Pēc diskusijām divās Saeimas komisijās nolemts vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par antivielu testu izmantošanu Covid-19 sertifikāta izsniegšanā nodot izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Tieši šīs komisijas deputātiem būs jāpieņem lēmums – vai antivielu tests turpmāk varētu būt pamats šāda sertifikāta saņemšanai.
Iniciatīvas autori aicina piešķirt Covid-19 sertifikātu cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši Covid-19 bez simptomiem un kuriem ir antivielas. Iniciatīvas iesniedzēju pārstāve Alīna Škutāne norādīja, ka vairākas valstis ir ieviesušas šādu pieeju un arī Latvijas iedzīvotāji būtu tiesīgi to saņemt, par antivielu testiem maksājot paši. Eksperti gan ir skeptiski, jo antivielu testi parāda to, ka cilvēks jebkad ir bijis kontaktā ar Covid-19 vīrusu, taču antivielu līmenis neļauj droši noteikt cilvēka aizsardzību pret saslimšanu.
Alīna Škutāne apgalvoja, ka antivielu testus, lai izsniegtu Covid-19 sertifikātu, izmanto vairākas valstis, arī Lietuva un Igaunija, to derīguma termiņš gan ir ierobežots, piemēram, 60 dienas. Pašlaik Latvijā šo sertifikātu var iegūt divos gadījumos: pārslimots Covid-19, kas apstiprināts ar analīzēm par pārslimošanu (izsniedz uz 180 dienām), un vakcinācijas gadījumā (pašlaik beztermiņa). Viens no mērķiem, kāpēc vajadzīgs šāds uz antivielām balstīts sertifikāts, ir vēlme strādāt un nezaudēt ienākumus.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja infektoloģe Dace Zavadska Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē stāstīja, ka pašlaik zinātniskā līmenī nav definēts antivielu daudzums, ko uzskata par pietiekamu cilvēka aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19. Dažādu vecumu cilvēkiem, saslimstot arī ar dažādu variantu SARS-CoV-2 vīrusu, veidojas atšķirīgs daudzums antivielu. “Nav iespējams droši piešķirt Covid-19 sertifikātu pēc antivielu daudzuma, jo nevar pateikt, cik dienas cilvēks būs pasargāts un vai viņš neinficēs citus un nebūs bīstams sabiedrībai,” sacīja D. Zavadska.
Eiropas Savienībā nav noteikta kārtība, ka Covid-19 sertifikātu piešķiršanai varētu izmantot antivielu līmeni, bet atsevišķās valstīs, kur izmanto šos testus, tas varētu būt saistīts ar zemu vakcinācijas aptveri (piemēram, Bulgārijā) un ar to saistītu politiski pamatotu viedokli, ne zinātnisku. “Atšķirībā no vīrusa delta varianta, kam bija divas mutācijas vīrusa pīķa proteīnā, jaunajam omikrona paveidam ir vairāk nekā desmit mutācijas, un nav zināms, cik liels saistībā ar jauno variantu būs atkārtotās saslimšanas risks,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins. Kā piemēru par antivielu daudzumu viņš minēja antivielu rādītāju 1000, kas ir daudz, bet nevar pateikt, ka tas pasargā no atkārtotas saslimšanas, jo vienam cilvēkam aizsardzībai pietiek ar 1000, cits cilvēks saslimst arī pie rādītāja 2000. Eksperti arī norāda, ka pēc antivielu daudzuma nav iespējams pateikt, kad tieši cilvēks inficējies, un līdz ar to noteikt sertifikāta darbības laiku, jo, iespējams, pēc nedēļas cilvēkam vairs nebūs šo antivielu.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka pašlaik ir pieejami dažādu ražotāju dažādi testi, kas nosaka vīrusa antivielas, bet kopumā šie testi nespēj sniegt priekšstatu, vai šīs antivielas, kuras parādās testa rezultātā, neitralizē vīrusu. Kopumā eksperti nerekomendē izmantot antivielu testus, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību. Testi dod iespēju noteikt iedzīvotāju kolektīvo imunitāti, cik cilvēki vispār ir kādreiz bijuši saskarē ar vīrusu, bet testi precīzi neatbild uz šo jautājumu individuālā gadījumā. “Vai indivīds, kuram ir antivielas, ir pasargāts, uz šo jautājumu ar antivielu testu mēs nevaram atbildēt,” sacīja Jurijs Perevoščikovs. Tāpat nav iespējams secināt, vai antivielas, kuras ir izveidojušās, ir efektīvas pret dažādiem vīrusa paveidiem un cik ilgi cilvēks ir pasargāts.
Imunoloģe Inese Mihailova uzsvēra, ka antivielas pret vīrusu noteikti cilvēka organismā būs tādā gadījumā, ja cilvēks ar šo vīrusu būs sastapies. Tomēr imunoloģe aicināja domāt, kāds ir šo Covid-19 sertifikātu mērķis un ko, izsniedzot šos sertifikātus, mēs ņemam vērā. “Vai un kādus vienādus kritērijus visām grupām - pārslimojušajiem, vakcinētajiem un tagad - cilvēkam ar antivielām - mēs varēsim attiecināt? Ja ir vakcinējies, tur ir konkrēts datums un laiks, kad stājas spēkā sertifikāts. Nevienam subjektīvs viedoklis nav jāizsaka. Bet antivielu gadījumā - cik senus testus mēs ņemtu vērā un kādā līmenī uzskaitīsim antivielas? Mēs nezinām, cik antivielām jābūt, tas nav zinātniski noteikts precīzi,” savu viedokli pauda imunoloģe. I. Mihailova uzsvēra, ka šajā diskusijā par antivielu testiem viņas galvenais arguments ir šāds: ja Covid-19 sertifikātu var iegūt vakcinējoties, tad principā
cilvēki, kuriem ir jau antivielas, var saņemt vakcināciju un viņi pat ir privileģētāki par citiem, jo dabiski iegūtās antivielas kopā ar vakcīnu veido vislabāko aizsardzību.
“Cilvēki, kuri ir vakcinējušies un kuri arī ir pārslimojuši, viņiem ir visaugstākais aizsardzības līmenis, tas pašlaik jau ir pierādīts,” uzsvēra speciāliste. “Man nav saprotama šo cilvēku vēlme iegūt papīru, bet neiegūt aizsardzību!”
Speciālisti arī norādīja, ja Eiropas Komisija vai Pasaules veselības organizācija būtu jau pieņēmusi lēmumu, ka antivielu testi ir izmantojami sertifikāta izsniegšanai, taču tas ekspertu līmenī nav pieņemts.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs norādīja, ka jautājums nav vienkāršs un arī mediķu viedoklis atšķiras. Taču par to ir jādiskutē. Atšķiras arī deputātu viedoklis. “Ja vairākās valstīs ir pieņemts lēmums, ka tomēr antivielu testi ir izmantojami sertifikāta izsniegšanai uz trim vai sešiem mēnešiem, kāpēc par to nevar diskutēt arī Latvijā? Cilvēki vēlas iet uz darbu, strādāt, kāpēc nedot tādu iespēju, izmantojot antivielu testu? Jā, tas varētu būt politisks lēmums, un mēs tādu varam pieņemt,” sacīja Saeimas deputāts Ēriks Pucens. Savukārt Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis oponē, ka politiski lēmumi jābalsta ekspertu ieteikumos, nevis otrādi, turklāt jautājumos par cilvēku veselību tam primāri jābūt ekspertu viedoklim, nevis politiskam. “Vai zemteksts šai iniciatīvai ir vēlme nevakcinēties?” vaicāja I. Dūrītis.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas bija otrā, kas skatīja iniciatīvu, nolēma nodot “antivielu testu jautājumu” Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai galīgai lēmuma pieņemšanai.