Zāļu patēriņš Latvijā aug, arvien vairāk zāļu jāpārbauda

DROŠĪBA. Latvijas pacienti var būt droši, ja zāles iegādāsies aptiekā, noteikti tiks pārbaudīts, vai tās nav viltojums © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Šogad Latvijas zāļu verifikācijas sistēmā ir pārbaudīti vairāk nekā seši miljoni zāļu iepakojumu, kas ir par 12 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā.

Viens no iemesliem ir zāļu tirgus izaugsme un zāļu patēriņa pieaugums, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.

Pieaug zāļu patēriņš

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas zāļu verifikācijas sistēmā ir veikti 27 miljoni transakciju, no kurām 6,2 miljoni bijuši zāļu iepakojumu dzēšana un izsniegšana. Tas ir par 12 procentiem vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas dati. Kopš verifikācijas sistēmas darbības uzsākšanas Latvijā pārbaudīto un dzēsto zāļu iepakojumu skaits katru gadu pakāpeniski palielinās. “Tas skaidrojams pamatā ar diviem iemesliem: pirmkārt, sistēmas darbības pirmajos gados pakāpeniski palielinājās gala lietotāju skaits, kā arī uzlabojās sistēmas lietošanas pieredze un kvalitāte. Bet otrs iemesls ir tirgus izaugsme un zāļu patēriņa pieaugums,” secina Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas vadītāja.

Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka medikamentu apgrozījums vispārēja tipa aptiekās 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājās par 2,1 procentu.

Trauksme atskan ļoti reti un tikai tehnisku kļūmju dēļ

Zāļu drošuma pārbaudes sistēmas pamats ir unikālais kods uz katra zāļu iepakojuma, ko izvieto ražotājs un kas ceļā pie patērētāja tiek vairākas reizes pārbaudīts (tas nozīmē - verificēts) tiešsaistes datu bāzēs. Piegādes ķēdes beigās, pārdodot vai izlietojot zāles pacientam, aptieka vai ārstniecības iestāde kodu no sistēmas dzēš. “Tas nodrošina, ka šo pašu kodu nav iespējams izmantot viltotu zāļu iepludināšanai legālajā piegādes ķēdē,” skaidro Inese Erdmane.

Ja pārbaudes laikā sistēma neatpazīst unikālo kodu, tiek ģenerēts trauksmes brīdinājums, ko saņem un izmeklē Veselības inspekcija.

Pēc Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas rīcībā esošās informācijas, visi trauksmes brīdinājumi līdz šim Latvijā bijuši ar tehnisku izcelsmi, nevis viltojumu trauksmes.

2022. gada martā trauksmes brīdinājumu īpatsvars, kas skar Latvijas gala lietotājus, vidēji bija tikai 0,01 procentpunkts - tas ir būtiski mazāk nekā Eiropas Zāļu verifikācijas organizācijas noteiktais mērķis (0,05 procentpunkti).

Kāpēc jāpārbauda?

Verifikācijas sistēmas izveides pamatā ir Eiropas Savienības Viltoto zāļu direktīva un regula, kas noteic detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma. Sistēma 29 Eiropas valstīs darbojas kopš 2019. gada februāra. Tajā tiek pārbaudītas visas recepšu zāles un viens bezrecepšu medikaments - omeprazols.

Sistēma darbojas pēc pamatprincipa, ka ražotāji katru zāļu paciņu aprīko ar unikālu kodu, kas ceļā pie patērētāja tiek vairākas reizes pārbaudīts un beigās dzēsts, nododot vai izlietojot zāles pacientam aptiekā vai ārstniecības iestādē. Informācija par visiem kodiem tiek uzkrāta Eiropas zāļu verifikācijas sistēmā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.