Latvijas valdība 19. septembrī sanāca uz ārkārtas sēdi, kurā iepazīstināja ar valsts 2025. gada budžeta projektu ikvienu šīs sēdes translāciju vai ierakstu noskatīties, kā arī projekta rakstītos paskaidrojumus izpētīt gribošu cilvēku.
Precīzāk sakot, valdība izskatīja nevis budžeta projektu, bet šī projekta politisko uzmetumu. Valdība publiski parādīja, ka visu triju koalīcijas partiju ministri par šādu uzmetumu ir vienojušies. Vakar viņi pabeidza darbu pie šādas vienošanās, izdarot nelielus grozījumus valdības sēdes protolkollēmuma projektā. Ar šādiem precizējumiem tika pieņemts lēmums, kas uzdod Finanšu ministrijai sagatavot budžeta projektu iesniegšanai Saeimā. Šo galīgo projekta versiju valdība vēlreiz pārbaudīs 14. oktobrī. Par Latvijas politiskā gada cikla neatņemamu sastāvdaļu padarītajai budžeta portfeļa nešanai no Finanšu ministrijas uz Saeimu jānotiek 15. oktobrī. Budžeta projekta uzmetums tika testēts ne tikai ar ministru savstarpējās vienošanās publiskas apliecināšanas metodi. Valdība uzklausīja dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju vadītājus un aktīvistus, kuru iebildumi valdības nodomiem izklausījās pietiekami kusli. Līdz ar to iegūts vēl viens arguments, ka šādu budžetu varēs pieņemt un 2025. gadu pārlaist bez milzīgiem satricinājumiem, kurus kāds gribētu un spētu izraisīt šeit pat Latvijā.
Atbilstoši oficiālajai terminoloģijai, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta likumprojektā iekļautajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam sagatavotos priekšlikumus. Pieteikt šos pasākumus četrus gadus uz priekšu prasa Eiropas Savienība, ar kuras instancēm visu ES dalībvalstu budžetu projekti jāsaskaņo. No vienas puses, ilglaicīga plānošana un stabilitāte ir ļoti nepieciešamas. No otras puses, jau aiznākamā gada plāni var izrādīties bezcerīgi novecojuši, neatbilstoši ne saimnieciskajai realitātei, ne politiskajām kombinācijām Latvijas, Eiropas un pasaules mērogā. Uzskatāmāko piemēru šādām pārvērtībām dod Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukums Ukrainai. Latvija nevarēja iekļaut Krievijas sāktā kara ietekmi savā 2022. gada budžetā un tagad nevar paredzēt kara beigas un rezultātus, kādi varētu pamanāmi ietekmēt arī Latvijas valsts izdevumus un ieņēmumus.
Ukrainā un kopš neilga laikā arī Krievijas teritorijā notiekošā kara sekas Latvijā tādas, ka papildu izdevumi uz nākamo gadu apsolīti vienīgi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem un dažu likumu izpildes nodrošināšanai. Šie priviliģētie likumi ir tikai daži no nepārskatāmi liela daudzuma likumu (plašākā nozīmē, ietverot Latvijas noslēgtos līgumus, ES normas un direktīvas, kā arī vietējās valdības noteikumus), atsaucoties uz kuriem ministrijas bija pieprasījušas finansējuma palielinājumu kopā par 1,3 miljardiem eiro. Lielākā daļa šo pieprasījumu tiek ignorēta katru gadu, bet šoreiz pieprasījumu brāķēšana bijusi stingrāka nekā caurmērā citos gados. Atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē ir bijuši periodi, kad valstij bija vēl mazāk naudas nekā tagad, ja salīdzina naudas daudzumu Valsts kasē ar valsts saistībām. Tā pagāja pirmie gadi pēc valsts neatkarības atgūšanas un lielas nepatikšanas izraisīja arī 2008. gada ekonomiskā krīze. No otras puses, pilnīgi visas prasības valsts nespēja apmierināt ne tā sauktajos “treknajos gados” pirms 2008. gada, ne kovidnaudas dalīšanās izpriecās no 2020. līdz 2022. gadam.
Šogad koalīcija vienojusies, ka papildus finansēšot tikai valsts ārējās un iekšējās drošības pasākumus un vēl dažus izdevumu posteņus, ko noteikusi politiķu griba vai uz kuriem norādījusi Satversmes tiesa. Citiem vārdiem sakot, tādus izdevumu posteņus, kuros ieinteresētās grupas spējīgas panākt sev labvēlīgus Satversmes tiesas spriedumus vai kā savādāk piedraudēt ar nepatikšanām valdošajiem politiķiem.
Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā, ko ministrs Arvils Ašeradens nolasīja gan valdības sēdes laikā, gan preses konferencē pēc valdības sēdes, nākamā gada prioritārajiem pasākumiem apsolīti 474,4 miljoni eiro. Turklāt izdevumu pieaugums panākts par spīti diviem faktoriem, kuri noteica izdevumu samazināšanu.
Pirmais faktors ir “negatīva fiskālā telpa” mīnuss 13 miljonu eiro lielumā. Nav jēgas interesēties, ko šis termins nozīmē. Pietiek ar to, ka šāda grēka atzīšana ir nepieciešamais nosacījums, lai Latviju uzraugošās ES iestādes atļautu Latvijai segt reālo budžeta deficītu ar aizņemšanos 2,999% apmērā (kā A. Ašeradens atļāvās pajokot pats par sevi) no iekšzemes kopprodukta. Tātad aizņemties miljardu eiro un uz tā rēķina veikt visdažādākās manipulācijas ar budžeta izdevumu cipariem un to klasifikāciju.
Otrais, daudz saprotamākais nosacījums ir nodokļu sloga samazināšana darba algām. Valsts tādējādi atsakoties no 87 miljonu eiro ienākumiem nākamajā gadā. Tiem klāt nākot vēl citu nodokļu atlaides, kā arī savādāk nosauktu valsts ieņēmumu samazināšana par kopā 40 miljoniem eiro.
Tomēr ne Latvijas solījumi samazināt izdevumus, ne labprātīgā atteikšanās no ieņēmumiem, lai palielinātu valsts konkurētspēju un valdības ieņēmumus nezināmā nākotnē, nav apturējusi valsts izdevumu pieaugumu tagad un tūlīt, t.i., nākamgad un visos turpmākajos gados, par kuriem atskaitīties prasa ES. Prioritārie izdevumi 474,4 miljonu eiro apmērā tikšot segti ar 330,7 miljonu eiro samazinājumu sabiedriskā sektora izdevumiem un ar budžeta ieņēmumu palielinājumu par nepilniem 157 miljoniem.
No Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma pielikumos ietverto skaitļu tūkstošiem un to paskaidrojumiem šeit iespējams minēt tikai dažus piemērus par to, ko valdība uzskata par savu ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu.
Pirmais piemērs tāds, ka dzimstība ne tikai turpina samazināties, bet samazinās ar paātrinājumu. Tas ļauj straujāk par jau iepriekš plānoto samazināt naudas daudzumu, kāds nākamgad un līdz 2028. gadam rezervējams tai pabalstu kopai, ko valsts maksā ģimenēm par bērnu piedzimšanu un uzturēšanu. Finanšu ministrija ar gandarījumu atkārto ziņu no Labklājības ministrijas: “Šobrīd CSP statistikas rādītāji liecina, ka 2024. gada maijā - jūlijā dzimstības rādītājiem vērojams straujāks samazinājums nekā iepriekšējos periodos.” Ar to pietiek, lai ar bērnu dzimšanu saistīto pabalstu summu nākamajā gadā varētu samazināt par 21 639 257 eiro.
Otrais piemērs ir samazinājums Latvijas kārtējiem maksājumiem ES budžetā par 20 miljoniem eiro, jo “ņemot vērā esošās tendences ekonomikā, nevar izslēgt varbūtību, ka 2025. gadā Latvijas nacionālais kopienākums (NKI) samazināsies. Par to liecina arī saņemtā neformālā informācija no Centrālās statistikas pārvaldes par tās plāniem samazināt Latvijas 2025. gada IKP prognozi par 1,5 mljrd. eiro.”
Kā trešo šajā piemēru rindā minēsim lēmumu "palielināt pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumus valsts budžetā no a/s "Latvenergo" dividendēm 2025. gadā 54 676 818 eiro apmērā." Kā iespējams iegūt vairāk naudas par pārdoto elektrību tur, kur elektrības patēriņu samazina gan cilvēku skaita, gan ražošanas apjoma samazinājumi? Valdības vakardienas lēmums ir uzdevums valsts uzņēmumam atkal raut uz augšu elektrības cenas (elektrības piegādes tarifus utt.)
Visi šie piemēri lieliski papildina cits citu. Ministri akceptēja uz ekonomiskā un demogrāfiskā sabrukuma balstītu un šo sabrukumu veicinošu finansiālās stabilitātes nodrošināšanu vienā mierā, deleģējot savai priekšsēdētājai Evikai Siliņai un A. Ašeradenam pienākumu pateikt standartfrāzes, ka nākamā gada budžeta projekts ietverot varenas reformas vai vismaz nodrošināšot kaut ko vairāk par izdzīvošanu.
Visticamāk, ka ministri nemaz nav izskatījuši Finanšu ministrijas sniegtos skaidrojumu un tabulu blāķus. Par savu lēmumu balstīt valsts finanses uz dzimstības un kopprodukta samazinājumiem un elektrības cenu celšanu viņi uzzinās, ja vispār uzzinās, no “Neatkarīgās".
