Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā sākuši biežāk lietot alkoholu, vienlaikus neliela daļa cilvēku alkohola lietošanu atmetuši pavisam, liecina Stresa termometra dati.
Covid-19 pandēmijas laikā biežāk grādīgos dzērienus sākuši lietot gados jauni cilvēki, kā arī vīrieši. Stresa barometrs parāda arī vēl vienu negatīvu tendenci - vairāk nekā pusei aptaujāto iedzīvotāju gada laikā pasliktinājusies mentālā veselība.
Gada laikā iedzīvotāju īpatsvars, kas sākuši biežāk lietot alkoholu, palielinājies par pieciem procentiem. 2021. gada sākumā 18 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka iepriekšējā gada laikā biežāk sākuši lietot alkoholu (seši procenti - izteikti biežāk, 12 procenti - nedaudz biežāk), bet 2022. gada sākumā šādu atbildi sniedza jau 23 procenti iedzīvotāju.
Šā gada sākumā 39 procenti aptaujāto norādīja, ka nekādu izmaiņu attiecību uz alkohola lietošanas biežumu viņiem nav, bet 14 procenti alkoholu pēdējo 12 mēnešu laikā lieto retāk nekā pirms tam, rāda “Benu aptiekas” sadarbībā ar “Gemius” veiktā aptauja. Pozitīvā ziņa, ko parāda Stresa barometrs, ir tāda, ka piektdaļa cilvēku aptaujā atzinuši, ka alkoholu nelieto vispār, un neliela daļa (trīs procenti) šajā laikā alkohola lietošanu ir atmetuši pavisam. Salīdzinot šos datus ar aptaujas rezultātiem pirms gada, jāsecina, ka 2021. gadā alkoholu vispār nelietoja lielāks iedzīvotāju īpatsvars, proti, gandrīz ceturtā daļa.
Stresa barometrs atklāj arī satraucošus datus - alkoholu pēdējā gada laikā biežāk sākuši lietot gados jauni cilvēki - vecumā no 18 līdz 24 gadiem šādu atbildi snieguši 41 procents aptaujāto, kas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Salīdzinot 2022. gada sākumā iegūtos rezultātus ar pagājušā gada sākumu,
vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem novērojams būtisks alkohola lietošanas biežuma pieaugums, turklāt jaunieši arī vairāk nekā cita vecuma cilvēki norādījuši uz mentālās veselības pasliktināšanos.
Salīdzinot rezultātus pēc aptaujāto dzimuma, sociologi norāda, ka Covid-19 pandēmijas periodā alkoholu kopumā biežāk sākuši lietot vīrieši, tomēr salīdzinājumā ar 2021. gada sākumu pašlaik gan vīriešu, gan sieviešu vidū ir pieaudzis cilvēku īpatsvars, kas alkoholu lieto biežāk. 2021. gada sākumā 12 procenti sieviešu un 25 procenti vīriešu sniedza atbildi, ka alkoholu sākuši lietot biežāk, savukārt šā gada sākumā tā atbildēja 18 procenti sieviešu un 29 procenti vīriešu (turklāt desmitā daļa atzinuši, ka alkoholu lieto izteikti biežāk).
Vienlaikus šā gada sākumā vīrieši arī biežāk snieguši atbildi, ka alkoholu lieto retāk nekā pirms tam - pēdējo 12 mēnešu laikā alkohola lietošanu ir samazinājuši 15 procenti vīriešu un 12 procenti sieviešu. Gada laikā alkohola lietošanu atmetuši salīdzinoši neliels īpatsvars aptaujāto - trīs procenti vīriešu un divi procenti sieviešu.
Stresa barometrs parāda, ka vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir pasliktinājies mentālās veselības pašvērtējums. Salīdzinot dažādos laika posmos veikto aptauju datus, var secināt, ka iedzīvotāji arvien biežāk norāda, ka mentālā veselība pasliktinās. Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka sievietes biežāk norāda uz mentālās veselības pasliktināšanos - to atzinuši 55 procenti sieviešu un 50 procenti vīriešu. Izmaiņas savā mentālajā veselībā nav novērojuši 34 procenti sieviešu un 37 procenti vīriešu, bet mentālā veselība uzlabojusies sešiem procentiem sieviešu un astoņiem procentiem vīriešu. Biežāk mentālās veselības pasliktināšanās novērojama gados jaunāku cilvēku vidū, piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem un vecumā no 25 līdz 34 gadiem mentālā veselība pasliktinājusies attiecīgi 56 un 57 procentiem aptaujāto. Turklāt piektā daļa aptaujāto uzskata, ka viņu garīgā veselība pasliktinājusies ievērojami.
