Vakcīnu blakusparādību ziņojumus turpina izskatīt. Viena nāve ticami saistīta ar vakcīnu

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Lai arī vakcinācija pret Covid-19 praktiski ir apstājusies, Zāļu valsts aģentūra turpina izvērtēt ziņojumus par iespējamām blakusparādībām pēc vakcīnas. Līdz šim eksperti izvērtējuši jau 30 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem pēc vakcīnas saņemšanas.

Viens letāls gadījums ir ticami saistāms ar vakcīnas “Vaxzevria” (iepriekš zināma kā Covid-19 vakcīna “AstraZeneca”) lietošanu, “Neatkarīgā” noskaidroja Zāļu valsts aģentūrā.

Ziņojumi biežāki

Zāļu valsts aģentūra līdz šā gada 31. martam ir saņēmusi 3416 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām, bet vakcinācija līdz šim laikam Latvijā veikta vairāk nekā 2,8 miljonus reižu. Statistikas dati liecina, ka par blakusparādībām ziņots vienu reizi no aptuveni katriem 800 veikto vakcinācijas reižu, kas nozīmē, ka pēdējā mēneša laikā ir palielinājies ziņojumu biežums, jo iepriekš par blaknēm ziņoja viens no tūkstoš vakcinētajiem. Lielākajā daļā gadījumu (aptuveni 76 procenti) ziņotāji bija pacienti. Vienā no četriem gadījumiem par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām ziņojušas ārstniecības personas. “Lielākais vairums cilvēku ziņoja par vakcīnu lietošanas instrukcijās norādītām organisma reakcijām, piemēram, sāpēm vakcīnas injekcijas vietā, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, drebuļiem un nogurumu,” stāsta Zāļu valsts aģentūras speciāliste Tanita Tamme-Zvejniece. Šie simptomi parasti rodas astoņu līdz desmit stundu laikā pēc vakcinācijas un izzūd paši divu līdz trīs dienu laikā.

Visvairāk ziņojumu par venozu trombemboliju

Saņemto ziņojumu vidū ir arī ziņojumi par iespējamām blakusparādībām, kas tiek saukti par “īpašās intereses nevēlamiem notikumiem”, kurus uzrauga īpaši rūpīgi. Visvairāk šādu ziņojumu - 23 - saņemts par venozu trombemboliju pēc vakcinācijas, kā arī par miokardītu - 22 ziņojumi. Vēl saņemti astoņi ziņojumi par vienpusējudažādas pakāpes sejas muskulatūras parēzi, 14 ziņojumi par anafilaksi, divi ziņojumi par perikardītu, viens ziņojums par trombozi ar trombocitopēniju, pieci ziņojumi par trombocitopēniju, divi - par imūno trombocitopēniju, četri - par Gijēna-Barē sindromu.

Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka līdzīgi kā pēc jebkuru vakcīnu un zāļu saņemšanas, arī pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas var rasties blakusparādības, tomēr ne visi cilvēki ar tām saskaras. Vairums blakusparādību rodas, jo vakcīnas stimulē cilvēka organisma imūnsistēmu. Tā rezultātā daļai cilvēku viņu organisma īpatnības dēļ var rasties sagaidāmas reakcijas jeb blakusparādības. Tomēr šādu reakciju rašanās vai trūkums neliecina par to, cik stipra vakcinācijas rezultātā būs iegūtā organisma aizsardzība.

Izvērtēti 30 ziņojumi par pacientu nāvi

Līdz 31. martam Zāļu valsts aģentūra izvērtējusi 30 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas. No tiem 29 gadījumos nav apstiprināta saistība ar vakcināciju pret Covid-19 vai dažos gadījumos pieejamo datu apjoms nav bijis pietiekams, lai noteiktu iespējamās cēloņsakarības līmeni. Viens letāls gadījums ir ticami saistāms ar vakcīnas “Vaxzevria” (iepriekš zināma kā Covid-19 vakcīna “AstraZeneca”) lietošanu. Tanita Tamme-Zvejniece norāda, ka 23 ziņoto gadījumu vērtēšana pašlaik vēl turpinās, jo ir pieprasīti autopsijas rezultāti un cita informācija.

Ja pēc vakcīnas saņemšanas rodas bažas par blakusparādībām, Zāļu valsts aģentūra aicina pacientus vienmēr vērsties pie sava ārsta, un ārsta pienākums ir ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blakusparādībām. Ziņojumu var iesniegt arī ikviens iedzīvotājs.

DATI

Kas notiek ar vakcināciju pret Covid-19?

Latvijā vakcinēti vismaz ar vienu devu 71%

Vakcināciju noslēguši 68,8%

Balstvakcīnu saņēmuši 27,2%

Marta beigās dienā notiek ap 700 vakcināciju, bet to skaits ar katru dienu samazinās

Avots: Veselības ministrija

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.