Aptiekas pielīdzinātas veikalam, pacientiem nākas salt, lai saņemtu zāles

APTIEKAS. Farmaceiti bija pirmie, kuri vakcinējās, un aptiekās drošības noteikumi tiek īpaši strikti ievēroti, tomēr pašlaik aptiekas atrodas “spīlēs” starp ierobežojumiem un vēlmi palīdzēt pacientiem bez stresa saņemt zāles un konsultāciju © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Arī uz aptiekām mājsēdes laikā ir attiecināti stingri pandēmijas ierobežojumi – aptiekā drīkst uzturēties noteikts skaits cilvēku. Ierobežojumu dēļ pie aptiekām veidojas rindas, un arī veciem, slimiem cilvēkiem ir jāstāv rindā teju stundu, lai saņemtu nepieciešamos medikamentus.

Farmaceitus un aptiekas pārstāvošās biedrības aicina mainīt stingros noteikumus attiecībā uz aptiekām un ļaut apkalpot vairāk pacientu, jo, kā Neatkarīgajai norāda Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, aptiekām šajā laikā ir jābūt pēc iespējas pieejamākām iedzīvotājiem.

Zāles nepieciešamas arvien vairāk

Sarunā ar Neatkarīgo farmaceitu un aptieku pārstāvji vispirms uzsver, ka ikviens farmācijas nozarē izprot un atbalsta izsludināto ārkārtas situāciju un noteikto stingro mājsēdi. Tomēr laikā, kad viena no Latvijas iedzīvotājiem būtiskākajām lietām ir nesaslimt, lai nenoslogotu veselības aprūpes sistēmu, kā arī būt laikus nodrošinātiem ar medikamentiem, aptieku pielīdzināšana tirdzniecības iestādei ir neatbilstoša. Pēc vairākkārtējām sarunām par šo jautājumu un vēstulēm dažādām instancēm farmaceitu un aptieku profesionālās un pacientu organizācijas vēlreiz vēršas pie Ekonomikas ministrijas, Operatīvās vadības grupas, Valsts kancelejas un Ministru kabineta pārstāvjiem ar lūgumu mainīt epidemioloģiskās drošības noteikumus Covid-19 laikā.

Pašlaik ir noteikta šāda kārtība. Tirdzniecības vietā tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs (šajā skaitā ir arī aptiekas) vienam apmeklētājam nodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, izņemot aptiekas, kur vienam apmeklētājam nodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, bet tirdzniecības vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Aptiekā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Aptieku pielīdzina veikalam

“Aptiekas ir ierindotas tirdzniecības uzņēmumu sarakstā, proti, noteikumu kontekstā tiek uztvertas kā jebkurš veikals, un tas nozīmē, ka arī uz aptiekām attiecas tādi paši noteikumi, tomēr mēs vēlamies, īpaši šajā laikā, kad cilvēkiem ir ļoti svarīgi savlaicīgi saņemt nepieciešamās zāles un farmaceita konsultāciju, lai aptiekas būtu pieejamas un ne mazāk pieejamas kā pirms pandēmijas,” norāda Kristīne Jučkoviča. “Ja “Latvijas pasts” ir pakalpojumu sniedzējs, tad aptieka pašlaik tāda nav, un, mūsuprāt, tas nav adekvāti.

Aptiekām pašlaik ir liela slodze, lai apkalpotu visus iedzīvotājus, kuriem nepieciešami medikamenti, turklāt rudens sezonā šo cilvēku skaits, kuriem nepieciešama farmaceita konsultācija, tikai pieaug.

Tajā pašā laikā realitātē pie aptiekām veidojas garas rindas, jo saskaņā ar noteikumiem nedrīkst apkalpot vairāk pacientus, nekā noteikts.” Pie daudzām aptiekām veidojas rindas ārpusē, kas, no vienas puses - kamēr laikapstākļi ir labi, epidēmijas laikā nav slikti, jo cilvēki atrodas svaigā gaisā, taču, kļūstot aukstākam un lietus, sniega apstākļos lielākajai daļai aptiekas klientu, kas visbiežāk ir hroniski slimi vai gados veci cilvēki, būs ļoti apgrūtinoši izstāvēt rindu. Pēc K. Jučkovičas teiktā, izmaiņas noteikumos ļautu ātrāk apkalpot aptiekas klientus, piemēram, atverot vēl vienu pacientu apkalpošanas vietu aptiekā. Aptiekas savā darbā jau redz, ka ieviesto ierobežojumu dēļ samazinās izmantoto kompensējamo zāļu recepšu izņemšana, kas savukārt nozīmē, ka cilvēki neārstējas tā, kā to nozīmējuši mediķi.

“Aptieka ir viena no primārās veselības aprūpes sastāvdaļām, tai visiem iedzīvotājiem jānodrošina vienlīdzīga medikamentu pieejamība, tajā skaitā aptiekas veic kompensējamo medikamentu izsniegšanu, kas ir valsts deleģētā funkcija,” teikts biedrību vēstulē ministrijām. “Aptieka ir vienīgā vieta, kur izsniedz medikamentus un konsultē par pareizu pašārstēšanos jebkuru pacientu, lai kādā vecumā vai veselības stāvoklī tas būtu - to sauc par farmaceitisko aprūpi, un to sniedz veselības aprūpes profesionālis - farmaceits.” Turklāt mediķi ir izteikušies, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jānodrošinās ar medikamentu krājumiem brīžiem, kad neatliekamā palīdzība pamatotu apsvērumu dēļ atsaka brigādes vizīti, tāpat arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir strauji mazinājusies plānveida operāciju atlikšanas un ģimenes ārstu noslodzes dēļ. “Arī šo iemeslu dēļ aptiekām ir jābūt pieejamām, jo nereti tieši farmaceits un farmaceitiskā aprūpe ir vienīgā iedzīvotājam iespējamā sastapšanās ar veselības aprūpes speciālistu,” norāda Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas, Latvijas farmaceitu biedrības, Aptieku biedrības, Aptieku attīstības, kā arī Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” vadītāji.

Aptiekas - bīstamas vietas?

Biedrības rosina mainīt noteikumus attiecībā uz pieļaujamo pacientu skaitu aptiekā, proti, nevis viens klients (pacients) aptiekā uz 25 kvadrātmetriem, bet viens klients aptiekā uz 15 kvadrātmetriem, lai platības ziņā attiecīgi pielīdzinātu aptieku pasta vai citu saimniecisko pakalpojumu sniedzējam, nevis tirgotājam.

“Lūdzam atļaut mums pilnvērtīgi izmantot mūsu farmācijas speciālistu resursu klientu apkalpošanai, samazinot rindas un gaidīšanas laiku pie aptiekas. Vēlreiz apliecinām, ka izprotam un atbalstām izsludināto ārkārtas situāciju un stingro mājsēdi, taču vienlaikus aicinām atbildīgos mainīt esošo situāciju, veicot grozījumus rīkojumā par mājsēdes režīmu,” teikts aptieku aicinājumā Operatīvās vadības grupai un virknei ministriju.

Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka līdz šim valsts iestādes attiecībā pret šo aptieku rosinājumu bijušas noraidošas, jo aptieka tiek uzskatīta par bīstamu vietu vīrusa izplatībā. Tomēr, iespējams, šonedēļ Operatīvās vadības grupā jautājums vēlreiz tiks skatīts. Jāņem vērā, ka aptiekām varētu arī uzticēt iedzīvotāju testēšanu uz Covid-19, tad šis jautājums par aptieku pieejamību kļūtu vēl aktuālāks.

Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai atzina, ka jautājums nav vērtēts un, “ņemot vērā, ka pašlaik ir ārkārtīgi augsta saslimstība, jebkurš ierosinājums drošības pasākumu mazināšanas virzienā ir pāragrs”.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.