Mediķi un epidemiologi uzskata, ka ārkārtas situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju nedrīkst atcelt. Veselības ministrijas ekspertu grupa valdībai piedāvā ārkārtas situāciju pagarināt vēl vismaz uz mēnesi, tiesa, pagaidām neieviešot stingrākus epidemioloģiskos ierobežojumus.
Septiņu dienu saslimstības rādītāji liecina, ka saslimstība ar Covid-19 augusi par 40 procentiem, un tas ir vēl bez Covid-19 paveida omikrona ietekmes uz vīrusa izplatību.
Veselības ministrijas ekspertu grupa Operatīvās vadības grupai ieteikusi pagarināt ārkārtas situāciju uz četrām nedēļām, nemazinot epidemioloģiskās drošības pasākumus, Neatkarīgajai apliecināja Veselības ministrijā. Līdztekus Veselības ministrijas ekspertu grupa iesaka ieviest vairākus papildu drošības pasākumus: Covid-19 vīrusa omikrona paveida straujās izplatības dēļ publiskās iekštelpās ir nepieciešams paplašināt medicīnisko masku un FFP2 respiratoru lietošanu. “Piemēram, tās ir darbavietas, kur pulcējas vairāki cilvēki,” ieteikumu precizē Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Veselības ministrija arī rosina paplašināt darbinieku obligātu testēšanu vairākās nozarēs, maksimāli turpināt attālināto darbu un paplašināt paštestu prasību dažādu pakalpojumu saņemšanai. “Maksimāli vajadzētu izmantot attālināto darbu, jo ir redzams, ka, samazinoties saslimstībai, darbiniekiem ir tendence atgriezties klātienes darbā, tomēr pagaidām to vajadzētu ierobežot,” saka O. Šneiders. Savukārt papildu testēšana attiektos uz dažādiem pasākumiem, tostarp sporta, kultūras pasākumiem, kurus apmeklējot pirms tam būtu jāveic tests, lai maksimāli izvairītos no vīrusa izplatīšanās un tā palielinātu drošības līmeni.
Veselības jomas eksperti ir vienisprātis: nekādā gadījumā ārkārtas situāciju pašlaik nedrīkst atcelt.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs prognozēja, ka pēc svētkiem Covid-19 izplatība kāps par 30 procentiem arī valstīs, kur vēl nav plaši izplatījies omikrona paveids, un faktiski šī prognoze piepildījusies arī Latvijā. Pašlaik Latvijas dati rāda, ka saslimstības līmenis Latvijā jau ir palielinājies, turklāt Jaungada svinībām uz šo saslimstības pieaugumu vēl nav bijis ietekmes, jo tas būs redzams pēc nedēļas.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija šogad vēl nav sanākusi, taču, kā norādīja O. Šneiders, lēmums par ārkārtas situācijas pagarināšanu jāpieņem valdībai un tam nav nepieciešams šīs komisijas ieteikums vai lēmums. Tomēr, ņemot vērā prognozēto Covid-19 saslimstības kāpumu un līdz ar to arī ar šo slimību saslimušo stacionēšanas gadījumu pieaugumu, komisijas sēdi visticamāk drīzumā varētu sasaukt, lai novērtētu situāciju slimnīcās un to spēju atkal uzņemt arvien lielāku skaitu pacientu. Medicīnā ārkārtas situācija nav atcelta, par to vienojās jau pirms Ziemassvētkiem, ņemot vērā prognozes par omikronu. Visām slimnīcām ārkārtas situācijas laikā jābūt gatavām nodrošināt Covid-19 pacientu uzņemšanu un ārstēšanu.
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir palielinājies no 522 gadījumiem līdz 540,2 uz 100 000 iedzīvotāju. Lai arī nedaudz (par 1,9 procentpunktiem) samazinājies veikto Covid-19 testu skaits, par trešdaļu pieaudzis inficēto skaits Latvijā. Pagājušajā nedēļā vidēji dienā tika veikti 6633 testi (iepriekš - 6760), savukārt dienā atklāti vidēji 799 jauni gadījumi (iepriekš - 613), Neatkarīgo informēja Slimību profilakses un kontroles centrā. Vidēji dienā slimnīcās tiek stacionēti 47 pacienti ar Covid-19. Tāpat joprojām liels skaits pacientu ir ar smagu slimības gaitu. Pieaudzis arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients, kas liecina par straujāku infekcijas izplatīšanos sabiedrībā. Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto un nevakcinēto un daļēji vakcinēto cilvēku vidū pagājušajā nedēļā, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 infekcija konstatēta 1,6 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem.
Epidemiologi atgādina, ka, pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū slimība visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā. Piemēram, otrdien atklāti 1628 jauni Covid-19 gadījumi, un tas ir lielākais atklāto saslimšanas gadījumu skaits kopš 2021. gada 10. novembra, kad tika konstatēti 1689 inficēšanās gadījumi. No visiem pagājušajā diennaktī reģistrētajiem Covid-19 slimniekiem 617 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nebija pabeiguši, kamēr 1011 bija vakcinēti.
Pagājušajā nedēļā strauji pieaudzis ievesto gadījumu skaits (358), sasniedzot 6,4 procentus no visiem Covid-19 inficētajiem. Cilvēki, kas inficēti ar Covid-19, visbiežāk Latvijā ieradušies no Lielbritānijas (120), Itālijas (79), Zviedrijas (56), Vācijas (49), Spānijas (46), Somijas (45), Dānijas (39), Norvēģijas (32), Ēģiptes (31), Francijas (30), ASV (28), Apvienotajiem Arābu Emirātiem (26), Lietuvas (26), Igaunijas (19), Ungārijas (17).
Latvijā līdz 2. janvārim konstatēti 644 Covid-19 omikrona varianta gadījumi, no tiem 46 procenti ir ievestie gadījumi (visvairāk no Lielbritānijas), no tiem lielākā daļa atklāti, testējot iebraucējus lidostā. Savukārt 54 procenti ir sekundārie gadījumi, kad inficējušās kontaktpersonas, vai vietējie gadījumi ar nenoskaidrotu infekcijas avotu un inficēšanās apstākļiem.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne uzskata, ka nav pamata atvieglot pašreizējos Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus. Pašreizējās tendences rāda, ka situācija slimnīcās janvārī varētu būt tāda pati kā rudenī. Vērtējot modelēto situāciju - cik Covid-19 pacientu būtu jāstacionē slimnīcās, izplatoties omikrona paveidam (sliktajā scenārijā tie būtu vairāk nekā 6000 Covid-19 pacientu slimnīcās), kā arī ņemot vērā pašreizējo situāciju un pieredzi citās valstīs, un Latvijas vakcinācijas pārklājumu, epidemioloģe pieļāva, ka mums varētu neizdoties izvairīties arī no stingrākiem ierobežojumiem. Vai tā būtu mājsēde vai kādi citi ierobežojumi - par to būtu jālemj politiķiem un valdībai. Epidemiologi šajos apstākļos neredz nekādu epidemioloģisku pamatojumu, kādēļ varētu atvieglot Covid-19 ierobežojumus un atcelt ārkārtas situāciju.
Vienlaikus par omikrona ietekmi uz iedzīvotāju veselību pašlaik joprojām ir grūti spriest. Eksperti norāda uz divām lietām: omikrons izplatās daudz straujāk par citiem koronavīrusa līdz šim zināmajiem variantiem, bet vienlaikus pirmie ziņojumi par šo paveidu ļauj cerēt, ka tas izraisa vieglāku saslimšanu nekā delta variants. Tomēr, kā norādīja Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs, omikrona ietekmē varētu sagaidīt lielu slimnīcu noslodzi. Pagaidām nav iespējams prognozēt, kādu ietekmi Covid-19 omikrona paveids atstās uz sabiedrību, kurā ir daudz nevakcinētu vecāka gadagājuma cilvēku.
Pašlaik lielākais skaits inficēšanās gadījumu ar kovida paveidu omikronu ievesti no ārzemēm un atklāti lidostā, tomēr par šī paveida straujo izplatību liecina nupat atklātais Covid-19 saslimstības perēklis sociālās aprūpes centrā Salacgrīvā, kur saslimuši visi iemītnieki. Versijas divas: seniori inficējušies svētku koncertā vai arī - no viena iemītnieka, kas bez atļaujas bija devies ārpus centra.
