Krievijas rubļa kursa kritums pret ASV dolāru paliek par aritmētiski uzskatāmāko rādītāju tam, cik Krievijai izmaksā uzbrukums Ukrainai no Krievijas iedzīvotāju viedokļa.
Neatkarīgās 2. marta publikācija “Kara nodoklis Krievijas iedzīvotājiem ir 20% no viņu naudas” ietvēra kopijas no elektroniskajiem dokumentiem, kas apliecināja rubļa un dolāra maiņas kursus marta pirmajās dienās. Krievijas Centrālā banka bija noteikusi, ka 1. martā vienam dolāram atbilduši 93,55 rubļi, bet 2. martā rublim jānostiprinās līdz 91,74 rubļiem par dolāru. Turpat gan tika atzīts, ka KCB nespēj šādu kursu uzturēt ar valūtas intervencēm, t.i., ar rubļu pirkšanu un valūtas pārdošanu visiem tiem, kuri gatavi par dolāru atdot vairāk rubļu, nekā centrālā banka noteikusi. Valūtas tirdzniecības interneta platformā “Forex”dolāru pārdevēji un pircēji bija vienojušies slēgt darījumus ar 100,40 rubļiem par dolāru. Rubļa vērtība pret dolāru tobrīd bija noslīdējusi par pārdesmit rubļiem kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Pēc kauju nedēļas, kurā Krievija pavirzījusies uz priekšu mazāk, nekā tik ilgā laikā būtu spējis noiet kājāmgājējs, rubļa kurss noslīdējis par nepilniem 15 rubļiem pēc KCB rēķiniem un par 48 rubļiem pēc reālās tirdzniecības rezultātiem. Kuri nespēj pieslēgties valūtas tirdzniecībai internetā, tiem jādodas uz valūtas maiņas kantoriem bankās un ārpus tām, kur dolārs maksā 150 un vairāk rubļu.
KCB mēģināja savu nespēju uzturēt rubļa kursu ar intervencēm kompensēt ar jaunu nodokli vai nodevu, kas vairs nebija kara nodoklis tikai tēlaina izteiksmes līdzekļa nozīmē. Proti, KCB pieprasīja par labu valstij 30% no katra darījumu summas. Tādējādi dolārs par 100 rubļiem pircējam izmaksāja 130 rubļus utt. Maksājuma jēga bija pēc iespējas samazināt valūtas pirkšanu vislabāk līdz nullei. Ja darījumu nebūtu vispār, tad rubļa kurss nekristu. Šie 30% bija vērsti pret to, ka dolārus pērk privātpersonas. Juridiskām personām šāda apgrūtinājuma sākotnēji nebija, jo skaidrs, ka uzņēmumiem vajag valūtu, lai varētu turpināt ražošanu iekšējam tirgum un eksportam. Dažu dienu laikā nosacījumi tika izmainīti, nosakot vienādu 12% likmi fiziskām un juridiskām personām.
Daudz lielāka nozīme nekā kaislībām ap valūtas fiziskās un elektroniskās tirdzniecības vietām ir visu to preču sadārdzinājumam, kuru ražošanai (pievešanai, glabāšanai, tirgošanai) nepieciešami izdevumi ASV dolāra vai jebkuras citas konvertējamās valūtas izskatā. Ja kāds tam iepriekš neticēja, tad tagad arī viņš spiests piekrist, ka Krievijā vispār nav tādu preču, kuru radīšana neprasa vispār nekādus izdevumus valūtā. Attiecīgi, visu preču cenas ceļas par pāris procentiem dienā vismaz.
Krievijā ieviestā kara cenzūra pagaidām neskar valūtas un vērtspapīru tirdzniecības brokerus, kuri reklamē sevi ar internetā publicētiem pārskatiem par valūtas un vērtspapīru tirgiem un ekonomiku kopumā. Visu pagājušo nedēļu un tieši tāpat vakar (pirmdien) viņi meta internetā briesmu stāstus par inflāciju:
viens atsaucās uz sievieti, kura apliecinājusi, ka identiskiem vistu stilbiņiem cena dažu dienu laikā cēlusies par 70%, otrs stāstīja pats par sevi, ka gribējis ieguldīt rubļus jaunā automašīnā, bet neesot to izdarījis, jo viņa iecerētais automobilis autosalonā izrādījies jau par miljons rubļiem dārgāks, nekā attiecīgais autodīleris uzrādījis savā cenu lapā internetā.
Briesmu stāsti par inflāciju nebija pretkara propaganda, bet brokeru mēģinājumi izdzīvot, iestāstot cilvēkiem, ka lai atdod viņiem, t.i., brokeriem visus savus brīvos līdzekļus vērtspapīru pirkšanai. Vētspapīrus nopirkt pagaidām gan vispār nav iespējams, jo KCB apturēja Maskavas un arī Pēterburgas fondu biržu darbību praktiski vienlaicīgi ar savām valūtas intervencēm. Proti, Krievijas vērtspapīru kursi gāzās uz leju tieši tādā pašā ātrumā, kā rubļa kurss pret valūtu. Tirdzniecība tika apturēta vispirms uz vienu dienu, tad divām dienām utt. vismaz līdz šodienai, kad Krievija svinēs kara laikā jo īpaši svarīgos 8. marta svētkus.
Kāpēc cilvēkiem jāpērk akcijas, kuru cena noteikti turpinās krist, ja biržu vispār atvērs pirms kara pārtraukšanas Ukrainā? Ir tāda biržas spekulantiem mīļa, bet citiem grūti uztverama domu gaita, ka akciju cenu krišana ir tikpat laba kā akciju cenu celšanās, jo cenu krišana rada lētas akcijas, kuras iespējams nopirkt lielā daudzumā un lieliski nopelnīt tad, kad akciju cenas celsies.
Krievijas akciju cenu celšanos biržas spekulanti pamato ar to, ka karš piespiedīs KCB beidzot tomēr darīt to pašu, ko dara Eiropas Centrālā banka, ASV Federālo rezervju sistēma u.c. centrālās bankas. Tātad piespiedīs drukāt rubļus neierobežotā daudzumā, kas - jā - kāpinās inflāciju un nodzīs rubļa kursu kaut zem 200, kaut zem 500 rubļiem par dolāru, bet toties iekustinās akciju cenu kāpumu un padarīs ne tikai par miljonāru, bet par miljardieri katru, kas tagad kaut ko ieguldīs Krievijas uzņēmumu akcijās.
Ārpus biržas spekulantu redzesloka paliek jautājums, kas notiks ar to uzņēmumu akcijām, kurus pret Krieviju vērstās sankcijas izputinās, jo tie nespēs - un jau šodien nespēj - neko saražot ārzemju izejvielu, darbmašīnu un to rezerves daļu vai eksporta tirgu pazušanas dēļ.
