Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” jaunieceltā padome ir kā līdaka, vēzis un gulbis no Ivana Krilova (1769–1844) fabulas. Katrs padomes loceklis atbild par savu darbības jomu, un tikai vienam prasīta kompetence mežzinātnē. Ja pēc līdzīga principa tiks atlasīta uzņēmuma nākamā valde, tas jau radīs riskus uzņēmuma operatīvā darba līmenī. Latvijas zaļā zelta turētājiem drīzumā būs jāpieņem izšķiroši lēmumi, kas ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību.
Piesaucot Ivana Krilova fabulu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss izsaka cerību, ka vēzis ar gulbi pa abiem nenokurinās ratus, lai uzceptu līdaku. Kā Neatkarīgā jau vēstīja, vairākas pazīmes liecina, ka “valsts mežus nogatavina pārdošanai”. Un šī nebūt nav pirmā reize, kad politikas kuluāros tiek koķetēts ap uzņēmuma pārdošanas ideju. Vēl 2010. gadā Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta oficiālajā mājaslapā nez no kurienes pat uzradās dokuments ar nosaukumu “Par atbalstu VAS “Latvijas valsts meži” privatizēšanā”, un toreizējais Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs ilgi un plaši dabūja taisnoties, ka notikušais ir tikai nelāgs pārpratums.
Pēdējos gados jau dekoratīvāk noformētu - kā akciju kotēšanu biržā - valsts uzņēmumu iztirgošanas ideju interesenti virzījuši caur Pārresoru koordinācijas centru. Tomēr pagaidām ieceri nav izdevies nogatavināt tiktāl, lai kāds mēģinātu to iepārdot sabiedrībai. Neprivatizējamajiem valsts uzņēmumiem jāpaliek valsts un visas sabiedrības īpašumā - vai tas būtu “Augstsprieguma tīkls” vai “Latvijas valsts meži”. “Ar šo tematu pat koķetēt nedrīkstētu,” spriež Kristaps Klauss. Koķetētāji ik pa laikam uzrodas, bet tiek arī nolikti pie vietas. Saistībā ar dīvainībām “Latvijas valsts mežu” padomes iecelšanā Neatkarīgā vērsās arī pie Zemkopības ministrijas, vai tās nav saistāmas ar slēptām idejām par uzņēmuma pārdošanu. Atbilde ir skaidrs nē:
“Attiecībā par jautājumu, kurā izteikta varbūtība iespējamai LVM privatizācijai - ministrs Kaspars Gerhards ir kategoriski pret Latvijas valsts stratēģisko uzņēmumu privatizāciju.”
Tātad vismaz oficiāli valdības nostājai attiecībā uz mežu saglabāšanu valsts īpašumā nevajadzētu mainīties. Cita lieta, ka uzņēmumam jau drīzumā nāksies pieņemt izšķirīgi svarīgus lēmumus - saistītus ar Eiropas zaļo kursu, tāpēc būtiski, lai tā vadībā būtu nozares profesionāļi, nevis partiju politbirojs, kas traucē strādāt vidējam menedžmentam.
Uzņēmumam nāksies izturēt ļoti lielu spiedienu gan saistībā ar tā saucamo Dabas skaitīšanas projektu, kurā aizsargājami biotopi saskaitīti saimnieciskās darbības mežos, gan arī tādu eirobirokrātu jaunieviestu jēdzienu kā zaļā taksonomija. Tā ir principiāli jauna klasifikācijas sistēma, kas jebkuru saimniecisko darbību Eiropas Savienībā pakārto klimata un ilgtspējas mērķiem. Kristaps Klauss skaidro, ka meža nozarē taksonomijas principi sāks darboties jau 2023. gadā. Eiropas Savienības pieņemtajā regulā noteikti seši vides mērķi, no kuriem viens jāizvēlas kā prioritārs. Un, ja, piemēram, “Latvijas valsts meži” par savu virsmērķi izvēlēsies bioloģiskās daudzveidības veicināšanu, ko apsveiktu daudzās vides organizācijas, Latvijas meži kļūtu par vienu lielu rezervātu. Milzu Slīteri. Varētu sēņot, līki palikdami! Taču tas negatīvi ietekmētu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo 90% ienākumu “Latvijas valsts meži” ģenerē ar koksnes tirdzniecību. Paplašinot aizsardzības apjomus, meži vairs nenesīs ienākumus valsts budžetā. Mākslīgi ierobežojot uzņēmuma saimniecisko darbību, tirgū rastos koksnes deficīts. Par zaļo būvniecību varēs aizmirst, un neizbēgama būs arī jauna enerģētiskā krīze, jo aptuveni 150 katlumājas Latvijā tiek kurinātas ar šķeldu. “Latvijas valsts mežu” ietekme neaprobežojas ar meža un kokrūpniecības nozari. Uzņēmums ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību. Un tāpēc lēmuma pieņēmējiem jābūt tik zinošiem, lai nepieļautu uzņēmuma degradāciju.
Taujāts, vai taisnība, ka tiek gatavota valdes maiņa, uzņēmuma preses dienests vēsta, ka “uzņēmuma vadības iecelšana ir tā īpašnieka, šajā gadījumā akciju turētāja, Zemkopības ministrijas kompetencē”. Taču vismaz formāli tas tā nav. Uz to arī norāda Zemkopības ministra birojs:
“LVM valdes sastāva apstiprināšana, tās darbības izvērtēšana ir LVM padomes kompetencē - zemkopības ministrs nepiedalās LVM saimnieciskajā darbībā. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likums nosaka, ka padomes uzdevums ir ievēlēt un atsaukt valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus.
107. pants. Padomes uzdevumi, otrās daļas pirmais punkts.”
Jācer, ka uzņēmuma padomē saliktie universālie superierēdņi, no kuriem vairākumam par mežsaimniecības nozari nav nekādu priekšzināšanu, spēs izvēlēties tādu valdi, kurā vēzis ar gulbi nenokurinās ratus, lai uzceptu zivi.
