Likums par palīdzību bēgļiem no Ukrainas līdzinās vīstošam ziedam

© Depositphotos.com

Saeima un valdība trakā steigā izdarīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kurus – grozījumus – nāksies tūlīt pat grozīt, nevis piemērot dzīvē.

Pagājušas ceturdienas rītā valdība apstiprināja un nosūtīja likuma grozījumu projektu uz Saeimu, kas šos grozījumus sagaidīja un steidzamības kārtā pieņēma. Grozījumu jēga ir iespēja saīsināt no 120 dienām uz 60 dienām laiku, kurā Latvijas valsts apņēmusies apmaksāt mājokļus Ukrainas kara bēgļiem. Tagad ieviestās iespējas izmantošana vai neizmantošana atkarīga no mājokļa apmaksas izdevumu lieluma. Ja izdodas atrast lētus mājokļus, tad tādus valsts apmaksās arī 120 dienas, bet ne ilgāk kā līdz šā gada 31. decembrim. Ja mājokļi dārgi, tad to apmaksai rezervēto summu tagad drīkst iztērēt ātrāk.

Kā visiem zināms, Krievija uzbruka Ukrainai 2022. gada 24. februārī un bēgļi no Ukrainas Latvijā sāka parādīties martā, bet tagad ir jūlija vidus. Ir pagājušas nepilnas trīs nedēļas kopš 1. jūlija, kad stājās spēkā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam pakārtoti valdības Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar kuriem valdība atbrīvoja sevi no pienākuma apmaksāt bēgļu uzturēšanos speciālajās tūristu mītnēs, kur uzturēšanās izdevumi augstāki nekā pielāgotās mītnēs bijušo skolu internātos u.tml. Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis tad nāca klajā ar skaitļiem, ka tūristu mītnēs ievietoti aptuveni 1,8 tūkstoši Ukrainas bēgļu no tiem 16,6 tūkstošiem, cik vispār reģistrēti Rīgā. Par 1,8 tūkstošu bēgļu izmitināšanu viesnīcnieki saņēmuši kopā aptuveni 450 tūkstošus eiro mēnesī, no kuriem valsts kopš 1. jūlija sākusi kompensēt pašvaldībai tikai 150 tūkstošus. M. Staķis paziņoja, ka tādā gadījumā Rīga pārtrauc jaunu bēgļu uzņemšanu, bet spēšot piemaksāt pa 300 tūkstošiem eiro vēl aptuveni divus mēnešus, lai tūristu mītņu saimnieki savus iemītniekus 1. jūlijā uz ielas neizliek.

Kopš 1. jūlija pagājušajās nedēļās zem tiltiem u.tml. vietās izdzīti ukraiņi nav manīti - publiskajā telpā ziņu par tādiem nav. Ukraiņi pagaidām spēj savas problēmas atrisināt, izmantojot uzkrājumus un tiesības uz Ukrainas valsts piešķirtajiem sociālajiem maksājumiem, radniecību ar šejienes ukraiņiem, vakances Latvijas darba tirgū, iespēju atgriezties Ukrainā vai doties uz Rietumeiropu un tālāk pasaulē. Tomēr rudens ir tuvāk, nekā cilvēki grib jeb, ko tieši šogad teikt būtu trāpīgāk, uzdrīkstas domāt. Sāksies apkures sezona ar mājokļu uzturēšanas izdevumu lēcienu pāri visām robežlīnijām, kādas līdz šim iezīmētas valsts, privātuzņēmumu un privātpersonu budžetos. Ukraiņus šīs izmaksas skars tāpat kā visus citus. Līdz ar to Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu nāksies vai nu pārrakstīt no jauna, vai vispār atcelt.

Lai gan likums grozīts lielā mērā Rīgas dēļ, šīs pašvaldības komentāru par grozījumiem Neatkarīgajai iegūt neizdevās, jo atvaļinājumā devusies bēgļu jautājuma runassieva, M. Staķa vietniece Linda Ozola. Tāpat arī valdība un Saeima pēc formāli ļoti saspringtā darba pagājušajā nedēļā tagad vairākas nedēļas būs brīvsolī ar cerībām, ka lietas atrisināsies vai noskaidrosies pašas no sevis un tad to varēs ierakstīt likumos bez domāšanas.

Ukraiņiem atvēlētās naudas tērēšana tagad ir pārejas periodā, kurā ukraiņiem jāmeklē sev darbs un mājvietas. “Nedrīkst radīt iespaidu, ka ukraiņi ir slogs Latvijas valsts budžetam un sabiedrībai,” uzsver zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” līdzīpašnieks un tagad arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite. Latvijas sarūkoša darbaspēka papildināšana ar ievestu darbaspēku ir bijusi viņa tēma ilgi pirms kara Ukrainā. Kad nu karš devis šai tēmai jaunu pavērsienu, “Karevela” rāda piemēru, kā to izmantot. Tai skaitā salīgusi darbā ukraiņus, kas izmitināti lauksaimniecības skolā Saulainē netālu aiz Bauskas, ja skatās, t.i., brauc no Rīgas. “Karavela” vadā šos cilvēkus uz darbu un no darba, bet tas nenozīmē, ka visi Rīgā nonākušie darbspējīgie ukraiņi jau darbu atraduši.

Izteiksmīgu piemēru nesakritībai starp Latvijas vajadzībām pēc darbiniekiem un ukraiņu piedāvājumu rāda netālu no Lielvārdes ierīkotā krūmmelleņu plantācija “Blueberry Land”, kuras saimnieks Aleksejs Fomičovs Neatkarīgajai pastāstīja, ka šajā sezonā nodarbinās 50-60 uzbekus, bet ukraini droši vien nevienu.

Zvanījuši un interesējušies par darba piedāvājumu ukraiņi esot, bet zibenīgi sapratuši, ka šis darbs nav priekš viņiem. Pirmkārt, Latvijas valsts atbalsts šobrīd vēl ir pietiekams, lai viņiem nebūtu jāpieņem pirmais piedāvātais darbs. Otrkārt, bargu naudu par ceļu un darba vīzu samaksājušie uzbeki ierodas Latvijā bez bērniem, bet ceļu līdz Latvijai un nodarbinātības tiesības praktiski par velti ieguvušajiem ukraiņiem jānodrošina savu bērnu pieskatīšana. Treškārt, varbūt patiešam ukraiņiem prātīgāk meklēt pastāvīgu, nevis sezonas darbu.

Kopš 1. jūlijā spēkā esošajos valdības Noteikumos par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem iestrādāta viltība, kā ar vienu un to pašu naudu apmaksāt gan mājokļus ukraiņiem, gan apkures rēķinus vietējiem iedzīvotājiem. Noteikumos ir punkts, kas skan šādi: “Ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par dzīvokli.” Latvijas iedzīvotāju pieteikumus bēgļu izmitināšanai pieņem Iekšlietu ministrija, kas informēja, ka līdz 14. jūlijam pieteikušās 95 privātpersonas.

Attiecībā pret aptuveni 35 tūkstošiem ukraiņu bēgļu 95 piedāvājumi ir praktiski nulle vēl pirms izvērtējuma, cik šie piedāvājumi nopietni un pieņemami: varbūt kāds iedomājies iemitināt ukraiņus malkas šķūnītī, bet pats sildīties par 300 eiro mēnesī dzīvojamās telpās; vai cits iecerējis seksuālas izpriecas.

Tik tiešām nebūtu godīgi, ja Latvijas valdība (valdoša koalīcija, Saeima) rūpētos par ukraiņu pārziemošanu Latvijā vairāk, nekā par vietējo iedzīvotāju pārziemošanu. Pietiek, ka tā rūpējas par savu pārziemošanu, netracinot cilvēkus ar sliktām ziņām jeb sāpīgiem lēmumiem pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.