Lai kaut kā atbrīvotos no priekšlaicīgi izdāļātiem superdāsniem apsolījumiem Skultes termināļa grupējumam, koalīcija atlikusi lēmuma pieņemšanu par piemērotāko vietu un atbalsta formu Latvijā būvējamam terminālim. Tagad īsi pirms vēlēšanām rekomendācijas valdībai sniegs kādi vārdā nenosaukti konsultanti, un noteicošais būs jautājums, kura partija tos konsultantus Ekonomikas ministrijai piespēlēs.
“Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Konservatīvie” spītīgi lobē tieši Skultes projektu, kas Latvijas iedzīvotājiem tā iecerētajā formātā būtu neizdevīgs - tas paredz valsts garantētu iepirkumu desmit gadu garumā, reālajam tirgus pieprasījumam neatbilstoši lielus apjomus, publiskās naudas ieguldīšanu piestātnes un cauruļvada izbūvē, kā arī negatīvu ietekmi uz Saulkrastu kūrortu. Investori amerikāņa Peter A. Ragauss personā savukārt nesola faktiski neko, izņemot gāzes piegādes. Un te arī jautājums, cik šādiem solījumiem var ticēt, jo ne jau no viņiem atkarīgas gāzes ieguves un tranzīta iespējas. Piemēram, šobrīd ASV piegādes uz Eiropu ir apturētas vismaz uz trim nedēļām, jo lielākajā sašķidrinātās gāzes eksporta rūpnīcā “Freeport LNG” trešdien noticis pagaidām nezināmas izcelsmes sprādziens. Tā ziņo “Reuters”. Līdz ar to uzņemties pārspīlēti dāsnas saistības no valsts puses attiecībā uz privātu un pašreizējos apstākļos izcili konkurētspējīgu biznesu nebūtu pamata. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Rīgā citi amerikāņi piedāvā būvēt sašķidrinātās gāzes termināli patstāvīgi. Kā “Neatkarīgā” jau vēstīja “Latvijai ir iespēja tikt pie labāka LNG termināļa - Rīgā” https://neatkariga.nra.lv/izpete/379559-latvijai-iespeja-tikt-pie-labaka-lng-terminala-riga Daudz tuvāk lielākajam patērētājam, jau esošai cauruļvadu sistēmai un bez Latvijas valsti apgrūtinošām saistībām. Jautājums ir tikai par nepieciešamo apjomu, kas gan jāpasaka valstij.
Savulaik advokāts Pāvils Rebenoks brīdināja, ka konservatīvo lobētais Skultes projekts savā būtībā ir OIK2 ieviešana - jauns valsts naudas slaukšanas mehānisms. Drīz pēc tam viņu nosita ar dēli, iespējams, nesaistīti. Bet nule par aizdomīgām sakarībām šajā projektā brīdinājis arī Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle:
“Runāšu atklāti - konservatīvie nepārtraukti spiež, lai būvē Skultes termināli. Man nepatīk, ka krīzes brīdī viņi spēlē šādu spēli, kurā, iespējams, ir arī Ragauša intereses. Neslēpšu, ka ar tā saucamajiem Skultes termināļa akcionāriem caur konservatīvo rindām politiski parādās kontakti. Visvairāk pārsteidz, ka viņi mēģina jebkādā veidā nostopēt sarunas ar igauņiem un somiem par Paldisku termināļa attīstību, kurš tehniski ir vienīgais, kuru palaidīs šogad. Ja ar Saeimas balsojumu panāk, ka Kalvītis vairs nevar pumpēt gāzi Inčukalnā jau šovasar, nevis no jaunā gada, un Paldiskos mēs nepiedalāmies, tad Latvija tiek atstāta bez iespējām, jo Klaipēdas terminālis ir pārbukots. Ja sakasāmies ar igauņiem un lietuviešiem un ar somiem nesadarbojamies, tas ir absurds.” Tā Roberts Zīle saka intervijā žurnālam “Klubs” jūnija numurā.
Vai Latvija ir sakasījusies ar kaimiņiem un vai tieši konservatīvajiem izdevies novērst Latvijas dalību somu un igauņu kopprojektā, nav zināms, taču paši termināļa attīstītāji nule paziņojuši, ka viņiem valdību iesaiste nemaz nav nepieciešama. Tas lasāms Ministru kabineta ziņojumā, kas skatīts slēgtā sēdē, taču atšķirībā no ierastās kārtības pat Ekonomikas ministrijai nezināmu iemeslu dēļ ir publiskots. Un tur teikts:
“Saskaņā ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministra Taavi Aas š.g. 13. maijā minēto, Igaunijas investīciju uzņēmums “Infortar” un Igaunijas enerģētikas uzņēmums “Alexela” realizēs Paldiski termināļa izveidi bez valsts atbalsta un bez valsts garantijām, tādējādi tas ir uzskatāms par privāto investīciju projektu. Līdz ar to šobrīd netiek aplūkota valstu iesaistīšanās projekta finansēšanā.”
Tātad uz Paldisku termināli Latvija stāvēs tādā pašā rindā pēc gāzes kā Klaipēdā un, iespējams, arī - Somijā. Jāpaskaidro, ka saskaņā ar ieceri Igaunijas Paldiski vismaz sākotnēji darbotos kā rezerves terminālis Somijas ostas Inko terminālim. Būvniecība abās jūras pusēs notiek paralēli. Kur piestātne un regazifikācijas iekārtas tiks pabeigtas agrāk, tur gāzes tankeris rudenī pietauvosies. Paldiskos piestātne praktiski pabeigta, bet turpinās attīstītāju stīvēšanās ap trīs kilometrus garā pieslēguma būvēšanu cauruļvadu sistēmai. Arī igauņi māk konfliktēt.
Kas tikmēr notiek Latvijā? Faktiski nekas. Tajā pašā dienā, kad valdība skatīja informatīvo ziņojumu par situāciju Paldiskos, tika skatīts vēl viens ar gāzes politiku saistīts ziņojuma “Par saņemtajiem projektu pieteikumiem sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidei Latvijā”, un tas gan ir noslepenots. Par ziņojuma saturu var spriest tikai no Ekonomikas ministrijas izplatītā paziņojuma. Faktiski valdība ir atlikusi lēmuma pieņemšanu uz rudeni. Acīmredzot tādēļ, ka konservatīvie ļoti grib to termināli uzdāvināt amerikānim Peter A. Ragauss, bet pārējie partneri ne pārāk:
“Lai MK varētu pieņemt objektīvu, argumentētu un pamatotu lēmumu, MK uzdeva Ekonomikas ministrijai nākamajā SDG termināļa izvērtējuma fāzē abiem SDG projektiem - SIA “Kundziņsalas dienvidu projekts” un AS “Skulte LNG Terminal” nodrošināt neatkarīga konsultanta īstenotu padziļinātu risku izvērtējumu, tai skaitā par projekta atbilstību Latvijas nacionālajām interesēm no ekonomiskā, tehniskā, tiesiskā, valsts drošības un drošuma aspektiem, līdz š.g. 31. augustam.” Tātad valdība grasās pieņemt galīgo lēmumu pēdējā mēnesī līdz vēlēšanām vai arī atstāt jaunajai valdībai. Tas nozīmē, ka Latvijā termināļa būvniecība šogad netiks sākta, bet par to nav jākrīt izmisumā, jo būs Paldiski vai Inko, ir Klaipēdas terminālis, un mums arī pašiem kaut kas ir noglabāts Inčukalnā. Gan jau Latvijas sildīšanās vajadzības nākamziem tiks apmierinātas. Tā “Neatkarīgajai” atzīst enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš:
“Pirmais ugunsgrēks ir nodzēsts, un tagad mums būs laiks, ko ņemties ar savu termināli.”
