Ja būs komplikācija pēc vakcīnas, tad sola maksāt kompensāciju

KĀRTĪBA, kādā cilvēki ar smagām komplikācijām pēc Covid-19 vakcīnas varēs saņemt kompensāciju, vēl jāizstrādā. Pašreiz 23 procentos ziņojumu ir minēta būtiska reakcija, tomēr neviens smags vai letāls gadījums pēc vakcinas nav konstatēts © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt kompensāciju par vidēji smagām un smagām komplikācijām pēc Covid-19 vakcīnas, galīgajā lasījumā nolēmusi Saeima. Kompensācijas mehānisms gan vēl jāizstrādā valdībai, un Veselības ministrija ir sagatavojusi noteikumus, kas gan vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām. Tas tiks izdarīts tuvākajā laikā. Atsevišķās Eiropas valstīs šādas kompensācijas pēc vakcinācijas piešķir automātiski, ja ir konstatēta komplikāciju saikne ar vakcināciju.

Latvijā līdz šim 23 procenti Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumu klasificēti kā būtiski. Tas nozīmē, ka šajos gadījumos ziņots par reakcijām, kuru dēļ veikta, piemēram, pacienta hospitalizācija vai ārsts to uzskatījis par medicīniski būtisku reakciju.

Ziņo viens no tūkstoša

Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati liecina, ka par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām Latvijā ir ziņojis vidēji viens cilvēks no katra tūkstoša veikto vakcinācijas reižu. Kopumā līdz oktobra beigām Latvijā saņemti 2399 ziņojumi par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Zāļu valsts aģentūras atgādina, ka, tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu lietošanas, arī pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas var tikt novērotas blakusparādības, bet ne visi cilvēki ar tām saskaras. “Tomēr ir ļoti būtiski, ka blakusparādību, ko rada vakcīna, nav vairāk un tās nav smagākas nekā Covid-19 simptomi un pati slimība, no kuras šīs vakcīnas pasargā,” norāda Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.

Līdz šim vakcinācija kopumā veikta gandrīz divus miljonus reižu, ietverot vakcināciju ar pirmo, otro un trešo devu. Visbiežāk Zāļu valsts aģentūra saņēmusi ziņojumus par jau zināmām un vakcīnu lietošanas instrukcijās norādītām organisma reakcijām, piemēram, par sāpēm vakcīnas injekcijas vietā, paaugstinātu temperatūru, drebuļiem un nogurumu. “Pfizer-BioNTech” izstrādātajai vakcīnai “Comirnaty” un “Moderna” vakcīnai “Spikevax” biežāk ziņots par blakusparādībām pēc otrās devas. Savukārt “AstraZeneca” vakcīnai “Vaxzevria” un “Janssen” Covid-19 vakcīnai - pēc pirmās devas. Covid-19 vakcīnu blakusparādības parasti rodas astoņu līdz desmit stundu laikā pēc vakcinācijas un izzūd divu vai trīs dienu laikā.

Piektdaļa ziņojusi par būtisku reakciju pēc vakcīnas

No visiem Latvijā saņemtajiem Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumiem 23 procentos gadījumu jeb 545 ziņojumi ir klasificēti kā būtiski. Tas nozīmē, ka

šajos gadījumos ziņots par reakcijām, kuru dēļ veikta, piemēram, pacienta hospitalizācija vai ārsts to uzskatījis par medicīniski būtisku reakciju. “Bet tas nenozīmē, ka visos gadījumos ziņotie veselības traucējumi ir obligāti saistīti ar zāļu lietošanu, proti, ka ir apstiprināta blakusparādība. Lai to noteiktu, šie ziņojumi tiek izvērtēti un nepieciešamības gadījumā tiek ievākta papildu informācija,” situāciju skaidro Dita Okmane.

Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kas būtu ticami saistīts ar vakcīnas pret Covid-19 saņemšanu. Zāļu valsts aģentūra aicina iedzīvotājus vērsties pie sava ārsta, ja pēc vakcīnas vai jebkuru citu zāļu saņemšanas rodas bažas par novērotajām blakusparādībām. Arī ārsta pienākums ir ziņot par tādām situācijām.

Visi Latvijā un ikvienā Eiropas Savienībā dalībvalstī saņemtie blakusparādību ziņojumi tiek ievadīti vienotā blakusparādību ziņojumu datubāzē. Šajā datubāzē esošās blakusparādības zinātniski izvērtē zāļu drošuma speciālisti, lai kopīgi noskaidrotu ziņojumos ietverto reakciju iespējamo cēloņsaistību ar zālēm. Ne vienmēr tā apstiprinās.

“Bet, ja apstiprinās, tā tiek atzīta par blakusparādību un ar to tiek papildinātas lietošanas instrukcijas un zāļu apraksti visā Eiropas Savienībā,” stāsta D. Okmane.

Būs kompensācija par smagām un vidēji smagām komplikācijām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, nosakot, ka pret Covid-19 vakcinētajiem, kuriem no vakcīnas saņemšanas radušās vidēji smagas komplikācijas vai smags kaitējums, tiek izmaksāta kompensācija. Neatkarīgā rakstīja, ka sākotnēji bija plānots šādas kompensācijas paredzēt tikai gadījumos, kad ir iestājušās smagas blaknes, taču gala variantā deputāti spēja vienoties par to, ka kompensācija pienāktos arī cilvēkiem, kuriem ir vidēji smagas komplikācijas. Tiesa, likums nekādā veidā nepaskaidro, ko nozīmē tieši vidēji smagas, visticamāk, tas būs jānefinē valdības vai Veselības ministrijas izstrādātajā kārtībā par šo kompensāciju piešķiršanu.

Priekšlikuma papildināt kompensāciju izmaksu arī gadījumos, kad komplikācijas ir vidēji smagas, autore deputāte Jūlija Stepaņenko atzina, ka “valsts ir sākusi obligāto vakcināciju, neparedzot iespēju cilvēkiem saņemt kompensāciju par blaknēm”. Viņa arī secinājusi, ka valstī neesot izstrādāta vispār nekāda kārtība, kādā pacienti var saņemt atlīdzību par vakcīnu radītām blaknēm.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kura priekšlikums par kompensācijas paredzēšanu jebkurā gadījumā gan neguva atsaucību, skaidroja, ka šādu priekšlikumu iesniedzis, vēloties noteikt iespēju iedzīvotājiem pretendēt uz kompensāciju vispār, bet atbildīgo iestāžu uzdevums jau būtu noteikt kārtību, kādā tiek atzīts komplikāciju smagums. “Valsts no savas puses tā pateiktu: mēs uzņemamies visu atbildību par iespējamām blaknēm,” teica deputāts. “Tas noņemtu daudzas spekulācijas par to, ka valsts nevēlas uzņemties riskus, kas saistīti ar vakcināciju.” Īpašu kompensācijas mehānismu tieši senioriem aicināja noteikt deputāte Evija Papule, arī viņas priekšlikums neguva atsaucību: “Ja nu kaut kas būs arī pēc vakcīnas un pēc pozitīva, pragmatiski pieņemta lēmuma vakcinēties... tomēr būs kādas blaknes. Vai šis seniors un pensionārs attiecīgi varēs iegādāties zāles? (..) Ja būs blaknes, lai seniori zina, ka atbalsts būs un ārstēšana tiks apmaksāta.”

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais