un arī komunikācijas pasākumiem. 49 miljoni eiro izlietoti jaunu gultu izveidei, medicīnisko iekārtu iegādei, bet 83 miljoni ieguldīti slimnīcu pamatkapitālā, kas nozīmē arī dažādus infrastruktūras projektus slimnīcās, piemēram, celtniecību un remontus.
Arī šogad plānotais finansējums nav mazs - 277,9 miljoni eiro, un, iespējams, tas gada beigās būs vēl lielāks, jo nav zināms, kā attīstīsies situācija ar Covid-19 izplatību. Vislielākā nauda būs vajadzīga vakcīnu iegādei - 131,3 miljoni eiro, bet arī testēšanai un individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei plānots izlietot pietiekami lielu summu - 124,8 miljoni eiro.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins skaidroja, ka daļa šī Covid-19 finansējuma uzreiz tiek ieskaitīta Veselības ministrijas kontā, ko var uzreiz sadalīt tālāk, tomēr lielākā daļa visas papildus piešķirtās naudas nonāk pie saņēmējiem tikai tad, kad ir iesniegtas atskaites no slimnīcām un laboratorijām. “Tikai tad Finanšu ministrija pārskaita naudu no rezervētā finansējuma,” uzsvēra Boriss Kņigins. No vienas puses, tā tiek pārbaudīts, kur nauda izlietota realitātē, bet otras puses - padarītā darba apmaksas ceļš ir vairākus mēnešus garš. “Problēmas, ar ko saskārāmies pagājušajā gadā, bija termiņš, kādā mēs norēķinājāmies par padarīto,” apliecina B. Kņigins. Tā pluss ir pārbaude no Finanšu ministrijas, valdības lēmums un arī Saeimas akcepts, bet negatīvais - šis process aizņem vismaz divarpus mēnešus. Vēl viena iespēja ir līdzīga: rezervēts finansējums, bet saskaņojums nepieciešams tikai no Finanšu ministrijas (bez valdības un Saeimas lēmuma) un šajā situācijā naudu var izmaksāt trīs līdz sešās nedēļās. Trešais variants ir uzreiz piešķirto naudu ieskaitīt Veselības ministrijas kontos, bet B. Kņigins skaidro, ka tad naudas sadalījumu redz tikai pati Veselības ministrija, kas ir risks. Veselības ministrija virzīs priekšlikumu, lai ar Covid-19 finansējumu šogad varētu operēt, sadarbojoties tikai divām ministrijām, neiesaistot valdību un Saeimu lēmumu pieņemšanā.
Veselības ministrijas speciālisti vēlreiz centās pārliecināt arī Saeimas deputātus jautājumā par slimnīcu Covid-19 gultām. Saeimas Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš interesējās par iemesliem, kāpēc pašlaik viena līmeņa intensīvās terapijas gultu iepirkumu cenas dažādās slimnīcās var atšķirties pat deviņas reizes. Viņš aicināja Veselības ministriju apsvērt, vai šo procesu nebūtu iespējams veikt centralizēti, tā ietaupot valsts resursus.
Veselības ministrs uzsvēra, ka Covid-19 intensīvās terapijas gultu izveidošanas un aprīkošanas izmaksas dažādās slimnīcās nav salīdzināmas un, pat ja to dara, jāsalīdzina konkrētas lietas. Katrai slimnīcai ir citas vajadzības, tas arī atkarīgs no slimnīcas situācijas, iepriekš izmantotajām tehnoloģijām un tā, kāda līmeņa veselības pakalpojumus tā sniedz, šāds secinājums izriet no ministra teiktā. B. Kņigins no Veselības ministrijas papildināja, norādot, ka centralizēts iepirkums, lai visām slimnīcām Latvijā uzreiz nopirktu iekārtas un gultu aprīkojumu, ir sarežģīti organizējams, īpaši pandēmijas sākumā, kad visas Eiropas valstis vēlējās pirkt tieši to pašu. Centralizēti iepirkumi, piemēram, ir absolūti pieņemami revidentu iepirkumā un tamlīdzīgi.
Veselības ministrijas atbildes gan īsti deputātus nepārliecināja, jo atšķirības gultu izveides izmaksās dažādās slimnīcās patiešām ir ļoti lielas. Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens sacīja, ka nav iespējams izvērtēt finansējuma izlietošanas lietderību, neesot iespējams saprast, kur patiešām “nauda aizgājusi”. “Iespējams, kāds šajā laikā ir kļuvis par miljonāru,” eļļu ugunī pielēja deputāts.
Iespējams, te noderētu Veselības ministrijas detalizētāks, bet saprotams skaidrojums arī sabiedrībai, piemēram, kas līdzīgs fotoattēliem prezentācijā Saeimai ar dažādu līmeņu intensīvās terapijas gultām un to aprīkojumu.
