Kāpēc "Latvijas dzelzceļš" pārvadā gaisu par valsts naudu?

© depositphotos.com

Valstij piederošais uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) seko cita valsts uzņēmuma “air Baltic” piemēram pārvadāt pamatā gaisu, jo Latvijas valsts par šādu darbu maksā vairāk un drošāk nekā kravu īpašnieki vai pasažieri.

“air Baltic” gaisa pārvadāšanas biznesu sāka pirmais un ir ticis tajā daudz tālāk, ko Neatkarīgā aprakstījusi un arī parādījusi ne reizi vien.

Ekrānuzņēmums

Latvija par simtiem miljoniem eiro apmaksā īpašā Kanādas gaisa pārvešanu uz Latviju ar Kanādā būvētām lidmašīnām, kurām pielietojumu atņēmuši Covid-19 vārdā nosauktie ceļošanas ierobežojumi. Tādējādi uz Latviju atvestais Kanādas gaiss var ilgi palikt lidlaukā stāvošās lidmašīnās. Jaunākā ziņa no “air Baltic”datēta ar 24. februāri par Rīgā piezemējušos 33. jauno “Airbus A220-300” kā pirmo no astoņām šāda veida lidmašīnām, kuru piegādes ieplānotas šim gadam.

Kanādas gaiss Latvijai izmaksā simtiem miljonu eiro. Vietējā Latvijas gaisa pārvadāšana vilcienos valstij izmaksā pa kārtu lētāk - tātad desmitiem miljonu eiro gadā. Šeit rakstītais nav nekāds joks, bet pārstāstījums no LDz 2021. gada finanšu pārskata, kuru jebkurš interesents var atrast un izpētīt uzņēmuma mājaslapā. Lūk, pati galvenā pārskata tēze:

Ekrānšāviņš

Būtisks Latvijas dzelzceļa darbības rādītājs ir vilcienu nobraukto km skaits, kas ir pamatā infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu.2021. gadā kopējais vilcienu-km skaits salīdzinājumā ar 2020.gadu ir samazinājies par 2,8%, no tiem kravu pārvadājumos par 7,5%, savukārt vilcienu-km skaits pasažieru pārvadājumos ir palielinājies par 1,1%. Pa Latvijas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūru 2021.gadā kravu pārvadājumos nobraukti 4 638 tūkst. vilcienu-km, pasažieru pārvadājumos nobraukti 6 037 tūkst. vilcienu-km. Kravu pārvadājumu apjoms 2021. gadā ir 21 963 tūkst. tonnas, kas ir par 2 150 tūkst. tonnām jeb 8,9% mazāks nekā 2020. gadā, kad tika pārvadātas 24 113 tūkst. tonnas. (...) Platsliežu dzelzceļa līnijās 2021. gadā pārvadāti 11 194 tūkst. pasažieri, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu to skaits ir samazinājies par 13%

Tātad LDz darbības pirmais rādītājs nav ne pārvadāto kravu daudzums, ne pasažieru skaits, ne ieņēmumi un peļņa, bet attālums, kādu teorētiski nobraukuši visi vilcieni kopā, praktiski nobraucot savus daudz īsākos ceļa gabaliņus šurpu-turpu, šurpu-turpu. Šādu saimnieciskās darbības mērķi radījis līgums starp LDz un valsti Satiksmes ministrijas personā, ar kuru valsts apņēmusies maksāt valsts uzņēmumam par dzelzceļa sliežu uzturēšanu. Jo vairāk vilcienu braukā pa sliedēm, jo ātrāk tās dilst un jo lielākus rēķinus LDz var piestādīt valstij. Uzņēmuma vadītājiem vairs nav nekādas vajadzības meklēt ārzemju un arī vietējo kravu īpašniekus, kuri gribētu, varētu, drīkstētu izmantot LDz pakalpojumus. Pilnīgi pietiek, ka LDz sliedes izmanto cita valsts uzņēmuma “Pasažieru vilciens” (PV) vilcieni. Arī PV pastāv neatkarīgi no pasažieriem, jo vilcienu kustēšanos apmaksā valsts. Maksa par LDz sliežu deldēšanu ir liels izdevumu postenis PV bilancē, taču ar PV izdevumu transformēšanu LDz ieņēmumos tomēr pietrūkst LDz uzturēšanai. Tāpēc LDz ir aprēķinājis, cik daudz naudas tam pienākas no valsts, lai ne tikai segtu zaudējumus par kravu un pasažieru pārvadāšanu, bet arī lai iegrāmatotu peļņu, saskaitot zaudējumus no kravu un cilvēku pārvadāšanas ar ieņēmumiem no valsts pasūtījuma izpildes. Palūkosimies uz elektroniskā dokumenta oriģinālu:

Ekrānšāviņš

Acīm redzams, ka LDz prasa no valsts 157,7-127=30,7 miljonus eiro par 2021. gadu un 156,5 - 134=22,5 miljonus eiro par 2020. gadu. Prasījumu summa augusi atbilstoši kravu un pasažieru daudzuma samazinājumam. Valsts Satiksmes ministrijas personā LDz prasības atzīst, bet pagaidām neko samaksājusi nav. Satiksme ministrija pirms dažām dienām apliecināja Neatkarīgajai, ka “virza attiecīgos tiesību aktu projektus izskatīšanai Ministru kabinetā”.

Tagadējā prakse ir šāda veida prasījumus apmaksāt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šā gada valsts budžetā šādiem izdevumiem tika rezervēti 82 miljoni eiro, bet līdz šim laikam izdevumu limits bez Saeimas līdzdalības uzpūsts līdz 632 miljoniem eiro un tā tālākā palielināšana ir pārskatāmas nākotnes jautājums. Krišjāņa Kariņa valdība ir uzkrājusi daudz slēpto parādu, ko nāksies legalizēt un apmaksāt.

Salīdzinājumam der pagaidām pēdējā finanšu ziņa no “air Baltic” par 2021. gada pirmo pusi, ka uzņēmuma zaudējumi pret 2020. gada pirmo pusi sarukuši trīs reizes līdz tikai 61,5 miljoniem (tātad līdz -61,5 miljoniem) eiro.

Šobrīd nav iespējams pateikt, ciktāl ieguldījumi “air Baltic” un tieši tāpat LDz ir kovidnaudas izzagšanas sastāvdaļa, bet ciktāl tie likti uz spēles, lai valsts gūtu milzīgu peļņu. Tāda ir iespējama atkarībā no tā, vai, kad un kādā veidā tiks sakauta Ukrainā iebrukusī Krievija.

Piemēram, šīs nedēļas aktualitāte aviācijas nozarē ir Bahamu salu, t.i., šo salu karogu iznomājušo firmu aizliegums Krievijai ekspluatēt vairāk nekā 700 no 900 tur esošajām pasažieru lidmašīnām, jo to ražotāju “Airbus” un “Boeing” pilnvarotie pārstāvji pašreizējos apstākļos nespēj pārbaudīt lidmašīnu ekspluatācijas normu ievērošanu. Ja tagad lidmašīnas Krievijā turpina lidot, tad vismaz juridiski tās jau ir pielīdzināmas metāllūžņiem, kas nekad vairs nedrīkstēs pacelties gaisā, tiklīdz Krievija tiks piespiesta ievērot civilizētās pasaules normas. Ak, cik daudz tad pelnīs “air Baltic” kā dabiskais monopolists ar savām jaunajām lidmašīnām Krievijai atņemtajā aviopārvadājumu tirgū! Tāpat Latvija izkonkurēs Pēterburgas brīvpilsētu cīņā par Kuzbasa republikas vai sultanāta ogļu kravu apkalpošanu. Jēgu naudas ieguldīšanai LDz, t.i., Krievijas dzelzceļa platuma sliežu uzturēšanai austrumu - rietumu virzienā tik tiešām dod cerības uz Krievija pašreizējā režīma sabrukumu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.