Pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas sagraus Krieviju tāpēc, ka Krievijas varas aparāts netic sankcijām, bet tic pats savai propagandai, ka sankcijas esot nekas vai gandrīz nekas.
Informācijas plūsma no Krievijas šobrīd nav pārrauta. Ikviens interesents Latvijā var izlasīt Krievijas prezidenta dekrētus, rīkojumus vai runas viņa kancelejas mājaslapā, izpētīt Krievijas Centrālās bankas (KCB) instrukcijas, sekot vērtspapīru tirdzniecībai Maskavas biržā utt. Atveramas ir daudzu Krievijas preses izdevumu elektroniskās versijas, kur lasītāju komentāri sadaļas nav tik apcirptas kā Latvijā. Jau ilgāk nekā nedēļu cirkulē brīdinājumi, ka tūlīt, tūlīt tiks atslēgts YouTube sakaru kanāls, kura grēku sarakstā skaitās vairāk nekā 60 Krievijas valstij tieši piederošo plašsaziņas līdzekļu bloķēšana. Tomēr līdz vakarvakaram Krievijas varas iestādes tādus varas darbus veikušas nebija. Tāpēc ekonomiskā situācija Krievijā līdz šim brīdim ir pietiekami labi pārskatāma un izprotama arī no Latvijas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai iekustināja lavīnu, kurā kā pirmais akmentiņš vai sniega pika novēlās Krievijas rubļa kurs. Tālāk šī lavīna aizrāva sev līdzi cukuru un vēl dažas ilgāk glabājamas pārtikas preces no Krievijas veikalu plauktiem. Abos šajos virzienos valsts aparātam izdevies situāciju nostabilizēt.
Pirmkārt, rubļa kurs pret ASV dolāru kā visu konvertējamo valūtu pārstāvi pagājušajā nedēļā tik tiešam cēlās un vakar nekrita. Tas tika panākts, ierobežojot dolāru apriti Krievijā. Dolārus vairs nedrīkst izņemt no bankām skaidrā naudā un nedrīkst ne skaidrā naudā, ne bezskaidrās naudas veidā pārskaitīt ārzemniekiem vai uz Krievijas iedzīvotāju kontiem ārzemēs. Tas viss ar atrunām, ka, no vienas puses, privātpersonas drīkst operēt ar nelielu valūtas daudzumu un, no otras puses, juridiskās personas var lūgt KCB atļauju katram darījumam ar ārzemniekiem. Rezultātā dolārs Krievijā oficiāli nav aizliegts, bet padarīts par tik grūti dabūjamu un izmantojamu, ka cilvēkiem un uzņēmumiem praktiski jāiztiek ar rubļiem. Dolārs no darījumiem pazudis kopā ar pašiem darījumiem, kas kapitālistiskajam ražošanas veidam atbilstošos pārskatos tiek iegrāmatots kā dolāra kursa pazemināšanās pret reāli izmantojamo rubli.
Otrkārt, ažiotāža pie veikalu plauktiem (pie ratiņiem, ar kuriem preces mēdza stumt līdz plauktiem - attēlā) tiešām beigusies ar diviem iznākumiem. Cukura nav vai arī cukurs divreiz dārgāks pie spekulantiem, kas paguva cukura krājumus iznest pa veikalu sētas durvīm. Abos gadījumos cilvēki pārslēgušies no aizvien nākamo preču pirkšanas uz nopirktā tērēšanu, ja ir, ko tērēt. Kam nav ko tērēt, tie iztiek bez tērēšanas. Situācija ar cukuru Krievijā ir pilnīgi analoga situācijai ar sāli Latvijā. Abās valstīs preču trūkums norakstāms uz pārrāvumiem starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr tāda situācija fiksējama tikai uz šo brīdi.
Krievijas gadījumā situācijai strauji jāmainās ap 10. aprīli, kad beigsies piegādes, par kurām līgumi slēgti pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai 24. februārī. Starpvalstu piegādes marta patēriņam pārtikas u.c. ikdienas preču sadaļās to brīdi jau bija nokārtotas. Ažiotāžas pieprasījums preču krājumus iztukšoja ātrāk, bet tikai veikalu, nevis valsts mērogā. Pašreizējais pieprasījums ir apmierināts ar esošo krājumu pārdalīšanas paņēmienu, bet aprīļa vidū vairs nebūs, ko pārdalīt.
Spilgtu, bet korekti noformētu skaidrojumu sankciju ietekmei uz Krievijas rūpniecību gadījās dzirdēt no kāda uzņēmēja, kas salīdzināja tagadējo situāciju ar 1941. gadu, kad Padomju Savienība pēkšņi zaudēja ļoti daudzus rūpniecības uzņēmumus. Tos nācās celt no jauna vārda burtiskā nozīmē ap tiem nedaudzajiem darbgaldiem u.c. iekārtām, ko paguva izvest pirms teritoriju atdošanas vāciešiem. Tas tiešām bija brīnums, ka Padomju Savienībai tik tiešām izdevās iekārtas sastiķēt tā, lai sāktu uz tām ražot gan tankus, bumbvedējus u.tml. kara tehniku, bet arī nākamos darbgaldus un iekārtas, lai ražotu vēl vairāk tanku un bumbvedēju. Tagad, lūk, rūpniecība jāizveido praktiski pilnīgi no jauna ap tiem nedaudzajiem darbgaldiem u.tml. iekārtām, kas izmanto vietējās izejvielas vai sagataves un paši nesastāv no importētām detaļām.
Uzņēmējs skaidroja, ka uzņēmumu - ne valsts, ne privāto - līmenī tāds brīnums paveicams nav. Paldies par to padomju valstij, bet tagadējā Krievijas valsts negatavojas šim paraugam sekot.
Uz papīra gan viss notiek tā, kā vajadzētu notikt. Prezidenta rīkojumi valdībai par palīdzību uzņēmējiem sankciju dēļ ir izdoti un valdība apsolījusi, ka atbalstīs uzņēmējus ar vienu triljonu rubļu. Triljons - tas skan lepni, pat ja mūsu naudā tie ir tikai 10 miljardi (apmēram Latvijas gada budžets). Labi, bet viens no KCB lēmumiem rubļa kursa celšanai bija padarīt to pievilcīgu ar iespēju augstām depozītlikmēm atbilstoši KCB refinanšēšanas likmei, ko pacēla no 9,5 līdz 20% gadā. Līdz ar to komercbankas tik tiešām ir pārcēlušas depozītprocentua jau pāri 20% gadā (depozītus uz gadu gan bankas nepieņem), bet atbilstoši cēlušas arī kredītprocentu likmes pēc formulas refinansēšanas likme+bankas interese. Jau esošie kredītlīgumi slēgti ar peldošo procentlikmi, vadoties no KCB iepriekšējiem signāliem, ka refinansēšanas likmi samazināšot. Visu Krievijas uzņēmumu kopējie parādi rubļos Krievijas komercbankās esot 45 triljoni, par ko uzņēmumi maksājuši procentos 5 triljonus gadā. Toties kredītu apkalpošana 2022. gadā izmaksās vismaz 10 triljonus, ko nekādi nav iespējams segt ar vienu triljonu, cik sola valdība.
Vienkārši sakot, gada beigās visa Krievijas rūpniecība jau atradīsies zem izsoļu āmura!
Informāciju par pagājušajā piektdienā pieņemto KCB padomes lēmumu saglabāt 20% likmi bankas prezidente Elvīra Nabiuļina sniedza kopā ar solījumu meklēt iespējas, kā palīdzēt uzņēmumiem segt pēkšņi dubultotos procentmaksājumus. Šādu - ne Krievijas, bet Latvijas amatpersonu - solījumu vērtība ir labi zināma Latvijas uzņēmējiem, mediķiem, pensionāriem un visām citām grupām. Turklāt Latvija taču pārskatāmā pagātnē nav iepinusies karos, kas padara šādu solījumu izpildi vēl jo mazāk ticamu.
Jāatgādina vēlreiz, ka Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienībai izdevās tas, kas līdz tam šķita tikpat neticams, cik Ukrainas noturēšanās pret Krievijas uzbrukumu. Atšķirība starp Ukrainu un Krieviju tagad tāda, ka krievi ar savu bombardēšanu ukraiņus pamodināja arī vārda burtiskajā nozīmē, bet krievi vēl turpina sapņot, ka apmaiņā pret naftas, gāzes u.c. dabas resursu piegādēm pasaule ļaus viņiem ne tikai sapņot, bet arī īstenot savus sapņus, tai skaitā, murgus reālajā dzīvē.
