Kamēr Latvijas valdība enerģētiskās atkarības problemātiku plāno risināt īstermiņā, vēja enerģijas projektiem noņemot jebkādus ierobežojumus un tādējādi pieļaujot vides, ainavas un cilvēku dzīves kvalitātes degradāciju, igauņi iet tālredzīgāku ceļu un strādā pie mazo modulāro kodolreaktoru tehnoloģijas ieviešanas.
Milzīgi neglīti dzesēšanas torņi komplektā ar atsauci uz Fukušimu un Černobiļu - tas ir stereotips, ar ko saistās vārds kodolenerģija, un šo mūsdienu realitātei neatbilstošo stereotipu uzturēt cenšas vēja enerģijas attīstītāji. Labā vēja enerģija pretstatā bīstamajai kodolenerģijai. Taču vēja enerģija nespēj apkalpot sabiedrības vajadzību pēc elektrības brīdī, kad vējš nepūš. Tāpēc nepieciešamas energotīklu stabilizējošās jaudas, un ar pašreizējo lietu kārtību - katrs jauns vēja parks nozīmē nozīmē iztrūkumam līdzvērtīgu nokurinātas gāzes vai šķeldas apjomu vai nepieciešamību pirkt importa elektrību biržā. Neraugoties uz šo neatrisināto rēbusu, “Koalīcija vēja biznesam ņem nost visus ierobežojumus”.
Daži politiķi gan ir ieminējušies, ka Latvijai būtu jāsāk domāt par savu kodolspēkstaciju - vispirms aizsardzības ministrs Artis Pabriks, pēc tam savā gada atskaitē to pieminēja arī premjers Krišjānis Kariņš. Taču pagaidām tās ir tikai tādas pārdomas bez konkrēta seguma. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau paziņojusi, ka ideju par kodolspēkstacijas būvniecību faktiski neatbalsta:
“Pirms diskutēt par AES celtniecību Latvijā, ir mērķtiecīgi jāizmanto jau esošie atjaunojamās enerģijas resursi, kas šobrīd nav pietiekami apgūti - vēja un saules enerģija. Ieguvumi no atjaunojamās enerģijas jaudas būtu sasniedzami salīdzinoši īsā laikā. Savukārt, ja tiktu panākta vienošanās par AES būvniecību Latvijā, ministrija atgādina, ka optimistiskākajā scenārijā tā uzsāktu darbu nākamajā desmitgadē, un jāņem vērā, ka tas ir ilgtermiņa jautājums arī celtniecības ziņā, turklāt tas nerisinās izaicinājumus enerģētikas jomā pašlaik.” Tātad tālāk par šo desmitgadi Latvija šobrīd neskatās. Toties to dara igauņi. Kopīgais Baltijas valstu projekts savulaik cieta krahu nesācies. Tāpēc tagad igauņi to virza paši saviem spēkiem, savā - igauņu stilā. “Fermi Energia” ir privāta iniciatīva, kuras īstenošanā līdztekus vietējiem igauņu investoriem kā mazākuma akcionāri iesaistās arī lieli enerģētikas uzņēmumi.
Uz “Neatkarīgās” jautājumiem par kodolenerģijas projektu atbild akciju sabiedrības “Fermi Energia” vadītājs Kalevs Kallemets:
Kas ir projekta iniciatori?
“Fermi Energia” dibinātāji ir kodolenerģētikas un enerģētikas profesionāļi, kas saskatīja, ka ne valdībai, ne valsts uzņēmumiem nav iespēju, kompetences un drosmes sākt apsvērt mazo modulāro reaktoru (Small Modular Reactor) īstenošanu, lai nodrošinātu piegādes drošību, dekarbonizāciju ar pieejamām enerģijas cenām.
Tāpēc mēs nolēmām rīkoties igauņu stilā un paši ķerties pie projekta īstenošanas.
Papildu informācija atrodama ŠEIT.
Kas ir projekta īstenotāji?
“Fermi Energia” vairākos pētījumos sadarbojas ar Eiropas vadošajiem kodolenerģijas uzņēmumiem - “Vattenfall”, “Fortum” un “Tractebel Engineering”. “Fermi Energia” šobrīd strādā 19 cilvēku komanda, un tās dibinātāji galvenokārt algo inženierus, lai plānotu būvniecību, piegādes ķēdes, licencēšanas un atkritumu apsaimniekošanas jautājumus.
Kādi ir finanšu avoti projekta īstenošanai?
“Fermi Energia” dibinātāji ir piesaistījuši investīcijas aptuveni četru miljonu eiro apmērā galvenokārt no Igaunijas privātajiem investoriem, un mēs esam pārliecināti, ka tuvākajos gados investoriem būs liela interese ieguldīt vēl vairāk. Eiropas Savienība ir pievienojusi kodolenerģiju ilgtspējīgu finanšu taksonomijai, tādējādi pašu kapitāla un ārējā finansējuma piesaiste divu reaktoru izvietošanai divu miljardu eiro apmērā ir iespējama ar labām procentu izmaksām.
Kādas tehnoloģijas tiks izmantotas projekta īstenošanai?
Mēs koncentrējamies uz mazo modulāro reaktoru (Small Modular Reactor) tehnoloģiju, ar ūdeni dzesējamiem GEN 3+ reaktoriem. Verdošā ūdens reaktori (Boiling Water Reactors) ir Zviedrijas un Somijas atomelektrostaciju galvenā tehnoloģija, kas ir nodrošinājusi drošu un rentablu elektroenerģiju jau vairāk nekā 40 gadus un ar starpsavienojumu palīdzību nodrošina piegādes drošību arī no importa atkarīgām Baltijas valstīm. “Fermi Energia” kā perspektīvu saredz BWRX-300 tehnoloģijas modeli, ko līdz 2028. gadam Darlingtonā, 40 km uz austrumiem no Toronto, ir izvēlējusies izmantot lielākā Kanādas energokompānija “Ontario Power Generation”.
Kāda ir plānotā jauda?
Šobrīd katru dienu Baltijas valstu elektroenerģijas deficīts pārsniedz 2000 MWe. Igaunijas valdība ir pieprasījusi, lai valsts uzņēmumi uzturētu 1000 MWe jaudu vecajās degslānekļa spēkstacijās. Pēc 2030. gada šīs jaudas izplatība lielākoties tiks pārtraukta, tāpēc mūsu mērķis ir līdz 2036. gadam sasniegt 1200 MWe jaudu, kas ir minimālā bāzes slodze Baltijas valstīm.
Kāds ir projekta īstenošanas termiņš?
Pēc ārkārtas situācijas enerģētikas nozarē 2021. gada decembrī un pēc “Ontario Power Generation” izvēles par labu BWRX-300 “Fermi Energia” iesniedza Igaunijas valdībai kodolenerģētikas darba grupas darba grafiku un lēmumus, kas ļautu līdz 2031. gada beigām iegūt elektroenerģiju no pirmā reaktora. Veiksmīgi sadarbojoties ar Igaunijas valdību, līdz 2036. gadam varētu tikt sasniegta 1200 MWe liela kapacitāte.
Vai šajā projektā ir iesaistītas citas valstis? Vai arī tas būs Igaunijas nacionālais projekts?
“Vattenfall AB” no Zviedrijas ir “Fermi Energia” nozīmīgs akcionārs un potenciālais nākotnes stratēģiskais investors. “Vattenfall AB” ir otrs lielākais elektroenerģijas ražošanas uzņēmums Eiropas Savienībā, kas ir akcionārs arī daudzām citām atomelektrostacijām. “Fermi Eneriga” ir atvērts arī sadarbībai ar Latvijas un citu valstu uzņēmumiem, taču vadības mērķis ir saglabāt Igaunijas privāto investoru un akcionāru vairākuma īpašumtiesības. Igaunijas biznesa kopiena ir labi kapitalizēta, izglītota un spēj veikt tehnoloģiski ietilpīgus ilgtermiņa ieguldījumus. Ja Igaunijas valdība kādā brīdī nolems iegūt īpašumtiesības arī ilgtermiņā, ienesīgu reģionālas nozīmes projektu, dibinātāji ir atvērti attiecīgai diskusijai, taču Igaunijas valdības galvenais uzdevums turpmākajos gados ir turpināt darboties ar regulējumu un plānošanu.
