Šoziem galvenais siltuma avots Latvijā būs ukraiņu bēgļi

© Neatkarīgā

Krišjāņa Kariņa valdība sasniegs divus mērķus ar vienu un to pašu naudu. Vienlaicīgi tiks palielināts valsts iedzīvotāju un jo īpaši darbspējīgo skaits uz Ukraina bēgļu rēķina un palīdzēts vietējiem iedzīvotājiem pārlaist ziemu ar naudu, ko valsts maksāšot par ukraiņu izmitināšanu.

Šodien, 1. jūlijā stājas spēkā 8. jūnijā pieņemtie valdības “Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem”, kas aizvieto tieši tādus pašus 12. martā pieņemtus noteikumus. Izmaiņas noteikumu datējumā Ukrainas bēgļiem nāk kā pastardiena, jo vieni un tie paši - protams, vissirsnīgākie - vārdi nozīmē būtisku atbalsta samazinājumu. Vienai daļai bēgļu jaunie noteikumi draud ar nonākšanu uz ielas šo vārdu burtiskajā nozīmē.

Ekrānuzņēmums

Līdz ar noteikumu nomaiņu valsts atkratās no saistībām apmaksāt bēgļu atrašanos tūristu mītnēs. Vissmagāk šis izmaiņas skar Rīgu, tāpēc Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis 28. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīga no 1.jūlija pārtrauks jaunu Ukrainas bēgļu uzņemšanu un vēl tikai pāris mēnešus varēs rūpēties tagadējā veidā par Rīgā jau reģistrētajiem bēgļiem, uz pilsētas rēķina sedzot starpību starp bēgļu uzturēšanas faktiskajām izmaksām un to, cik lielu finansiālo atbalstu valsts tomēr turpinās. Viņa uzstāšanās laikā Rīgas tūristu mītnēs uzturējušies aptuveni 1,8 tūkstoši Ukrainas bēgļu no tiem 16,6 tūkstošiem, cik vispār reģistrēti Rīgā. 1,8 tūkstošu bēgļu uzturēšanās apmaksa prasot 450 tūkstošus eiro mēnesī, no kuriem valsts tagad sedz tikai 150 tūkstošus. Pašvaldība spēšot no savām rezervēm piemaksāt 300 tūkstošus eiro vēl aptuveni divus mēnešus. M. Staķis teica, ka pašvaldība darījusi to zināmu tūristu mītņu saimniekiem, lai viņi savus iemītniekus 1. jūlijā uz ielas neizliek.

Rīgā reģistrēto bēgļu skaits veido aptuveni pusi no valstī reģistrēto bēgļu skaita. Ar ļoti lielām atrunām par Rīgas specifiku tomēr nākas pārējo pašvaldību kopējās finanšu vajadzības aprakstīt, sareizinot līdzekļu iztrūkumu Rīgā ar divi. Nekādu pilnvērtīgāku datu nekur citur nav.

29. jūnijā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis nāca klajā ar paredzējumu, ka bēgļus nāksies pārvietot uz sporta zālēm. Reportāžās no ārzemēm tādi skati tik tiešām redzēti, bet to redzēšana TV ziņās nav instrukcija, kā kaut ko līdzīgu sarīkot pie mums. Pirmkārt, kur Latvijā dabūt tūkstošiem gultu vai vismaz kaut kādus materiālus guļasvietu ierīkošanai? Otrkārt, kāda jēga to izdarīt jūlijā un augustā, ja runa ir par pašvaldību valdījumā esošajām skolu sporta zālēm, kurās septembrī būtu jāatgriežas skolēniem? Vai Latvija atcels fizkultūras stundas? Treškārt, ziņas par šādiem notikumiem bojātu Latvijas tēlu un varētu novest līdz jautājumiem Briselē, kur Latvija īstenībā liek to naudu, ko no Briseles saņem.

Latvija iegrāmato Briseles piešķirto naudu kā līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kuru kopapjoms šā gada budžetā bija limitēts ar 82 miljoniem eiro, bet nepilna pusgada laikā uzpūsts jau līdz 845 miljoniem eiro. Tai skaitā uzpūsts ar valdības 5. maija lēmumu palielināt izdevumus par 50 miljoniem eiro ar atsauci uz to pašu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kura izpildei tika pieņemti valdības 12. marta un 8. jūnija noteikumi. Tātad nauda it kā bēgļu uzturēšanai piešķirta, bet aizķērusies nezin kur.

Atbildot uz M. Staķa publiskajiem paziņojumiem, par naudas ceļu līkloču zinātāju pieteicās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ministrijas speciālisti vairākas nedēļas pētījuši K. Kariņa 8. jūnijā parakstītos noteikumus un secinājuši, ka tie tik tiešām sastādīti tā, lai reāli valstij nauda jātērē nebūtu. Tāpēc VARAM kopā ar Finanšu ministriju izstrādāšot noteikumu grozīšanas projektu, pēc kura vismaz kaut kādas izmaksas valsts varēšot veikt. Grozījumi vienas vai divu nedēļu laikā tikšot iesniegti valdībai, bet tālākais jau ir koalīcijas jeb politiskās gribas jautājums.

Valdības 8. jūnija noteikumi ir mudžinājums, ko iespējams saprast dažādi. Pašvaldības visai laicīgi bija sapratušas pareizi, ka noteikumi faktiski ir par to, kā bēgļu finansēšanu pārtraukt. Līdzīgas aizdomas bija radušās arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darbiniekiem, kuru publisko izskaidrošanos ar valdošas koalīcijas pārstāvjiem Neatkarīgā aprakstīja 14. jūnijā. Uzņēmēji žēlojās par darbaspēka trūkumu un saņēma ieteikumu ievest viesstrādniekus caur Poliju. Viņi bija pamanījuši Latvijā jau uzņemtos Ukrainas bēgļus kā potenciālo darbaspēku un jautāja, kāda būs valdības politika attiecībā pret ukraiņiem: vai viņus var pieņemt darbā, rēķinoties ar to, ka šos darbiniekus kādā dienā neizsviedīs no valsts tieši tāpat, kā šodien var izsviest no viņu mājvietām. Neviens no koalīciju pārstāvošajiem politiķiem uz šiem uzņēmēju jautājumiem neatbildēja.

Kad Neatkarīgā apkopoja pašvaldību un uzņēmēju jautājumus premjeram, viņa preses pārstāvis Sandris Sabajevs norādīja, ka vajagot interesēties Iekšlietu ministrijā, kurai uzdots izstrādāt politiku attiecībā pret Ukrainas bēgļiem. Ja premjera vārdā tāda atbilde sniegta, tad paliksim pie tā, kādu 8. jūnija noteikumu skaidrojumu deva šī ministrija savas Komunikācijas nodaļas vadītājas Guntas Jansones personā. Izrādās, ka pats akcentējamākais šajos noteikumos esot punkts 5.1.:

Ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par dzīvokli.


Neatkarīgā nevar garantēt, ka tieši tas noteikumos domāts un K. Kariņa valdība un tālāk tās pēcteči pēc Saeimas vēlēšanām pildīs tagadējās saistības, bet pēc noteikumu teksta un notikumu konteksta var domāt, ka Ukrainas bēgļi līdz ar apkures sezonas sākumu kļūs par deficītu, ko savās mājās gribēs uzņemt pārāk daudzi. Protams, eiro vērtība strauji krīt un apkures sezonas beigās 300 eiro var izrādīties sīknauda bez ietekmes uz ģimeņu budžeta glābšanu, bet vismaz šogad vajag apgādāties ar ukraiņiem: uzzināt, uz kurām sporta zālēm viņi aizdzīti un piedāvāt viņiem labāku mitekli. Ja izdarīgiem cilvēkiem ir vairāki dzīvokļi, tad ukraiņu ģimene pēc atskaitēm jāsadala pa visiem šiem dzīvokļiem un jācer nevis uz 300, bet 2x300 vai 3x300 eiro mēnesī.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.