Lielākā daļa slimnīcu noslogotas ar Covid par simt procentiem

PROGNOZES. Tās nav iepriecinošas. Saglabājoties līdzšinējai infekcijas straujajai izplatībai, slimnīcās nonāks vismaz divreiz vairāk pacientu ar Covid-19, bet jau pašlaik lielākā daļa slimnīcu ir tuvu 100 procentu noslodzei © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim dubultojies ik pēc divām nedēļām, un, ja šāda tendence saglabāsies, mēneša beigās prognozējami 4000 jaunatklātu Covid-19 pacientu dienā. Tas nozīmē, ka būtiski palielinās pacientu skaits, kas nonāk slimnīcās. Novembra sākumā stacionāros par savu veselību un dzīvību cīnīsies vairāk nekā divi tūkstoši pacientu, liecina Veselības ministrijas prognozes.

Veselības ministrija līdz ar stingro drošības pasākumu ieviešanu paredz pilnībā pārtraukt plānveida veselības pakalpojumus visās ārstniecības iestādēs Latvijā, arī privātajās, lai mobilizētu visus medicīnas sistēmas resursus. No trešdienas Covid-19 pacientus uzņems arī Cēsu, Kuldīgas, Krāslavas, Alūksnes, Preiļu slimnīcas, kas nozīmē, ka arī šajās slimnīcās ierastā plānveida palīdzība vismaz uz laiku tiks ierobežota.

Pacientu skaits dubultojas

Nedēļas laikā uz pusi pieaudzis stacionāros ievietoto cilvēku skaits, turklāt vairāk nekā uz pusi pieaudzis tieši smagā stāvoklī stacionēto pacientu skaits. Dati liecina, ka jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits 14 dienu laikā dubultojies, un, ja šāda tendence saglabāsies, mēneša beigās (31. oktobrī) prognozējami jau 4000 jaunatklātu Covid-19 pacientu dienā (pašlaik tie ir vidēji 2000 jaunu inficēto dienā). Arī pacientu stacionēšanās epizožu skaits ir dubultojies, un, līdzīgi kā par saslimstību, arī par pacientu nonākšanu slimnīcās var droši prognozēt, ka oktobra beigās dienā stacionārus papildinās 275 jauni pacienti. Novembra sākumā stacionāros būs 2000-2100 Covid-19 pacientu, liecina Veselības ministrijas prognozes. No šiem pacientiem smagu slimības gaitu prognozē 260 pacientiem.

Slimnīcu noslodze tuvu 100%

Lielākā daļa slimnīcu, kas sniedz palīdzību Covid-19 pacientiem, ir tuvu simt procentu noslodzei, kas nozīmē, ka brīvu vietu Covid-19 pacientiem vairs gandrīz nav. Pārslogotas ir arī intensīvās terapijas gultas, un faktiski, ja kādam pacientam veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ nepieciešama intensīvā terapija, ir jāgaida. Valdības sēdē Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika iepazīstināja ar dažādiem attīstības scenārijiem slimnīcās. Pašlaik no 8800 kopējā gultu skaita slimnīcās Covid-19 pacientiem atvēlētas 1286. Viens no scenārijiem rāda, ka pilna slimnīcu noslodze tiks sasniegta šonedēļ, bet pie labākas prognozes - ja būs mazāk stacionēto pacientu - gultas būs aizpildītas 27. oktobrī. Tātad jebkurā gadījumā, tikai atšķiras datums. Gatavojoties šai situācijai, Covid-19 pacientu aprūpē iesaistās visas tās ārstniecības iestādes, kas iepriekš nebija iesaistītas. Jau šonedēļ Covid-19 pacientus uzņems slimnīcās Kuldīgā, Cēsīs, Alūksnē, Madonā, Krāslavā un Preiļos. Veselības ministrijai notiek sarunas par Covid-19 pacientu uzņemšanu arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Rīgas 1. slimnīcā, Ogres rajona slimnīcā, Siguldas slimnīcā un Jūrmalas slimnīcā. Papildus ir pārprofilētas nodaļas Stradiņa slimnīcā (Stradiņos Covid-19 pacientu uzņemšanai iekārtots arī A korpusa ātrijs) un Rīgas Austrumu slimnīcā. Mobilizējot visus resursus, būs jāpārtrauc plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana arī privātajās ārstniecības iestādēs, izņemot atsevišķus pakalpojumus.

Medicīnā notiek mobilizācija

Veselības ministrija prognozē, ka nākamnedēļ būs jāsāk šķirot pacientus, sniedzot tikai neatliekamo palīdzību. Kā stāstīja I. Dreika, no 1. novembra primāri visās slimnīcās tiks nodrošināta tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība un Covid-19 pacientu ārstēšana. Novembrī Covid-19 pacientu ārstēšanai tiks izmantotas arī Bērnu slimnīcas Juglas novietnes telpas, kā arī privāto slimnīcu telpas. Indra Dreika arī atklāja, ka Latvijai būs nepieciešama starptautiska palīdzība, pirmām kārtām jau medicīnisko iekārtu saņemšanā, kā arī piesaistot cilvēkresursus.

Mobilizācija medicīnā nozīmē, ka visi resursi tiek piesaistīti krīzes situācijas risināšanai, tomēr pat Veselības ministrija pieļauj, ka resursu nepietiks. Kritiskākajā scenārijā (pēc 10. novembra) visiem pacientiem nepieciešamo veselības aprūpi vairs nebūs iespējams nodrošināt - ne tikai Covid-19 pacientiem, bet arī citiem. Tāpēc palielināsies mirstība gan Covid-19 slimnieku vidū, gan pacientu vidū ar hroniskām slimībām.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.