Krievijas Federācijas īstenotajā pieminekļu karā pret Latviju iesaistītie aģenti sākuši apkopot un publicēt to Latvijas politiķu vārdus, kuri pieņēmuši lēmumus nojaukt padomju okupācijas režīmam un Sarkanajai armijai veltītos pieminekļus.
No vienas puses, šādas rīcības mērķis varētu būt iebiedēšana, no otras - Kremlim lojālās publikas uzkurināšana. Ir tāds caurkritis krievu spiegs Dmitrijs Jermolajevs. No Latvijas viņš tika izraidīts jau pirms padsmit gadiem. Taču Satversmes aizsardzības biroja atmaskotais Krievijas Federācijas izlūkošanas dienesta virsnieks turpina ar Latviju strādāt attālināti. “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Kremļa aģenti baida ar Latvijas deputātu vajāšanu un armijas uzsūtīšanu”. Tiek solītas krimināllietas pret deputātiem, kas balso par padomju pieminekļu nojaukšanu, viņu vajāšana Krievijas sadraudzības valstīs un pat Krievijas armijas atgriešanās Latvijā.
Tagad caurkritušais spiegs Jermolajevs, uzdodot to par “žurnālistisku izmeklēšanu”, apkopo Latvijā pieņemtos lēmumus par padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu un publicē to pieņēmēju vārdus. Cits attālināti strādājošs Krievijas darbinieks - “novadpētnieks” Aleksandrs Ržavins - Jermolajevam piepalīdz ar nojaucamo pieminekļu aprakstiem un bildītēm. Tad abi viens otra sacerējumus pārpublicē, un tālāk to dara dažādas Kremļa propagandas vietnes un soctīklu troļļi. Principā pilna laika darbs ideoloģiskai kaitniecībai pret Latviju. Sāka viņi ar Saeimas deputātu vārdiem, jo parlaments, jāatgādina, ir pieņēmis likumu, kas pašvaldībām uzdod demontēt šos objektus. Tālāk bija kārta Rīgas domes deputātiem, kuri balsoja par Uzvaras parkā esošā objekta demontāžu. Nule publiskots Ogres novada deputātu saraksts. Ogre ir viena no pirmajām pašvaldībām, kas sāka attīrīt Latvijas zemi no okupācijas režīma pieminekļiem, pat apsteidzot likuma stāšanos spēkā.
Trīs padomju piemiņas akmeņi Ogres novadā jau demontēti - Madlienā, Lauberē un Tomē. Atlicis vēl ceturtais, bet ar to sanācis savdabīgs kāzuss. Madlienas pagasta Lielajā muižā, nomaļā lauku vietā, uzslieto stabu apsēdusi stārķu ģimene. Staba galā uzvīta branga ligzda, un pa gabalu pat nevar pateikt, ka apķēzītais stabs tās apakšā ir piemineklis. Kremļa aģenti šo faktu, protams, pasniedz kā kaut ko maģisku - “stārķis izglābis pieminekli nacisma upuriem Madlienas tuvumā no vandaļiem un nacionālistiem. Ja pat stārķi aizsargā pieminekļus fašistu upuriem, tad varbūt arī cilvēkiem laiks par to aizdomāties?” Taču šādas jūtelīgas muļķības uz vietējiem ļaudīm neiedarbojas. Arī biedēšana ar Krievijas Federācijas kriminālkodeksa 243.4 pantu par padomju pieminekļu bojāšanu un piecu miljonu rubļu lielu naudassodu vai pieciem gadiem spaidu darbos. Latvija neatrodas Krievijas jurisdikcijā, un tā ir tikai Latvijas darīšana, ko tā dara ar saviem pieminekļiem. Kurus aprūpē, bet kurus demontē.
Apķēzītais padomju piemineklis Lielajā muižā tiks nojaukts. To “Neatkarīgajai” apstiprina pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Tikai vispirms jāsagaida rudens, kad putni aizlidos, un tad pašvaldība saspriedīs ar speciālistiem, kā labāk rīkoties. Uzsliet pieminekļa vietā stabu ar pamatni ligzdai, kā to dara uzņēmums “Latvenergo” savu elektrolīniju atbrīvošanai. Vai arī jaunas vietas meklēšanu atstāt pašu putnu ziņā. Stārķu Latvijā ir ļoti daudz, bet latviešiem šie putni tīk, jo tie simbolizē laimi un saticību. Turpretim padomju okupācijas pieminekļi simbolizē nāvi, ciešanas un postu. Turklāt gan to, ko sarkanais režīms atnesa līdz ar Latvijas okupāciju, gan to, ko Krievija sev apkārt sēj mūsdienās. Tāpēc šie visi akmeņi, stēlas un bareljefi ir jānojauc. Arī stārķu apķēzītais stabs Lielajā muižā. Savukārt abi Krievijas aģenti, ja nu iegadītos tā, ka viņi atbrauc uz Latviju, būtu jātiesā par kara propagandu pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta: “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana”. Par to liek cietumā uz pieciem gadiem.
