Inženieriem un arhitektiem, kas ik dienu noziedzīgā ceļā mēģina iekļūt Eiropas Savienībā, ir visas iespējas doties uz savu sapņu valstu vēstniecībām un legāli pieteikties tūrisma, mācību vai darba vīzām. Viņi to nedara, nedarīs, bet tā vietā, lai pasargātu dalībvalstis no labākas dzīves meklētāju plūdiem, Eiropas Savienība plāno šos nelegālos plūdus padarīt par legālu ikdienas parādību.
Pagājušās nedēļas nogalē Briselē notika augsta līmeņa starpparlamentu konference “Migrācija un patvērums Eiropā”. Šīs konferences mērķis bija pulcēt tādus ietekmīgus dalībvalstu politiķus, kas atbalsta Eiropas Komisijas izstrādāto jauno Migrācijas un patvēruma paktu, kura atslēgas vārds ir solidaritāte, proti, visu dalībvalstu piespiedu iesaiste migrantu apsaimniekošanā. Vairāku stundu garumā no Eiropas Parlamenta tribīnes skanēja aizkustinošas runas par migrantu smago likteni un brīžam arī klaji meli, salīdzinot mūsdienu ekonomisko vazāšanos ar piespiedu migrāciju pēc Otrā pasaules kara. Kāda Itālijas deputāte emocionāli paziņoja: “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Baltkrievijas mežos mirst zīdaiņi no aukstuma!”, un pieprasīja humāno koridoru atvēršanu visiem gribētājiem.
Protams, zīdaiņiem no aukstuma nevajag mirt, un tādi gadījumi līdz šim arī nav fiksēti. Baltkrievija nodrošina migrantus ar siltumu, ēdienu, internetu un pat transportu nokļūšanai uz robežas. Un tā jau arī ir tā problēma, ka Eiropas Savienībai nedraudzīga valsts kalpo migrantiem kā vienas pieturas aģentūra noziedzīga mērķa sasniegšanai. Nelegālai iekļūšanai Eiropas Savienībā. Bērni viņiem kalpo kā aizsegs, un tas darbojas nevainojami. Arī Latvija jau ielaidusi valstī desmitiem migrantu tāpēc, ka viņiem līdzi bijusi nepilngadīga persona. Faktiski tas ir zaļais signāls migrantiem, jo bērni netiek nošķirti no pieaugušajiem varmākām. Un Eiroparlamentā izskanējušajās runās šie varmākas, noziedznieki un citi tūristi tiek dēvēti par upuriem. Nepieciešamos akcentus jau konferences ievadā salika Eiropas Parlamenta viceprezidents Fabio Massimo Kastaldo: “Katrs migrants, kas nomirst pie mūsu austrumu robežas, ir dziļa rēta, kas skar mūsu vērtības.” Viņš nosodīja tādu politiku, kas vērsta uz radikālu nelegālas migrācijas ierobežošanu - tā esot naida runa, kas nāk no ekstrēmi labējiem spēkiem, un mācīja, ka “par migrāciju jādomā saistībā ar demogrāfiju un darba tirgus pieprasījumu. Tāpēc migrantiem jāļauj izmantot humānie koridori un jādefinē platāki legālās migrācijas ceļi Eiropas Savienībā”.
Konferencē daudz tika runāts arī par tā dēvēto attīstības sadarbību ar migrantu izcelsmes valstīm. Šī jēdziena pamatā ir ideja, ka ar Eiropas pilsoņu naudu iespējams aprūpēt trešo valstu iedzīvotājus viņu pašu zemēs tik labi, ka viņiem nebūs stimula doties labākas dzīves meklējumos uz vietu, no kurienes šī nauda nāk. Bet plāns nedarbojas. Migranti no malu malām laužas Eiropas Savienībā, un - kādēļ, to paskaidroja Evelīna van Roemburga no izcelsmes valstīs strādājošo nevaldības organizāciju apvienības. Jo par maz naudas tiek atvēlēts un par maz tiek ņemtas vērā šo trešo valstu vajadzības. Pašlaik lielākā daļa attīstības sadarbības naudas tiek tērēta, lai Eiropā ieceļojušos migrantus aizgādātu atpakaļ mājās. “Ir nepieciešama paradigmas maiņa! Jāņem vērā cilvēktiesības un jāatzīst, ka attīstības sadarbība iet rokrokā ar migrāciju.”
Iespējams, citi konferences “Migrācija un patvērums Eiropā” klausītāji būs ievērojuši citus akcentus, taču Neatkarīgās ieskatā visprecīzāk Briselē valdošo kreiso noskaņojumu - atvērt durvis plašākai migrācijai - raksturo kurdu izcelsmes Zviedrijas politiķes Evinas Inciras teiktais:
“Aizsargājot robežas, mēs neizglābsim migrantu dzīves! Visām valstīm 0,7% IKP jāvelta migrācijas jautājumu risināšanai, un tikai trīs valstis to pašlaik izpilda! Ir vajadzīgs miers pasaulē un jānovērš jebkāda veida nevienlīdzība!” Nu gluži kā no komunistiskās partijas manifesta.
Pagaidām vēl Latvijai un pārējām migrācijas uzbrukuma skartajām valstīm ir atļauts atvairīt nelegālos migrantus. Šobrīd legālā un nelegālā imigrācija ir juridiski strikti nodalīti procesi. Iekļūšana Latvijas Republikā ir kriminālsodāma darbība. Smags kriminālnoziegums, par kuru ārkārtējās situācijas apstākļos gan izsludināta amnestija. Tas - lai migrantus drīkstētu ielaist humānu apsvērumu dēļ. Vienlaikus tiek pilnveidoti legālās imigrācijas nosacījumi un ierobežojumi, lai Latvija nebūtu pilna ar viltus studentiem un šaubīgiem biznesmeņiem no trešajām valstīm. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli atbalstījusi jaunā Imigrācijas likuma projektu. Termiņuzturēšanās atļaujas par nopirktu īpašumu vai bankā ieliktu naudu no jauna vairs netiks dāļātas.
Un potenciālajiem imigrantiem vismaz attāli būs jāsaprot, kas ir tā valsts, uz kuru viņi dodas - Latvija.
Ārzemniekiem, kuru paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā ir vismaz trīs gadi nepārtraukti, būs pienākums apgūt agrīnās integrācijas programmu, kas ietver kultūras ievirzes kursu, kā arī latviešu valodu vismaz pamata līmeņa pirmajā pakāpē. Respektīvi, arhitektiem un inženieriem, lai legāli iekļūtu Latvijā un Eiropas Savienībā, būs jācenšas labāk.
