Trīs jūru iniciatīvā ieguldītie 20 miljoni eiro nekādu taustāmu labumu Latvijai divu gadu laikā tā arī nav nesuši. Neviens no astoņiem Latvijas projektiem nav pavirzījies uz priekšu tādā apmērā, lai pretendētu uz investīciju fonda finansējumu.
Trīs jūru iniciatīva ir politisks starptautisks biznesa instruments. Nosaukumā minētās trīs jūras ir Baltijas, Melnā un Adrijas jūras, un 12 to krastos esošas valstis vienojušās ar kopīgiem ieguldījumiem veicināt infrastruktūras projektus transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs. Investīciju lēmumu pieņemšana notiek vairākos posmos, ko veic piesaistītais investīciju konsultants no ASV - “Amber Infrastructure”, fonda investīciju komiteja, kas sastāv no starptautiskiem investīciju ekspertiem, un fonda pārvaldnieks “Fuchs Asset Management”. Katra dalībvalsts Trīs jūru fondā iesniedz savus projektus, savu līdzfinansējumu, bet amerikāņi tad izlemj, kurš no iesniegtajiem projektiem ir potenciāli dzīvotspējīgs un pelnījis naudu no kopējā katla.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka neviens no Latvijas iesniegtajiem projektiem pagaidām nav virzījies uz priekšu.
Kopumā Trīs jūru iniciatīvas mājaslapā zem Latvijas vārda uzrādīti astoņi pieteikti projekti:
Par šiem projektiem nekas daudz vairāk nav zināms. Ne kas tie par tādiem āra apgaismojumiem, kam nepieciešams starptautiskās sabiedrības finansējums, ne arī kas tas par šķiedru tīklu, kas Latvijai vajadzīgs. Kādi tādi mobilitātes risinājumi izstrādājami utt. Publiski runāts ir vienīgi par amerikāņa Peter A. Ragauss sašķidrinātās gāzes termināļa projektu Skultē, kas varētu kvalificēties šim finansējuma avotam. Bet arī tas - tādā pusoficiālā līmenī. Dziļāk rakājoties “Trīs jūru iniciatīvas mājaslapā”, kaut kas tomēr ir atrodams. Var uzzināt, ka viedo gaismekļu projekts tiek virzīts kompānijas LMT interesēs. Apgaismojumu iecerēts sasaistīt ar 5G tehnoloģiju un tādējādi taupīt elektroenerģiju. Vēja parka projekts tiek virzīts uzņēmuma “Latflora” interesēs. Finansējums pieprasīts, lai turbīnas izvietotu Kaigu kūdras purvā. Vēl viens no projektiem ir autoceļa “Via Baltica” posma Salaspils-Baltezers izbūve, un to kā pasūtītājs īstenotu uzņēmums “Latvijas valsts ceļi”. Pieteikts arī sašķidrinātās gāzes terminālis Skultē. Pie šiem un citiem projektiem minētas plānotās izmaksas desmitos un simtos miljonu, bet pie akumulētajiem līdzekļiem ierakstīts 0%. Pie dažiem aprēķinu nav vispār.
Latvijas pusē Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonda darbības uzraudzību Latvijas valdības vārdā veic finanšu institūcija “Altum” - kā fonda līdzdibinātājs un investors. “Neatkarīgā” vairākkārt ir vērsusies “Altum” ar lūgumu skaidrot Latvijas projektu izcelsmi, saturu un kondīciju. Cik tālu tie ir līdz finansējuma saņemšanai un, galu galā - pēc kādiem kritērijiem tieši šie projekti izvēlēti, jo nekāds atklāts konkurss uz piedalīšanos Trīs jūru iniciatīvā nav rīkots. Taču “Altum” par projektiem nesniedz pilnīgi nekādu informāciju, lai gan teorētiski institūcijas pienākums ir Latvijas interesēs uzraudzīt Trīs jūru fonda darbību un attiecīgi arī mūsu ieguldījumu un projektu virzību. “Neatkarīgā” no “Altum” saņēma garu un plašu skaidrojumu, kura esence atrodas vienā teikumā: “Atbilstoši fonda pārvaldības līgumam visu publiskojamo informāciju par fonda investīcijām sniedz fonda pārvaldītājs, kas šo informāciju publicē fonda vietnē.” Un vietnē attiecībā uz Latvijas un arī citiem projektiem atrodams tikai pats minimums.
Lūk, arī plašāks “Altum” skaidrojums, no kura var secināt, ka Latvijas projekti divu gadu laikā uz priekšu nav virzījušies:
“Trīs jūru valstu investīciju fonds fokusējas uz liela apmēra investīciju projektiem, kas bieži ietver gan vairāku pašvaldību iesaisti, gan vairāku valstu iesaisti vienlaikus. Tādu projektu sagatavošana, izvērtēšana, saskaņošana un ieviešana lielākoties ir laikietilpīgs process, kas ietver dažādus etapus, kas katram projektam atšķiras. Minētais attiecas uz visiem projektiem, tai skaitā no Latvijas iesniegtajiem. Projektiem, kas fondam un investīciju konsultantam “Amber Infrastructure” tiek iesniegti jau pilnībā izstrādāti, virzība ir ātrāka nekā projektiem, kuriem vēl nepieciešami papildu sagatavošanās darbi, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde, papildu investoru sameklēšana un piesaistīšana, vienošanās un saskaņojumi ar pašvaldībām utt. Visi šie aspekti ietekmē projektu virzības tempu, turklāt projekta iesniegšana negarantē, ka projekts paveiks visus etapus un tiks īstenots. No reģiona valstīm kopumā iesniegti vairāk nekā simt projekti un trīs līdz četri šobrīd ir investīciju stadijā.”
Jūnija beigās tieši Latvijā notiks Trīs jūru iniciatīvas samits un biznesa forums. Latvijas valdībai tad būs iespēja pajautāt amerikāņiem klātienē: kā tad tā? Mēs 20 miljonus eiro ieguldījām, bet projekti stāv uz vietas.
