Atrast balansu starp industrijām un pasaules glābšanu

© F64

Pēdējos gados daudz runā par ES „Zaļo kursu”, par zaļo dzīvesveidu un sociāli atbildīgu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību. „Zaļais” jēdziens ir tik plašs, ka grūti aptvert, kas tad ir īsti ir „zaļa uzņēmējdarbība”, ja uzņēmums nekādā veidā nav saistīts nedz ar atkritumu apsaimniekošanu, nedz veic kādas vidi piesārņojošas darbības, nedz īsteno vides atjaunošanas programmas.

Ikviens solis atstāj pēdas

Kas ietekmē vidi? Var teikt, ka pilnīgi viss, ko dara cilvēks, jo ik solis atstāj savu pēdu, no pļavā noplūkta zieda un pilsētas ielās ieklāta asfalta metra un automašīnām līdz traktoram un mēslojumam labības laukos un orbītā palaistiem sadalītiem un kosmosa misijām uz Marsa. Cilvēce ir attīstījusi tehnoloģijas, ko savā labā izmanto ilgus gadus, nedomājot par to, kā šīs tehnoloģijas un zinātnes sasniegumi ietekmē dabu, no pagalma zāliena daudzveidības līdz izmaiņām atmosfērā. Vienā dienā nevar pateikt: stop, turpmāk dzīvosim saskaņā ar dabu - ēdīsim tos, kas izaugs, ja izaugs bez lauku kopšanas, sildīsimies pie ugunskuriem un dzīvosim bunkuros. Taču ļoti daudz varam darīt, lai samazinātu cilvēka atstāto nospiedumu.

Kā nesagraut dabu un saglabāt komfortu

Dziļākajā būtībā mūsdienu standartiem atbilstoša dzīves līmeņa nodrošināšana, ražošanas un ekonomikas attīstība ir pretrunā ar vides saglabāšanu. Tajā pašā laikā uzņēmēji bieži runā par ilgtspējīgu attīstību, kurā viens no akcentiem tiek likts uz ietekmes uz vidi samazināšanu. Visvienkāršāk par vides saglabāšanu ir runāt ar sabiedrību kopumā: šķirot atkritumus, nepirkt nevajadzīgas lietas, labot saplīsušās drēbes, apavus un ierīces. Taču kā to īstenot, ja industrijas strādā pretējā virzienā: par zemām cenām, kas ir pat zemākas par remonta izmaksām, piedāvā tirgū jaunas, it kā arvien efektīvākas, resursus mazāk patērējošas, modernas un saimniecībā absolūti „nepieciešamas lietas.” Piemēram, automašīnas tiek ražotas tikai divu trīs gadu ekspluatācijai. Mēs vairs nerunājam par uzticamām un ilgmūžīgām mašīnām ar zemām remonta izmaksām, bet gan par displeja lielumu salonā, bagāžnieka ietilpību, galveno akcentu vēršot uz degvielas patēriņu, kas nenoliedzami ir vērā ņemams faktors, bet, skatoties visu auto ražošanas ciklā nodarīto postu videi, no materiālo resursu ieguves, pārstrādes un preces ražošanas laikā iztērētajiem resursiem un ar to saistītajām CO2 emisijām, līdz nolietoto auto utilizācijai, pārliecība, ka jauns auto ar zemu enerģijas patēriņu ir videi mazāk kaitīgs par vecā auto ekspluatāciju 30 gadu garumā, krietni tiek iedragāta.

Savu viedokli par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību pauž industriju pārstāvji:

„Carlsberg” zīmola vadītājs Latvijā Tomas Piliponis: „Starp ES organizācijām, kuras uzskata, ka plaša patēriņa elektroniskajām precēm jābūt ne tikai izstrādātām tā, lai tās darbotos, bet arī būtu salabojamas, ja vien tas ir nepieciešams, pastāv vienošanās „Tiesības uz remontu” (https://repair.eu/). Lai izgatavotu produktus, ko ir viegli salabot, mums ir nepieciešami dizaini, kas nodrošina vieglu demontāžu. Remontam jābūt pieejamam, pieņemamam un vispārpieņemtam. Tas nozīmē, ka produkta remontam nevajadzētu maksāt vairāk nekā jauna produkta iegādei. Nedrīkstētu pastāvēt arī juridiskie šķēršļi, kas liegtu privātpersonām un neatkarīgiem remontētājiem salabot bojātus izstrādājumus. Tas nozīmē pārdomātus, ērtus un saprotamus garantijas nosacījumus. Dažkārt uzņēmumi var gūt lielu potenciālu, īstenojot ilgtspējību, lai pārdotu vairāk savu produktu. Viņi apgalvo, ka ir ilgtspējīgi, bet patiesībā dara ļoti maz un tikai tāpēc, lai palielinātu savu peļņu. Šiem uzņēmumiem vērts atcerēties, ka šāda veida politika ir ļoti riskanta un rezultātā var zaudēt ne tikai naudu, bet arī reputāciju, kas ilgtermiņā maksās vēl vairāk. Tam patiešām ir nozīme, tāpēc uzņēmumiem ir jāveic pasākumi, lai pārliecinātos, ka arī neviens no piegādātājiem nespēlē negodīgu spēli. Arī patērētājiem jācenšas izglītoties par ilgtspējības tēmu, lai varētu droši izlemt, cik viens vai otrs uzņēmums ir patiess savā vēstījumā par ilgtspēju. Viens no labākajiem veidiem, kā pierādīt savus apgalvojumus par uzņēmuma korporatīvi sociālās atbildības aktivitātēm, ir dalīties ar savu ilgtspējības ziņojumu. Arī „Carlsberg” īsteno šādu praksi, publicējot ilgtspējības ziņojumu, jo tas vienlaikus ir arī veids, kā sekmēt patērētāju izpratni par vides jautājumiem un motivēt viņus mainīt paradumus.”

LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs vēsta: „AS „Latvijas valsts meži” (LVM) uzskata, ka ilgtspējīga mežsaimniecība - kāda tā ir Latvijā, ir viens no zaļākajiem iespējamajiem zemes apsaimniekošanas veidiem: LVM apsaimniekošanā esošie meži augot ik gadu piesaista ap 12 miljonus tonnu ogļskābās gāzes, vienlaikus saražojot vairāk nekā astoņus miljonus tonnu skābekļa.

To esam panākuši, izaugušos kokus nododot pārstrādei Latvijas kokrūpniekiem - koka māju, grīdu, logu, durvju, dēļu, brusu, plātņu un mēbeļu ražošanai. Tādējādi šajos izstrādājumos ogleklis ir droši noglabāts visu to kalpošanas mūžu. Savukārt to, kas paliek pāri, var izmantot zaļajai enerģētikai, aizstājot fosilos resursus - naftu un gāzi.

Jau vairākus gadus LVM klientu centros visur, kur tas iespējams, siltumenerģijai tiek izmantota zaļā enerģija jeb atjaunīgie resursi - 90% ēku izmanto koksnes granulas, malku un šķeldu. Zaļā domāšana ir iestrādāta arī visos meža apsaimniekošanas procesos, ko veic LVM - jau darbu plānošanas posmā pirmais jautājums, ko plānotājs mežā risina, ir - kā to paveikt pēc iespējas saudzīgāk un saglabājot dabas daudzveidību? Piemēram, necirst kokus galvenajā cirtē desmit metrus ap ūdenstecēm, kā arī to palienēs, jo atstātie koki nodrošina ūdens tuvumā mītošajām sugām labvēlīgu noēnojumu. Tāpat necirst kokus ap lielo putnu ligzdām, atstāt koku grupu ap ligzdas koku - tad pastāv lielāka iespēja, ka putns arī nākamajā gadā te atgriezīsies ligzdot.

Arī meža stādīšanā, salīdzinot ar laiku pirms 20-30 gadiem, stādu apstrādei vairs netiek izmantotas ķīmiskas vielas. Lai stādus aizsargātu, „Latvijas valsts mežos” izmanto līmes un smilšu maisījumu vai vasku.”

Juris Stinka, „Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītājs: „„Philip Morris International” (PMI) kā globālai kompānijai, kas savu saimniecisko darbību īsteno vairākos pasaules kontinentos un tirgo savu produkciju 175 pasaules valstu tirgos, ir ārkārtīgi būtiski mazināt saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un sekot aprites ekonomikas principiem.

Pašlaik uzņēmums atrodas transformācijas procesā - mēs mainām savu biznesa filosofiju, lai radītu nākotni bez cigarešu dūmiem, un īstenojam sociāli atbildīgu, ilgtspējīgu un apkārtējai videi draudzīgu uzņēmējdarbību.

Mūsu vides politika uzstāda augstas prasības ne tikai mūsu iekšējiem ražošanas procesiem, bet arī visiem mūsu sadarbības partneriem - izejvielu audzētājiem, piegādātājiem, loģistikas ķēdēm. Sekojam pieciem būtiskiem principiem, ko stingri ievērojam gan mēs, gan mūsu partneri visā pasaulē: ilgtspējīgu materiālu un izejvielu izmantošana, oglekļa pēdas nospieduma mazināšana gan ražošanas, gan transportēšanas procesos, produkta dzīves cikla optimizēšana, aprites ekonomikas principu ieviešana, kā arī sociālā atbildība ražošanas, produkta lietošanas un produkta dzīves cikla beigu fāzēs. Piemēram, jau šodien 94,7% no mūsu iepakojuma materiāliem ir otrreiz pārstrādājami, bet 89,8% no iepakojuma materiāliem ražoti no atjaunojamiem resursiem.

Mūsu vides politika tiek īstenota globāli - visos reģionos, kur veicam saimniecisko darbību, un Baltijas valstis nav izņēmums. Tā mūsu rūpnīca Lietuvā jau 2019. gadā kļuva par pirmo PMI oglekļa emisijas neitrālo rūpnīcu pasaulē. Pašlaik jau piecas mūsu ražotnes - Lietuvā, Šveicē, Portugālē, Čehija un Meksikā - ir oglekļa emisijas neitrālas.

Tāpat tiek nodrošināts, ka ikvienam pieaugušajam smēķētājam, kurš iegādājas elektronisko karsējamās tabakas ierīci, ir iespēja novecojušu vai nefunkcionējošu ierīci bez maksas atgriezt tirdzniecības vietā, nevis izmest to atkritumos - par to tiek informēti klienti iegādes brīdī. Visas, arī Latvijā savāktās elektroniskās ierīces tiek novirzītas tālākai pārstrādei. Visā pasaulē spējam savākt atpakaļ aptuveni pusi mūsu pārdoto ierīču un spējam pārstrādāt līdz pat 84% no šo ierīču materiāliem.

Lai novērstu atkritumu nonākšanu vidē un samazinātu cigarešu izsmēķu daudzumu, kas nonāk dabā, īstenojam globālu patērētāju izglītošanas programmu. Daudzi patērētāji joprojām neapzinās izsmēķu negatīvo ietekmi uz vidi, tāpēc īstenojam dažādus patērētāju izglītošanas pasākumus. Latvijā kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu „Zaļā josta” īstenojam izglītošanas kampaņu „Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”, lai aicinātu iedzīvotājus nepiegružot apkārtējo vidi ar cigarešu izsmēķiem.”

Svarīgākais