Degvielas cenas būtiski ietekmē neatliekamās palīdzības darbu

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Degvielas cenas pieaugums nav ietekmējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta spēju reaģēt uz neatliekamiem izsaukumiem, tomēr tas būtiski ietekmē dienesta darbu kopumā, jo vēl skrupulozāk jāvērtē izsaukumu pamatotība.

Dienests Veselības ministrijā jau iesniedzis aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu gandrīz miljona eiro apmērā, taču līdz šim saņēmis daļu no tā - nepilnus 400 tūkstošus.

Degvielai prasa papildu naudu

Degvielas cenas pēdējos mēnešos piedzīvo strauju lēcienu, un tas ietekmē ne tikai iedzīvotājus un uzņēmumus, bet arī valsts operatīvos dienestus, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kura brigādes ikdienā mēro tūkstošiem kilometru, lai palīdzētu cietušajiem un saslimušajiem. 2022. gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta budžetā degvielas iegādei tika piešķirti 2 087 029 eiro, tomēr, ņemot vērā degvielas cenu kāpumu, ar šo finansējumu nepietiek, lai nosegtu degvielas izmaksas. Vai degvielas cenu pieaugums ietekmē dienesta darbu? No Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtajām atbildēm “Neatkarīgajai” jāsecina, ka daļēji. Protams, tas būtiski ietekmē cenu, kāda jāmaksā par degvielu, taču tas nenozīmē, ka dienesta brigādes nedotos izsaukumos, jo “tas būtu pārāk dārgi”.

“Ņemot vērā to, ka šogad būtiski sadārdzinājusies degvielas cena, kā arī pieaudzis nobraukums izsaukumos, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jau martā Veselības ministrijai iesniedza aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu 948 408 eiro apmērā degvielas iegādei šim gadam,” “Neatkarīgo” informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciāliste Ilze Upīte.

Pēc Veselības ministrijas pieprasījuma Ministru kabinets jūnijā jau ir novirzījis papildu finansējumu 390 937 eiro apmērā, lai dienests varētu segt izdevumu pieaugumu degvielas iegādei par šā gada četriem mēnešiem. Taču, tā kā degvielas cenas joprojām turpina kāpt, arī turpmāk būs jāveic pārrēķini papildus nepieciešamajam finansējumam, apstiprināja dienestā.

Gadā nobrauc miljoniem kilometru

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir noslēgti līgumi ar septiņiem dažādiem piegādātājiem, un darbības nodrošināšanai tiek iepirkts benzīns, dīzeļdegviela un autogāze. Līgumi tiek slēgti uz ilgāku termiņu - trīs gadiem. Tā kā operatīvajā darbā nevar precīzi paredzēt izsaukumu apjomu, līdz ar to precīzu nobraukumu un patēriņu, līgumos jau paredzētas iespējamas cenu un patēriņa svārstības, tāpat līgumi paredz dienestam noteiktās atlaides. Piegādes notiek šim mērķim kopējā piešķirtā finansējuma ietvaros triju gadu periodā.

Dienesta brigāžu nobraukums uz izsaukumiem ir iespaidīgs - 2021. gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes devās uz 368 781 izsaukumu, un kopējais autoparka nobraukums pērn bija 14,5 miljoni kilometru. Kopējais brigāžu nobraukums atkarīgs no izsaukumu skaita, izmaiņām slimnīcu darbībā un attālumiem līdz tām, degvielas patēriņu ietekmē arī laika apstākļi, sezonāli un citi faktori.

Arvien vairāk izvērtē izsaukumu pamatotību

Runājot par degvielas cenu pieauguma ietekmi uz dienesta darbu, dienestā uzsver, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes dodas visos neatliekamos izsaukumos, kad apdraudēta cilvēka dzīvība, un līdz šim degvielas cenas pieaugums nav ietekmējis spēju reaģēt uz neatliekamiem izsaukumiem. Taču strauji kāpjošās degvielas cenas nenoliedzami ietekmē operatīvā dienesta darbu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule norādījusi, ka pieaugošās degvielas cenas dienestam uzliek vēl lielāku pienākumu vērtēt situācijas, kur “mūsu iesaiste nebūtu nepieciešama, sevišķi runājot par maksas pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem situācijās, kas nav neatliekamas”.

Dienestā uzsver, ka tā prioritāte ir nekavējoties reaģēt uz dzīvību apdraudošām situācijām, kad katra minūte ir svarīga, un augstās degvielas cenas ir vēl viens iemesls atgādināt Latvijas iedzīvotājiem, kas tad ir visaugstākās prioritātes izsaukumi. Par tādiem uzskatāmas tādas situācijas kā: bezsamaņa; apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi; smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību; pazīmes, kas liecina par infarktu (pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula); pazīmes, kas liecina par insultu (ir vienas puses pēkšņs vājums); citas dzīvību apdraudošas situācijas. “Savukārt vienkāršākās situācijās pēc medicīniskās palīdzības aicinām vērsties pie sava ģimenes ārsta, nakts stundās un brīvdienās izmantot ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē,” atgādina Ilze Upīte.









Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.