Ja slepenās informācijas vākšana, aprite un tās izmantošanas likumība netiek pienācīgi uzraudzītas, sekas nav ilgi jāgaida. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ar tām saskaras jau trešajā darba mēnesī, savukārt pats Donalds Tramps par slepenās informācijas ievākšanas jeb operatīvas izstrādes upuri kļuva jau 2014. gada februārī, turklāt nevis ASV, bet gan Latvijā.
Nesen izskanējušais gadījums par bijušā Latvijas dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa krimināllietas iztiesāšanas gaitā atklājušos manipulāciju ar operatīvās izstrādes materiāliem tikai atgādina par operatīvo izstrāžu pienācīgas uzraudzības trūkumu Latvijā.
Ar Latvijas operatīvās darbības veicēju, valsts iestāžu patvaļu līdz šim ir saskārušies ne tikai Latvijas politiķi, virkne uzņēmēju un pat mediji, bet arī Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un arī D. Tramps.
Pateicoties faktiski neuzraudzītai KNAB operatīvai izstrādei un manipulācijām ar izstrādē iegūtajiem materiāliem, tika radīts tā dēvētais oligarhu jeb viesnīcas Rīdzene sarunu kriminālprocess, kurš finālā izgāzās ar lielu blīkšķi. Bet šī kriminālprocesa izstrādes nagos savulaik tika ierauts arī D. Tramps.
To, kādēļ šī krimināllieta izgāzusies, 2018. gadā uz Saeimu un medijiem devās skaidrot toreizējais Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, tagadējais virsprokurors Māris Leja. Tolaik M. Leja norādīja īsi - “ar plikām sarunām šeit no personas neko vairāk nedabūs”, uzsverot, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Kriminālprocesa ātrā izčibēšana tā arī neļāva publikai uzzināt, kādi tad bija formālie iemesli veikt operatīvo izstrādi viesnīcā un veikt slepenus uzņēmēju un tolaik arī politiķu Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles sarunu ierakstus.
Patiesie iemesli kļuva saprotami uzreiz pēc tam, kad noteikta daļa šo operatīvās izstrādes materiālu tika “nejauši” nopludināti plašsaziņas līdzekļiem. Sarunu atšifrējumi tika ilgstoši un kampaņveidīgi tiražēti kreiso liberāļu kontrolētajos medijos. Visticamāk slepeni ierakstīto sarunu nopludināšanas mērķis arī bija sabiedrības acīs diskreditēt noteiktas personas, t.sk. A. Šleseru, A. Lembergu un A. Šķēli, tādējādi spodrinot spalvas viņu politiskajiem konkurentiem.
Interesanti, ka šī oligarhu kriminālprocesa izmeklēšanas laikā bija uzradies vēl viens pasūtītājs - visticamāk, kāds no ASV D. Trampa politisko konkurentu aprindām, jo savulaik arī D. Trampam kā topošajam Republikāņu partijas ASV prezidenta amata kandidātam bija jāsaskaras ar Latvijas operatīvās darbības veicēju uzmanību.
2011. gadā absolūtā vara pār KNAB operatīvajām izstrādēm un šo izstrādes materiālu izmantošanu piederēja KNAB priekšnieka vietniecei Jurai Strīķei un KNAB operatīvo izstrāžu daļas vadītājam Jurim Jurašam. Abu rīcību nespēja nedz uzraudzīt, nedz kādā veidā adekvāti ietekmēt arī tā laika ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Nesajūtot no Ē. Kalnmeiera atbalstu, bet gluži otrādi - pretestību, abi operatīvo lietu organizēšanas “guru” jutās sarūgtināti. Rezultāti ilgi nebija jāgaida. Ē. Kalnmeiers bija spiests publiski atzīt, ka tiek slepeni novērots un ka notikusi slepena iekļūšana viņa dzīvesvietā.
2011. gada 25. maijā oligarhu krimināllietas ietvaros tika veiktas 42 kratīšanas. Pats kriminālprocess tika uzsākts 2011. gada 20. maijā, t.i., dienā, kad kļuva skaidrs, ka Valdis Zatlers Valsts prezidenta amatā uz otru termiņu, visticamāk, netiks pārvēlēts.
26. maijā tika veiktas vēl dažas kratīšanas, tostarp “nra.lv” izdevēja SIA “Mediju nams” telpās. Mūsu žurnālistu kabinetos izmeklētāji meklēja “dokumentāciju, kas saistīta ar līguma noslēgšanu starp Rīgas Brīvostu un SIA Mediju nams”, un “dokumentus, informācijas nesējus un priekšmetus, kas saistīti ar A. Šleseram pastarpināti (slēpti) piederošu, tajā skaitā ārzonu (ārvalstu), uzņēmumu reģistrāciju, darījumiem un saistībām”, ar ko SIA “Mediju nams” nekāds sakars nemaz nevarēja būt.
Oligarhu lietas “pirmā daļa” (t.i., par līgumu starp SIA “Mediju nams” un Rīgas brīvostu) tika izbeigta 2015. gada 10. septembrī. Bet 2016. gada 12. decembrī t.s. oligarhu lieta tika izbeigta pilnībā.
117 sējumu analīze atklāja - KNAB izmeklētāji lietas izmeklēšanas pašās beigās lūguši ASV varas iestādes nopratināt D. Trampu, vai viņš pazīst Latvijas politiķi A. Šleseru, kur un kad viņi ir tikušies u.tml. Tiesiskās palīdzības lūgums ASV bija datēts ar 2014. gada 21. februāri. Tolaik, 2014. gada februārī, D. Tramps vēl nebija augsta ASV amatpersona, bet gan vienkāršs amerikāņu miljardieris, taču tobrīd šaurs loks jau zināja, ka viņš kandidēs ASV prezidenta vēlēšanās.
“Neatkarīgā” guva norādes, ka D. Tramps ir bijis Rīgā 2008. gada jūlijā, lai pētītu šeit investīciju iespējas. D. Tramps ar A. Šleseru un Krievijas uzņēmējiem - festivāla “Jaunais vilnis” patronu, komponistu, uzņēmēju Igoru Krutoju, kā arī “Jaunā viļņa” ģenerāldirektoru Aleksandru Rumjancevu - izstaigājuši Zaķusalu. “Neatkarīgās” avots pat sīkās detaļās atminējās ASV miljardiera, bet intervijas sniegšanas laikā jau ASV prezidenta vizīti Rīgā.
Informācija par D. Trampa, A. Šlesera un I. Krutoja plāniem Rīgā, Zaķusalā, publiski pirmo reizi izskanēja 2011. gada vasaras karstumā, kad tika gan veiktas aktīvas darbības t.s. oligarhu lietā, gan vicināts milzīgs “antioligarhu karogs” ļoti strauji uzsāktajā Saeimas ārkārtas vēlēšanu kampaņā.
2011. gadā to, ka D. Tramps ir ieinteresēts “liela koncertzāles kompleksa būvniecībā Zaķusalā”, žurnālam “Otkritij gorod” atzina arī uzņēmējs Aleksands Šenkmans. Viņš apgalvoja, ka D. Tramps ASV ticies ar I. Krutoju un Latvijas uzņēmēju Viesturu Koziolu un visi trīs kungi apsprieduši “projektu Zaķusalā, kur iecerēta koncertzāle ar 6000 skatītāju vietām, viesnīca un biznesa centrs”.
KNAB izsauca uz pratināšanu I. Krutoju un festivāla organizācijas komitejas priekšsēdētāju A. Šenkmanu. Šīs ietekmīgu ārvalstnieku pratināšanas izsauca gan lielu sašutumu biznesa un daļēji arī politiskajās aprindās, gan neviltotu sajūsmu “Jaunā viļņa” pretiniekos. Abu kungu pratināšanas protokoli iekļauti “oligarhu” lietas 117 sējumu klāstā.
Kam tad tik ļoti vajadzēja, lai 2014. gadā tiktu pratināts ASV miljardieris D. Tramps? Oligarhu lietas galvenie iedvesmotāji bija KNAB ietekmīgākie darbinieki, tobrīd jau politiķi J. Strīķe un J. Jurašs.
J. Strīķe 2014. gada janvārī vairākas reizes tika atcelta un atkal atjaunota KNAB priekšnieka vietnieka amatā, tomēr tas neliedza arī viņai “plūkt laurus” par no operatīvās lietas materiāliem dzemdētās krimināllietas virzību.
Pirms tiek likts paraksts uz tik nopietna dokumenta kā tiesiskās palīdzības lūgums ASV (tātad - tas noticis 2014. gada 21. februārī), paiet zināms sagatavošanās laiks, un to, kas tajā laikā reāli notika KNAB un ko darīja amatā uz īsu brīdi atjaunotā J. Strīķe, varam tikai minēt. Turklāt J. Juraša un citu J. Strīķes “kompanjonu” vara KNAB 2014. gada sākuma vēl nekādi nebija apdraudēta.
Tobrīd ASV demokrātu partijai tik ļoti vajadzēja ko kompromitējošu par politisko sāncensi. Kādēļ gan Latvijas operatīvajām iestādēm nepalīdzēt savam “stratēģiskajam sabiedrotajam”?
Ē. Kalnmeiers bija viena no tām retajām augstajām amatpersonām, kura negatīvi raudzījās uz manipulācijām ar operatīvo lietu materiāliem. Viņa mēģinājumi ierobežot abu operatīvo izstāžu guru aktivitātes nerada atbalstu politiskajās aprindās.
2018. gada februārī intervijā “Neatkarīgajai” ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers pastāstīja, ka viņa dzīvesvietā vairākkārt kādas personas ir veikušas “nelikumīgu iekļūšanu”. Viņš kategoriski atteicās atklāt notikušā detaļas (uzsverot - pagaidām), piemēram, vai, iekļūstot viņa dzīves vietā, tika ielikta arī kāda noklausīšanās aparatūra, novērošanas aparatūra, nozagts dators, pārbaudīta korespondence u.tml.
No ģenerālprokurora teiktā varēja izdarīt secinājumu, ka viņa izspiegošana sākusies brīdī, kad J. Strīķe viņu iekļāvusi savā “melnajā” sarakstā, - apmēram 2010. gadā.
Ē. Kalnmeiers intervijā “Neatkarīgajai” neizpauda, uz ko varētu krist aizdomas - uz KNAB operatīvajiem darbiniekiem vai kādu citu slepeno darbību veicēju komandu. Tāpat šobrīd nav zināms, vai valsts augstās amatpersonas izspiegošana notikusi ar mērķi iegūt kompromatu vai arī informācija vākta kāda ārvalsts slepenā dienesta uzdevumā. Ē. Kalnmeiers neizpauda, kurš dienests par notikušo veic pārbaudi, taču uzsvēra, ka tās rezultāti noteikti būšot zināmi.
Citēšanas vērti fragmenti no intervijas ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru:
- Kādēļ [Jutas] Strīķes acīs pēkšņi [vienā brīdī] kļuvāt ļaunais?
- KNAB iekšienē starp priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un Strīķi pakāpeniski samilza iekšējais konflikts. Reiz Strīķe ar [KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri] Jurašu atnāca pie manis. Notika saruna par to, cik Streļčenoks ir slikts. Strīķe mēģināja iesaistīt mani savā KNAB iekšējā karā, lai es nostājos viņas pusē. Es šajā konfliktā neiesaistījos - ne vienā, ne otrā pusē. Centos objektīvi vērtēt notiekošo. Bet, ja tu neesi ar viņiem, tad tu esi pret viņiem - tā tas tika uztverts. Ar to brīdi biju kļuvis par “slikto”, kaut arī pirms tam netiku uzskatīts par “labo”. Jau 2010. gada beigās kāds augsta līmeņa KNAB darbinieks informēja mani par to, ka Strīķe ar Jurašu ir devuši komandas saviem operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par mani un par manu ģimeni, ar mērķi kaut ko sliktu sagrābstīt par mani. Tā viņi visu laiku grābstīja to slikto, bet neko tā arī nesagrābstīja.
- Vai jūs esat pārliecināts, ka jūs nesankcionēti nenoklausījās?
- Nē, neesmu.
- Nevēlaties pamēģināt to noskaidrot?
- Nē, es neko nedarīšu, pilnīgi noteikti. Varu runāt arī par nelikumīgu iekļūšanu manā dzīves vietā. Man ir pamats uzskatīt, ka ne vienu reizi vien tas ir noticis. Par to es esmu informējis attiecīgās drošības iestādes. Vēl pret mani ir veiktas arī citas nelikumīgas darbības. Kas to darījis, neteikšu, jo pagaidām nav
pierādījumu. Uzsveru - tas ir mans personīgais viedoklis. Es uzskatu, ka pret mani ir notikusi ne viena vien nelikumīga darbība.
- Pie kā gan jūs varat vērsties pēc palīdzības - KNAB tur visi ir savējie, militārajā pretizlūkošanā strādāja Strīķes vīrs, savukārt SAB abus piesedza?
- Pie kā varu, pie tā vēršos.
- Jūs esat ne tikai ģenerālprokurors, bet arī valstsvīrs. Jūsu teiktais nozīmē, ka darbojas grupējums, kurš slepeni ievāc ziņas par vadošajām valsts amatpersonām. Kur šīs ziņas tiek izmantotas - tikai publikācijām vai arī ietirgotas ārvalstu slepenajiem dienestiem, gaidāmajai vēlēšanu kampaņai?
- Pagaidīsim vasaru. Paskatīsimies, kas parādīsies publiskā telpā.
- Noklausījās t.s. oligarhus. Daudzi pasmējās un teica - tā viņiem vajag. Bet notikušajam ir otra puse - šie “oligarhi” mūsu valstī ir arī ekonomiskie līderi. Viņus noklausījās, un sarunas noplūda medijiem. Bet ja tas noplūda arī ārvalstu specdienestiem?
- Nevaram neko izslēgt. Nevaru pateikt ne jā, ne nē. Tas ir drošības iestāžu kompetencē. Te jau ir pietiekami daudz informācijas pārdomām, kāpēc un kā tas viss ir noticis.
Ē. Kalnmeiers tā arī neatklāja, kurš veicis pret viņu vērsto operatīvo izstrādi. Viņš sava termiņa beigās klusi atvadījās no kolēģiem un devās pensijā. Līdz šim viņš atturējies presei sniegt jelkādus komentārus.
Raksta tupinājumā publicēsim ģenerālprokurora Jura Stukāna skaidrojumu, kā šobrīd sokas ar operatīvo lietu uzraudzīšanu, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska atmiņas par to, kas notika ar no KNAB pazudušo operatīvās lietas sējumu un vai nav bīstami, ja pienācīgi netiek uzraudzīti slepenie materiāli.
