Pirms doties uz Ukrainu, Jurašs ir pasteidzinājis "viendzimuma likumprojekta" virzību

© Neatkarīgā

Partijas “Konservatīvie” valdes loceklis Juris Jurašs šā gada 8. martā novadījis Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, kurā tieši pēc viņa iniciatīvas tika lemts, lai Civilās savienības likumprojekts caur likumdošanas “gaņģiem” tiktu virzīts pasteidzinātā kārtībā.

Jau pēc dažām stundām J. Juraša pārstāvētās partijas vadītājs Jānis Bordāns paziņoja, ka J. Jurašs “ir devies brīvprātīgi aizstāvēt Ukrainas teritoriju”.

Respektīvi, pēdējais valstiskais darbs Latvijā vienam no partijas ar nosaukumu “Konservatīvie” līderiem bija nokārtot “viendzimuma likumprojekta” pasteidzinātu virzību - neieklausoties šā likumprojekta pretiniekos, kas, cita starpā, ir arī Latvijas lielākās baznīcas.

Kāpēc tāda steiga?

Pirms divām nedēļām - 31. martā - Saeima lēma par Civilās savienības likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Skaties un brīnies - jau pēc dažām stundām šis likumprojekts tika pieņemts arī pirmajā lasījumā. Par to nobalsoja tautas priekšstāvju mazākums - 41 Saeimas deputāts, tomēr, tā kā balsojumā piedalījās tikai 50 Saeimas deputātu (minimālais skaits kvorumam!), tad “par” balsojušiem izrādījās vairākums.

Šī ir ļoti reta situācija Latvijas likumdevēja vēsturē, līdz ar to tiešām ir pelnījusi papildu uzmanību. Kā Juridiskā komisija, tikko saņēmusi šo ļoti strīdīgo likumprojektu vērtēšanai, paspēja to jau dažu stundu laikā izvētīt un piedāvāt Saeimai apstiprināšanai pirmajā lasījumā? Kas gan šajā neapšaubāmi diskutablajā likumprojektā ir tik steidzams?

Izrādās, pēc Jura Juraša priekšlikuma šāda iespēja pasteidzināti virzīt likumprojektu uz priekšu tika radīta jau iepriekš Juridiskās komisijas sēdē, kas notika minētajā 8. martā.

Izņēmuma gadījums

Saeimas Kārtības ruļļa 86. panta 1. daļā ir stingri noteikts, ka “nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā”. Tomēr šā panta 3. daļā pieļauts, ka, izpildoties vairākiem nosacījumiem, “likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā”.

Tieši šo variantu 8. marta Juridiskās komisijas sēdē ierosināja J. Jurašs. Par to balsoja pats J. Jurašs, viņa partijas biedrs Jānis Butāns, Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”), Inese Voika (“Attīstībai/Par”), kā arī Māris Mičerevskis, kurš tika ievēlēts no “Attīstībai/Par”, bet pēc tam no tās izstājās.

Pret bija Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Iesalnieks, ZZS pārstāvis Edgars Tavars, kā arī Valērijs Agešins un Ivans Ribakovs no “Saskaņas”.

Nebalsoja klātesošais Aivars Geidāns, kurš tika ievēlēts no partijas “KPV LV”, kā arī klāt neesošie Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko, kuriem dažādu iemelsu dēļ bija liegts piedalīties Saeimas darbā. Arī šis faktors noteica, ka minētais priekšlikums tika pieņemts ar minimālu balsu pārsvaru - 5 pret 4.

Kā jau iepriekš tika secināts, tieši partija “Konservatīvie” pēdējā laikā ir Civilās savienības likumprojekta galvenais dzinējspēks. Līdz ar to šai partijai tiek veltīta skarba kritika par vēlētājiem doto solījumu nepildīšanu, kā arī partijas reālās rīcības neatbilstību partijas nosaukumam.

Arī J. Juraša vadītajā Juridiskajā komisijā šis likumprojekts tika virzīts ļoti apņēmīgi, apspriežot to tikai dažās sēdēs. Attālināti notikušajās Juridiskās komisijas sēdēs piedalījās daudzu sabiedrisko organizāciju pārstāvji un pat Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, ASV vēstniecības Rīgā politikas konsultants Artjoms Uršuļskis, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns u.c.

Vārdu nevienam neliedza, tomēr pret izskanējušie argumenti vērā ņemti netika.

Baznīcas brīdina

Arhibīskaps Jānis Vanags deputātiem vaicāja: “Ja ir runa par to, ka civilā savienība nav laulība, tad kā tas var risināt personu tiesības uz ģimenes dzīvi? Kā var būt ģimenes dzīve bez ģimenes? Vismaz Latvijas Republikas Civillikumu lasot, ģimene izriet no laulības, bet Satversmē laulība ir vīrieša un sievietes savienība. Kāds pamats ir saukt par ģimenēm citus attiecību veidojumus, kādi sastopami mūsu sociālajā realitātē?”

Romas katoļu baznīcas un arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča nostājas paudēja Agnese Gaile-Irbe klātesošajiem atgādināja: “Bērniem pienākas visas tiesības, un šīs tiesības ietver tiesības pazīt savus vecākus un augt ar tiem. Tas valstij ir jāatbalsta ar visiem iespējamiem instrumentiem, tas ietver aicinājumu pieaugušajiem cilvēkiem privileģēt bērnu tiesības, nevis savas personīgās izvēles un ērtības.”

Trojas zirgs

Biedrības “Karmela Ekleziālā Kustība” pārstāvis Kaspars Herbsts atklāja, ka Civilās savienības likumprojekts tapis ārpus Tieslietu ministrijas sākotnēji izveidotās darba grupas, kuras darbā reāli bija iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas: “Tieslietu ministra rīkojums par šīs darba grupas izveidi paredzēja, ka tieši darba grupa, nevis ministrijas ierēdņi izstrādās tiesību aktu projektu. Civilo savienību likumprojekts darba grupā vispār netika apspriests un ir tapis, apejot Tieslietu ministrijas darba grupu. Par šāda likumprojekta esamību uzzinājām tikai 2022. gada februāra sākumā. Tāpēc šeit mēs nevaram runāt, ka Civilās savienības likums ir darba grupas darba rezultāts. Darba grupa “de facto” ir bijusi diskusijas imitācija.

.. Šis likumprojekts ir kā Trojas zirgs,

kas īsākā vai garākā nākotnē būs kā placdarms vai atspēriena punkts pret Satversmes 110. pantā nostiprināto laulības institūtu.”

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāve Elīna Treija uzskata, ka Civilās savienības likums pasliktinās situāciju ar ģimeņu veidošanos: “Vīrietis laulības vietā uzstās uz civilo savienību; uz kopdzīvi nelaulājoties.”

Biedrības Asociācija “Ģimene” pārstāve Elīna Kārkla norādīja: “Civilās savienības likums ir pirmais solis uz plašām izmaiņām sabiedrībā, kur cilvēku sociālās izvēles tiek nostādītas augstāk par bioloģisko realitāti - kur tēvu varēs aizstāt ar mātes draudzeni un māte kļūs par surogātu divu vīriešu attiecībās. .. Katram bērnam ir un vienmēr būs tikai divi bioloģiskie vecāki, kas ir bioloģiski neapstrīdams fakts. Katram bērnam ir vajadzīgs tēvs un māte, bet šobrīd bērni dzīvo tādā sociālajā realitātē, kurā bērniem ir jāpiemērojas pieaugušo sociālajām izvēlēm.”

Likumprojekta atbalstītāji piesauc pat Ukrainu

J. Jurašs aicināja rast risinājumus, kā var piešķirt tiesības tām savienībām, “kurām arī sirds deg par Latviju. .. šis lielā mērā ir tiesiskuma jautājums”.

Uz to E. Kārkla aicināja: “Asociācija “Ģimene” aicina Jaunās konservatīvās partijas deputātus pildīt tos solījumus, ko esat devuši saviem vēlētājiem - neieviest partnerattiecību regulējumu.”

Turpretī Juridiskās komisijas loceklis Māris Mičerevskis (pie frakcijām nepiederošs, ievēlēts no “Attīstībai/Par”) pauda prieku un pateicību partijai “Konservatīvie”, ka šī tēma tiek beidzot kustināta, uzsverot, ka tas ir svarīgi “tieši uz Ukrainas notikumu fona, kad Ukraina cīnās un atdod savu dzīvību par to, lai varētu dzīvot brīvā Eiropā, kur katram cilvēkam ir vērtība, kur katram cilvēkam ir iespējas un drošība, un pretī viņiem cīnās spēki, kas vēlas cilvēkus ierobežot, mācīt cilvēkus, kā dzīvot - kā precēties, kā ticēt Dievam, kā runāt un kā nerunāt, ko darīt mājās, ko darīt uz ielas.”

Roka roku mazgā

Juridiskās komisijas loceklis E. Tavars, “Neatkarīgās” vaicāts, kādēļ, viņaprāt, tieši partija “Konservatīvie” tagad virza šo likumprojektu, tādējādi krāpjot savus vēlētājus, skaidroja: “Tas viss tiek darīts ar vienu mērķi - turēties pie saviem krēsliem, cik vien iespējams. Katra amatos pavadītā diena ir ļoti svarīga, jo sev jāizdara daudzas un dažādas lietas, par kurām viņi publiski negrib runāt. Katram no viņiem savā nozarē ir jāaizstāv kāda intereses. Līdz vēlēšanām vēl daudz ko var uzspēt - gan “sastrādāt”, gan “satīrīt”. Kā viņi paši man neoficiāli saka, Ukrainas karš ir viņu glābiņš. Tagad vieglu roku viņi balso par Civilās savienības likumu. Bet konservatīvā partija jau nav konservatīvā. Tā ir klasiska liberālā partija. Viņi atbalstīja Civilās savienības likumu, lai izdabātu saviem kolēģiem liberāļiem no pārējām koalīcijas liberāļu partijām, kuras piesedz viņu intereses. Tā viņi palīdz viens otram - roka roku mazgā. Bet kopumā valsts ir tik stipra, cik stipri tauta mīl savu valsti. Ja tauta mīl savu valsti, tā ir neuzvarama - tādu valsti nevar pakļaut.”

Izpēte

Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.