Latvijā ierasties drīkstēs tikai labie krievi

© Depositphotos.com

Saeima šonedēļ apturēs termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī piešķirs izpildvarai tiesības anulēt jau izsniegtās uzturēšanās atļaujas.

Saeima strādā triecientempā. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latviju aizslēdzošo Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšana 1. lasījumā notika 31. martā, bet otrajā un galīgajā lasījumā likumu grozīs 7. aprīlī. Saeima neapgrūtina sevi ne ar kādām pārdomām par savu lēmumu sekām. Tāda nolaidība ir Saeimā ielaista kaite, pret kuru pat izstrādātas zāles. Proti, likumu pieņemšana prasa uzrakstīt katram jaunajam likumam vai esošā likuma grozījumiem anotāciju, kurā jāietver atbilde uz jautājumu “Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?” Tāda, lūk, ir forma, kuras aizpildīšana konkrētajā gadījumā skaitās paveikta ar atbildi, ka “likumprojekts šo jomu neskar”.

Saeima kārtējo reizi nostājas pozā, kuras vizualizācijai tiek izmantots galvu smiltīs iebāzušais strauss. Likuma grozījumus iesniegusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (parakstījis tās priekšsēdētājs Juris Rancāns no Jaunās konservatīvās partijas) un Saeima atbalstījusi praktiski vienprātīgi. Par Imigrācijas likuma grozīšanu 31. marta redakcijā nobalsojuši 76 deputāti un pret - viens deputāts; atturējušos un nebalsojušo nav bijis. Deputātiem svarīgi parādīt lojalitāti izpildvarai, kas sola viņiem algu pielikumus vismaz faktiskās inflācijas tempā. Tāpēc deputāti sagroza likumus tā, lai likumu izpilde būtu atkarīga tikai no izpildvaras iestādēm bez parlamenta un sabiedrības kontroles.

Attiecībā uz imigrāciju izpildvaras tiesības rīkoties pēc amatpersonu ieskatiem nav nekāds jaunums. Imigrācijas likuma tagadējās redakcijas 34. pantā uzskaitīti 39 punkti ar daudziem apakšpunktiem, pēc kuriem “uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka, ja...” Šādam skrupulozam uzskaitījumam vajadzētu novērst amatpersonu patvaļu, bet šā panta 19. punkta nosacījums uzturēšanās atļaujas neizsniegšanai ir tāds, ka “kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā”. Praktiski tas nozīmē, ka cilvēku ielaišanu vai neielaišanu Latvijā nosaka dažu iestāžu pēc definīcijas “kompetentais” statuss, nevis to sniegtās informācijas saturs vai ticamība. Turpmāk šim apakšpunktam tiks piekabināts daiļskanīgs paskaidrojums, ka šīs iestādes “tajā skaitā konstatējušas, ka ārzemnieks ir rīkojies pretēji valsts un sabiedrības drošības interesēm, vai publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu”. Tāds pats papildinājums turpmāk tiks piekabināts vēl pāris apakšpunktiem par jau izsniegto uzturēšanās atļauju atņemšanu, kas jau tagad paredzēta Imigrācijas likuma 35. un 36. pantā.

Jaunie papildinājumi nav domāti kā “kompetento iestāžu” tiesību sašaurinājums, atsakot uzturēšanās atļaujas tikai tiem, kurus izdodas apsūdzēt vai vismaz turēt aizdomās ne mazāk kā "noziegumos pret cilvēci”. Tieši tāpat šie grozījumi nav vērsti tikai un vienīgi pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Viņu dēļ papildināta Imigrācijas likuma pārejas noteikumu sadaļa, ieviešot šajos noteikumos 54. punktu, ka visiem “Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam tiek apturēta pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana", bet tālāk seko nākamie punkti ar izņēmumiem par Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri uzturēšanās atļaujas tomēr varēs dabūt. Izņēmumi balstīti uz humanitāriem apsvērumiem. Uzturēšanās atļaujas tiks izsniegtas, lai bērni tādējādi varētu dzīvot kopā ar saviem vecākiem vai aizbildņiem. Būs iespējams turpināt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu studijas vai līdzdalību zinātniskās sadarbības projektos Latvijā. Ne visi iemesli palikšanai Latvijā tik patīkami, jo Latvijā spaidu kārtā paturēs cilvēkus, “ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā”, kā arī lai pabeigtu laulību šķiršanu.

Lai gan likuma anotācijā rakstīts, ka tā grozījumi grozījumi neskaršot sabiedrību un tautsaimniecību, reāli to ietekme būs. Par ietekmes neesamību Saeimas dokumentos ierakstīts tikai tāpēc, lai Saeima varētu atkratīties no atbildības par šo ietekmi, kuras vadīšana tiek atdota valdībai. Likuma grozījumu pārejas noteikumos starp izņēmumiem uzturēšanās atļauju izsniegšanai ietverti gadījumi “saistībā ar nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nepieciešama to darbinieku nodarbinātībai uzņēmumā, kurā ir vismaz 51% Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kas pārceļ savu darbību uz Latvijas Republiku no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas”. Pēc tam nākamais pārejas noteikumu punkts uzdot Ministru kabinetam līdz 3. maijam izstrādāt kārtību tieši nodarbinātības dēļ lūgto uzturēšanās atļauju izsniegšanai vai atteikšanai.

Tādējādi vismaz teorētiski jeb principiāli Latvija neizstājas no konkurences par tiem cilvēkiem un viņu naudu (no cilvēkiem ar spējām ģenerēt naudu), kādi nupat tika raksturoti Neatkarīgās intervijā ar uzņēmēju Konstantīnu Sinjušinu, kurš no Krievijas uz Latviju pārcēlies pirms četriem gadiem:

Ekrānšāviņš

- Tie cilvēki, kuri šodien pamet Krieviju, būtiski atšķiras no tiem, kuri paliek dzīvot Krievijā. Esam radījuši jaunu terminu no Krievijas izbraukušo apzīmēšanai - “eurorussian” (Eiropas krievi). Šiem “eurorussians” ir Krievijas Federācijas pases, un mentāli viņi sevi pieskaita krievu kultūrai, taču viņi pilnībā pieņem un atbalsta Eiropas kultūru un Eiropas vērības. Tie, kuri pēdējos gados pamet Krieviju, ne tuvu nav tie ļaudis, kuri dodas lētas un garšīgas desas meklējumos.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.