Eiropas Komisija nākusi klajā ar pretrunīgi vērtējamiem priekšlikumiem saistībā ar Baltkrievijas organizēto migrantu uzbrukumu Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām. Lai gan dokuments pirms apstiprināšanas Eiropas Padomē un Parlamentā tiek reklamēts kā īpaša pretimnākšana apdraudētajām dalībvalstīm, patiesībā tas esošo kritisko situāciju pie mūsu robežām faktiski nemainīs.
Latvijas, Lietuvas un jo īpaši Polijas politiķi pēdējo mēnešu laikā ir daudzkārt skaidrojuši, ka Eiropas robežu apdraud nevis “bēgļi, kas bēg no kara” - kā tradicionāli to sludina migrācijas atbalstītāji un dažādas velkamistu organizācijas, bet gan abu dzimumu nelegāli ekonomiskie migranti, noziedznieki un viņu vidū, pēc specdienestu ziņām, arī trenēti kaujinieki un islāma radikāļi. Tāpēc pakaļ vīzām viņi nedodas uz Baltijas valstu un Polijas vēstniecībām, bet ierodas caur Baltkrieviju forsēt zaļo robežu, tādējādi izdarot smagu kriminālnoziegumu.
Baltkrievijai šajā stāstā ir savi mērķi, Irākai, kas mēnešiem sūtījusi “tūristus” uz Baltkrieviju - savi, taču apdraudējuma skartajām valstīm un Eiropas Savienībai būtu jādara viss, lai šos “tūristus” neielaistu savā teritorijā. Valstis to iespēju robežās dara. Bet atvērtu robežu piekritējas Urzulas fon der Leienas vadītā Eiropas Komisija nedara. Tā liecina komisijas jaunie priekšlikumi - migrācijas uzbrukuma (ne)risināšanai:
“Komisija šodien nāk klajā ar pagaidu pasākumu kopumu patvēruma un atgriešanas jomā, kuru mērķis ir palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Polijai risināt ārkārtas situāciju pie ES ārējās robežas ar Baltkrieviju. Minētie pasākumi ļaus šīm dalībvalstīm izveidot ātras un sakārtotas procedūras, lai pārvaldītu šo situāciju, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskās saistības, kas ietver neizraidīšanas principu.” Tā teikts komisijas izplatītajā skaidrojumā.
Iepazīties ar Eiropas Komisijas priekšlikumu iespējams šeit. Saīsināts priekšlikuma apraksts iztulkots arī latviski. Pamatā tajā ir runa par savienībā ielaisto migrantu aprūpi, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, viņu uzturēšanu līdz patvēruma pieprasījuma izskatīšanai un atgriešanas procedūru, ņemot vērā neaizsargātu cilvēku vajadzības. Ar ko šī pieeja ir radikāli jauna, ja neskaita pārskatītos termiņus, un kā tieši palīdzēs migrantu plūsmas skartajām valstīm, nav skaidrs. Neatkarīgā vērsās pie Iekšlietu ministrijas ar jautājumu, kā tā tulko un saprot Eiropas Komisijas piedāvājumu. No saņemtās atbildes izriet, ka nekādas radikālas izmaiņas nav gaidāmas nedz Latvijas izmantotajā migrantu atturēšanas politikā, nedz patvēruma piešķiršanas kārtībā.
Lūk, iekšlietu ministres Marijas Golubevas biroja sniegtais skaidrojums:
“Mēs esam saņēmuši priekšlikumu un to pašlaik vērtējam. Šobrīd nekas nemainās attiecībā uz robežu kontroles pasākumiem, jo šī lēmuma tvērums ir patvēruma un atgriešanas jomas. Tai pat laikā arī patvēruma jomā pamatprincipus šis lēmums nemaina, tikai dod atkāpes dažos jautājumos.”
Jāatgādina, ka lielāko daļu Eiropas gribētāju izdodas atturēt no robežas noziedzīgas šķērsošanas ar pagaidu žogu, kā arī fizisku un psiholoģisku ietekmēšanu, neliela daļa tiek ielaista humānu apsvērumu dēļ, jo pa priekšu stumj nepilngadīgos un slimos. Un tad vēl ir trešā daļa, kurai veiksmīgi izdodas iekļūt Latvijā nepamanītai, un tā patstāvīgi dodas Rietumeiropas virzienā.
Bet situācija kopumā un migrantu statistika uz Eiropas austrumu robežas ir aprakstīta tajā pašā Eiropas Komisijas priekšlikumā. 2021. gadā līdz 21. novembrim Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā neatļautā veidā ieceļoja 7831 trešo valstu piederīgais, salīdzinot ar 257 pilsoņiem visā 2020. gadā. Lietuvā iesniegti 2676 patvēruma pieteikumi, Latvijā - 579 pieteikumi un Polijā - 6730 pieteikumu. Dalībvalstis ir novērsušas 42 741 robežas nelegālas šķērsošanas mēģinājumu. Visbeidzot - Baltkrievijā pašlaik varētu būt vairāk nekā 10 000 migrantu, kas grasās iekļūt Eiropā.
Eiropas Komisijas priekšlikumi to pašreizējā redakcijā palīdz drīzāk migrantiem, nevis viņu apdraudētajām valstīm. Taču dalībvalstīm vēl būs iespēja uzlabot komisijas sagatavoto dokumenta pusfabrikātu. Tā, lai nelegālai migrācijai pievilcīgo situāciju patiešām mainītu. Galīgo lēmumu, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, pieņems Eiropas Savienības Padome. Tātad dalībvalstis. Jautājums tikai, vai migrantu skartajām valstīm pietiks ietekmes, lai pārliecinātu Rietumeiropu par notiekošā bīstamību.
UZZIŅA
Eiropas Komisijas priekšlikuma galvenie elementi:
1) Ārkārtas procedūra migrācijas un patvēruma pārvaldībai pie ārējām robežām
Minētās trīs dalībvalstis varēs pagarināt patvēruma pieteikumu reģistrācijas periodu līdz 4 nedēļām (šobrīd 3-10 dienas). Turklāt šīs dalībvalstis visu patvēruma pieteikumu izskatīšanai pie robežas var piemērot patvēruma procedūru, kuras piemērošanas ilgums, ieskaitot pārsūdzības izskatīšanu, nepārsniedz 16 nedēļas. Izņēmums ir gadījumi, kad nav iespējams sniegt pienācīgu atbalstu pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām veselības problēmām. Šajā sakarā prioritāte būtu jāpiešķir pamatotiem pieprasījumiem, kā arī pieprasījumiem, kas iesniegti par ģimenēm un bērniem.
2) Uzņemšanas materiālie apstākļi. Attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem dalībvalstis nodrošina tikai pamatvajadzības, piemēram, gadalaikam raksturīgajiem laikapstākļiem pielāgotu pagaidu pajumti, pārtiku, ūdeni, apģērbu, pienācīgu medicīnisko aprūpi un palīdzību neaizsargātām personām, pilnībā respektējot cilvēka cieņu. Ir svarīgi, lai dalībvalstis nolūkā atbalstīt personas šajā ārkārtas situācijā nodrošinātu ciešu sadarbību ar UNHCR un attiecīgām partnerorganizācijām.
3) Atgriešanas procedūra. Attiecīgās dalībvalstis varēs piemērot vienkāršotas un ātrākas valsts procedūras, arī to personu atgriešanai, kuru starptautiskās aizsardzības pieteikumi šajā kontekstā ir noraidīti.
Veicot šajā priekšlikumā paredzētās procedūras, ir jāievēro pamattiesības un ES tiesību aktos paredzētās īpašās garantijas, kas ietver bērna intereses, neatliekamo veselības aprūpi un neaizsargātu cilvēku vajadzības, piespiedu līdzekļu izmantošanu un aizturēšanas apstākļus.
