Valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas aizpildījušo Jāņu Bērziņu kopums ļauj saprast, kā tieši pakalpot valstij, lai par to netrūktu naudas ne maizei, ne sviestam, ne citām labām lietām.
Jāņa Bērziņa vārda došana ideālā latvieša tēlam nav jāuztver burtiski. Savulaik tik tiešām šāds vārda un uzvārda salikums pretendēja uz vislielāko varbūtību, ka tā sauks latviešu vīrieti. Pēc tam Jāņu un Andru Bērziņu vietā sāka dzimt Kristapi, Kaspari un Danieli un tagad dzimst Patriki un Oliveri Bērziņi. Tomēr Jāņi Bērziņi joprojām pārstāv dažādu paaudžu cilvēkus, kas ļauj novērtēt valsts kalpotāju karjeras ietekmi uz viņu atalgojuma līmeņiem.
Valsts ieņēmumu dienests uzkrājis ziņas par 56 dažādiem Jāņiem Bērziņiem, kuri kalpojuši valstij kopš gadu simtu un arī tūkstošu nomaiņas. To, ka Jāņu skaits Latvijā sarūk straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits un valsts kalpotāju skaits, lieku reizi uzsver tas, ka šobrīd tikai par astoņiem Jāņiem zināms, kā viņiem atalgojuma nozīmē klājies 2021. gadā. Lielum lielā daļa Jāņu Bērziņu beiguši savas darba, bet dažkārt arī dzīves gaitas. Par vēl dažiem Jāņiem Bērziņiem jādomā, ka viņi turpina strādāt kā strādājuši, taču viņu ienākumu deklarācijas vēl nav eksponētas.
Jāņu Bērziņu kopa apstiprina nostāstus, ka labi klājas tiem, kuri pratuši kļūt par mēbelēm valsts iestādēs. Pirmajā vietā starp viņiem tas J. Bērziņš, kuram par “Tiesu namu aģentūras” iepirkumu komisijas locekļa pienākumiem pērn samaksāti 54,3 tūkstoši eiro. Starp ienākumu deklarāciju iesniedzējiem viņš parādījies 2006. gadā kā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kam par šo darbu samaksāti 17,8 tūkstoši latu, cik atbilst 25,4 tūkstošiem eiro.
Tātad alga gadu gaitā dubultota, neprasot ne izaugsmi amatos (karjera drīzāk piezemējusies nekā cēlusies), ne darba rezultātus.
Kāda lauku vidusskola novērtējusi cita Jāņa Bērziņa 2021. gada darbu iepirkumu komisijā ar 7,9 tūkstošiem eiro. Atalgojums salīdzinoši zems, bet toties saņemts kopā ar 3,7 tūkstošu eiro pensiju un 2,1 tūkstoti eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).
Ierēdņu algu kāpums ļāvis citam, jaunākas paaudzes Jānim Bērziņam vienkārši kā juristam startēt Tieslietu ministrijā 2017. gadā ar 16,8 tūkstošu eiro gada algu, kas līdz 2021. gadam pieaugusi līdz 22,6 tūkstošiem. Šī J. Bērziņa legālo ieņēmumu faktiskais pieaugums tomēr lēnāks par vizuālo pieaugumu, jo viņš atteicies no pieciem tūkstošiem eiro gadā, cik viņam kādreiz maksājusi Rīgas pašvaldība paralēli valstij Tieslietu ministrijā.
Ja cilvēks līdztekus ierēdņa darbam prot vēl kaut ko speciālu, tad valsts viņam maksā mazāk, nekā tīrasiņu ierēdņiem. Ar vissenāko deklarēšanas vēsturi izceļas Jānis Bērziņš no Centrālās statistikas pārvaldes, kurš jau 2000. gadā atskaitījies par 2,9 tūkstošiem latu, cik atbilda 4,1 tūkstotim eiro. 2021. gadā viņš izaudzis līdz struktūrvienības vadītājam ar 19,3 tūkstošu eiro algu. Tātad atalgojums viņam gandrīz pieckāršojies (19,3/4,1=4,7), bet tik un tā viņš saņēmis mazāk nekā neko nevadošs un daudz īsāku laiku Tieslietu ministrijā strādājošs J. Bērziņš. Toties statistiķis J. Bērziņš licis lietā savas prāta spējas un apgādājies ar firmu, no kuras viņam pērn ienākušies 19,9 tūkstoši eiro.
Iespējas savienot darbu valsts iestādē ar sava uzņēmuma radīšanu un vadīšanu izrādās daudziem pieejamas. 2021. gada ieņēmumus deklarējis mednieku eksaminators J. Bērziņš, kuram tas izrādās goda amats. Šādu eksaminēšanu viņš var atļauties, jo saņēmis 14,2 tūkstošu eiro pensiju no valsts, 19,7 tūkstošus no privāta pensiju fonda un 40 tūkstošus eiro no kāda uzņēmuma. Savā darba mūžā viņš pēdējos desmit gadus pavadījis Valsts meža dienestā, bet nonācis tur no uroloģijas nodaļas vadītāja amata slimnīcā.
Kaut tikai 419 eiro no valsts kādas pašvaldības personā deklarējis bijušais deputāts J. Bērziņš, kurš nav palicis šajā postenī pēc pērngad notikušas deputātu pārvēlēšanas. Tajā paša laikā viņam tikuši 14,4 tūkstoši eiro algā no privātfirmas un viens tūkstotis eiro pabalsta no VSAA.
Lai izdarīgi cilvēki Latvijā dzīvotu labi, tai skaitā droši, rūpējies krietns skaits Jāņu Bērziņu - policistu, ugunsdzēsēju, karavīru. Joprojām vienā un tajā pašā jaunākā Valsts policijas inspektora postenī kopš 2009. gada Jānis Bērziņš, kura alga kopš tā laika pieaugusi no 5,2 tūkstošiem latu (7,4 tūkstošiem eiro) līdz 20,5 tūkstošiem eiro. Divās pašvaldībās viņš pratis piepelnīties kopā par 2,3 tūkstošiem eiro.
Rīgas pašvaldības policists Jānis Bērziņš 2019. gadā nopelnījis 11,3 tūkstošus eiro, bet pērn tikai 7,99 tūkstošus eiro un varbūt tāpēc šogad pārgājis darbā uz Talsu novada pašvaldību. Vēl cits Jānis Bērziņš deklarāciju sniedzējos parādījies 2004. gadā kā robežsargs ar 584 latu algu (gada algu, kurai līdzās saņēmis vēl 1,7 tūkstošus kopā no trijām privātfirmām), bet pērn bijis pašvaldības policists Ķekavā par 15,7 tūkstošiem eiro.
Pēdējais ugunsdzēsējs Jānis Bērziņš dienestu atstājis pērnā gada septembrī, deklarējot 15,5 tūkstošu eiro algu, 5,9 tūkstošu ieņēmumus no kādas firmas un nepilnu tūkstoti eiro no VSAA.
Karavīrs Jānis Bērziņš sācis dienestu 2017. gadā ar 11,3 tūkstošiem eiro un izdienējis līdz 15,2 tūkstošiem 2021. gadā.
Kopumā jāsaka, ka badu Latvijā nemirs neviens, kas vien ticis valsts vai pašvaldību darbā, ja tikai tas nav fizisks darbs ielu slaucīšanā, slimnieku aprūpē u.tml. Tas pats attiecas uz Bērziņu uzvārdu māsām, visām māsām un visām valsts un pašvaldību nodarbinātajām sievietēm. Viņu nopelni ir cita stāsta vērti.
